Šonedēļ Centrālā vēlēšanu komisija sāks pieņemt 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju sarakstus un programmas. Viens no pirmajiem politiskajiem spēkiem, kas iesniegs šos dokumentus, būs “Attīstībai/Par!”, kuras sarakstā ir arī tā dēvētajos čekas maisos esošais populārais gastroenterologs Anatolijs Danilāns. Saraksta veidotājiem traips viņa vēsturē, pretstatot to mūža laikā padarītajam valsts labā, šķiet maznozīmīga nianse. Arī politologi uzskata, ka kaitējumu organizācijas izredzēm tapt ievēlētai A. Danilāna pagātne nenodarīs.
Sabiedrībā populārais A. Danilāns startēs Rīgas vēlēšanu apgabalā, kuru par savu bastionu uzskata viens no partiju apvienību veidojošajiem spēkiem Kustība “Par!”. Tās popularitāti galvaspilsētā atzīst arī otra apvienībā esošā partija “Latvijas attīstībai”, kura partnerei deleģējusi teju vienpersoniski sastādīt Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstu.
“Mēs analizējām vairākus kolēģus, kas pievienojās kopējam sarakstam, no dažādiem aspektiem. Rīgas saraksts lielā mērā ir mūsu partneru izvēle, faktiski paļāvāmies uz viņu izvēlēm un argumentiem,” saka “Latvijas attīstībai” valdes loceklis, Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps, kas nevēlējās paust vērtējumu A. Danilāna pagātnei vai viņa morālajām tiesībām startēt vēlēšanās.
Te gan jāpiebilst, ka Saeimas vēlēšanu likums bijušajiem Valsts drošības komitejas aģentiem neliedz kandidēt. Tas nav ļauts vienīgi bijušajiem PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbiniekiem un tiem, kas pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušies komunistiskajā partijā, interfrontē un Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Šāds aizliegums, piemēram, ir attiecināms uz Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku, kura tiesā gan izcīnījusi tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Kad 2018. gada nogalē plašākai sabiedrībai pieejams kļuva “čekas maisu” saturs, daudziem bija pārsteigums par tajā atrodamajiem vārdiem. Sabiedrības noskaņojums mutuļoja, un tā kartotēkā atrodamajiem ļaudīm pieprasīja paskaidrojumus. Daži tādus arī sniedza, citi - atturējās. Viņu vidū arī 1943. gadā dzimušais A. Danilāns, kurš ar segvārdu Dainis savervēts 1968. gadā.
Kopš “čekas maisu” atvēršanas pagājuši jau gandrīz četri gadi, un uz pandēmijas un Krievijas aizsāktā kara Ukrainā fona sabiedrībai šī informācija vairs nešķiet tik interesanta.
Uz to norāda arī politologs Juris Rozenvalds:
“Kopumā sabiedrībai šis jautājums vairs nav tik karsts, kāds tas bija, kad visi ieraudzīja tos sarakstus (..) Domāju, ka savā ziņā viedoklis par lielu daļu to cilvēku izveidojies neatkarīgi no tā, ir vai nav maisos. Protams, tas nav tas, kas rotā, bet arī nav tas, kas pārvelk krustu vēlmei kaut ko darīt.”
Politologs arī norāda, ka sadarbība ar VDK varēja izpausties dažādi un tolaik zinātniekiem ne vienmēr vajadzēja ziņot par saviem līdzpilsoņiem un kolēģiem - drošības dienestu interesējušas arī norises ārvalstu akadēmiskajā vidē.
Pārliecināts, ka sadarbība ar čeku vēlētājam vairs nav nozīmīgs jautājums, nav politologs Filips Rajevskis, taču viņš uzskata, ka vismaz “Attīstībai/Par!” vēlētājam tas tiešām ir vienaldzīgs.
“Domāju, ka viņu vēlētājiem tas nav būtiski. Viņi ir ļoti samiernieciski. Ja paskatāmies diskusijas arī “Lampā”, viņiem ir ļoti samiernieciska un maiga pozīcija pret okupāciju, čeku un visu, kas te noticis pēc 1945. gada, līdz ar to viņiem varētu nebūt svarīgi, ka Danilāns bijis čekas maisā. To varētu norakstīt kā nesvarīgu, maznozīmīgu faktu, un tas varētu neietekmēt politisko izvēli. Tas būtu nepieņemami Nacionālajai apvienībai, bet “Attīstībai/Par!” un viņu vēlētājiem tas nav traucējošs faktors,” saka F. Rajevskis.
Ar pašu A. Danilānu “Neatkarīgajai” sazināties neizdevās, taču Kustības “Par!” valdes locekļu stāstītais liecina, ka viņa čekas pagātne ir pārrunāta ne vienu reizi vien. Piemēram, organizācijas valdes loceklis Pēteris Viņķelis zināja stāstīt, ka A. Danilāns parakstījies par sadarbību, lai glābtu sava tēva brīvību, kas vācu okupācijas laikā bijis skolotājs.
“Mums likās, ka kopumā Danilāna kunga 60 darba gadi Latvijas medicīnā un tautas izglītošanā ir tādi, kas runā paši par sevi un atsver to traģisko vēstures situāciju, kurā viņam šāds lēmums bija jāpieņem. Pēc labākās apziņas man nav pamata domāt, ka viņš bijis “stukačs”, ar kādiem esam citos gadījumos saskārušies. Mēs saprotam Danilāna situāciju pirms 54 gadiem,” saka P. Viņķelis.
Arī Kustības “Par!” līderis, veselības ministrs Daniels Pavļuts norāda uz A. Danilāna veikumu, darbojoties medicīnā, kas neļaujot apšaubīt viņa lojalitāti Latvijai.
“Profesors Anatolijs Danilāns ir aicināts mūsu sarakstā kā lielisks ārsts, izcils veselības veicinātājs un izglītotājs. Viņš atbalsta AP programmu, kandidātus un darbu veselības aprūpes jomā. Viņa starts vēlēšanās ir arī simbolisks daudzinājums aktīvām, darbīgām vecumdienām, kas ir viena no mūsu apvienības vērtībām un mērķiem. Profesors atbalsta mūsu programmu un manus centienus veselības ministra darbā, jo īpaši attiecībā uz veselīga dzīvesveida un profilakses veicināšanu,” saka D. Pavļuts.
