Saeimā uz priekšu virzās darbs pie grozījumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kurus pieņemot līdzīgi Saeimas deputātam arī eiroparlamentārietis zaudēs mandātu, ja to notiesās par noziedzīgu nodarījumu. Likumprojektam iebilst “Saskaņa”. Tai šķiet, ka grozījumu iniciatori primāri vēršas pret partijas bijušo līderi un Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu un šajos centienos mēģina apiet vienu no tiesiskas valsts pīlāriem – nevainīguma prezumpciju, kas nosaka, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, līdz tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.
Zināmā mērā “Saskaņas” bažām, ka sevi par latviskajām partijām dēvējošās organizācijas ar šo likumprojektu primāri vēršas pret N. Ušakovu, var piekrist. Proti, šis jautājums kopš 2004. gada, kad pirmo reizi vēlējām Eiropas Parlamenta deputātus un tika piemērots attiecīgais likums, nevienu nesatrauca. Taču atlika N. Ušakovam nonākt uz apsūdzēto sola, kad “Jaunā Vienotība” iesniedza likuma grozījumus. Tiesa, viņš ir pirmais Latvijas pārstāvis Eiroparlamentā, kuram jāsaskaras ar apsūdzību par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
No otras puses, nevar nepiekrist grozījumu iesniedzējiem, ka nav pareizi, ja Saeimas deputātu darbu regulē būtiski atšķirīgas tiesiskās normas, jo saskaņā ar pašlaik spēkā esošo Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu pretēji Saeimas deputātam eiroparlamentārietis varētu turpināt darbu Briselē arī tad, ja viņu notiesā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Noziegušos deputātu varētu pat ielikt cietumā, bet viņš joprojām saglabātu Eiroparlamenta deputāta mandātu un Latvija nevarētu šā deputāta vietā deleģēt citu pārstāvi.
“Saskaņai”, kuras deputāti atbildīgajā komisijā likumprojektu otrdien neatbalstīja, gan ir arī cits arguments. Par likumprojektu atbildīgajā Saeimas Juridiskajā komisijā “Saskaņu” pārstāvošais Valērijs Agešins, atgādinot, ka ieguvis jurista izglītību, skaidro, ka viņu uzmanīgu dara likumprojekta iesniedzēju izmantotais vārds “notiesāts”.
“Man ir pamatotas aizdomas, ka likumprojekta autori jēdzienu “notiesāts” var tulkot ļoti plaši. Vai nebūs tā, ka pietiks ar pirmo instanci, lai amatpersona zaudētu savu Eiropas Parlamenta mandātu,” retoriski jautā V. Agešins. Šādu aizdomu dēļ viņš aicināja komisiju likumprojektā izmantot vārdu “sodīts”. Tas tiek izmantots arī Saeimas vēlēšanu likuma pantā, kas liedz kandidēt un tapt ievēlētam parlamentā. “Tad visiem būtu absolūti skaidrs, ka cilvēks izgājis visas instances, notiesāt var arī pirmajā instancē, tāpēc šo redakciju es uzskatu par ļoti, ļoti jēlu.”
Deputāta izslēgšanu no Saeimas gan regulē Saeimas kārtības rullis, kurā izmantots tieši tas pats formulējums, kuru piedāvā “Jaunā Vienotība” un atbalsta arī pārējie politiskie spēki: “Deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva [..].”
Kārtības rullī šai normai gan ir paskaidrojošs turpinājums - “[..] ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums”. To likumprojekta autori, kuru vidū ir arī savulaik uz Satversmes tiesas tiesneša amatu pretendējusī Inese Lībiņa-Egnere, šajā likumprojektā iekļaut nebija padomājuši. Komisijā viņa norādīja, ka tiesiskā un demokrātiskā valstī tas ir pašsaprotami, ka cilvēks par notiesātu uzskatāms tikai tad, kad spriedums stājies spēkā, kas nav iespējams, ja pirmās vai otrās instances spriedums ir pārsūdzēts. Saeimas līdzšinējā pieredze liecina, ka šī patiesība nekad nav tikusi ignorēta.
Savukārt cits likumprojektu iesniegušais “Jaunās Vienotības” pārstāvis Andrejs Judins atspēko pārmetumus par to, ka likumam nebūs pārejas perioda - tas būs attiecināms jau uz aktīvā Eiropas Parlamentā Latviju pārstāvošajiem deputātiem. Tātad arī uz N. Ušakovu, kas “Saskaņā” radījis aizdomas par kazuistiku - novecojušu un daudz kritizētu juridisko metodi, kad likuma normas attiecina uz atsevišķiem konkrētiem gadījumiem.
“Jautājums ir ļoti vienkāršs. Ja likums attiecas nevis uz ievēlēšanu, bet uz mandāta zaudēšanu, un ja likums ir spēkā un kāds ir notiesāts, viņš zaudē mandātu. Šeit nav tā, ka no nākamā sasaukuma sāksim jaunu dzīvi,” saka A. Judins, kurš pieļauj, ka jaunā norma stāsies spēkā jau šogad.
N. Ušakova eiroparlamentārieša mandāta termiņš beigsies 2024. gada pavasarī. Tādēļ ir ievērojama iespēja, ka līdz tam laikam būs pabeigta pašlaik notiekošā tiesvedība kriminālprocesā, kurā viņš tiek apsūdzēts par aizliegtas videonovērošanas ierīces glabāšanu. Prokuratūra apsūdzību N. Ušakovam uzrādīja pagājušā gada nogalē pēc Krimināllikuma panta par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu aprites aizlieguma pārkāpšanu.
Par šādu nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2019. gada janvārī toreizējā Rīgas mēra N. Ušakova darba kabinetā Rīgas domē izņēma ierīci, kas izmantojama sevišķā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem.
Vēlāk KNAB par šīs grāmatas izskata aizliegtās videonovērošanas ierīces glabāšanu rosināja Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt pašu bijušo Rīgas mēru.
KNAB iepriekš izplatītajā paziņojumā norādīja, ka persona savā darba kabinetā glabājusi stratēģiskās nozīmes ierīci, kas paredzēta sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem, proti, videodokumentēšanai un audioinformācijas ieguvei slēptā veidā.
Šāda veida ierīci fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot. N. Ušakovs noliedz, ka būtu iegādājies, glabājis un izmantojis aizliegtu videonovērošanas ierīci.
