Doma par to, ka Latvijas Pareizticīgajai baznīcai pienāktos saraut savas saites ar Maskavas patriarhātu, dažādās diskusijās virmojusi jau sen, bet līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā tā kļuvusi sadzirdamāka. Tiesa, pati baznīca šajās diskusijās atturējusies iesaistīties un negrasās ieslīgt debatēs arī pašlaik. Tā vietā Valsts prezidenta Egila Levita kancelejā tapis likumprojekts, kas baznīcu “piespiež” izstāties no Maskavas patriarhāta, īpaši neprasot tās viedokli.
Jautājumu par Latvijas Pareizticīgās baznīcas (LPB) piederību Maskavas patriarhātam aktualizējās pēc tam, kad šādu lēmumu maijā pieņēma Ukrainas Pareizticīgā baznīca.
“Sinode pieņēma atbilstošus papildinājumus un labojumus statūtos par Ukrainas Pareizticīgās baznīcas (Maskavas patriarhāta) pārvaldi, kas liecina par Ukrainas Pareizticīgās baznīcas (Maskavas patriarhāta) pilnīgu patstāvību un neatkarību,” maijā paziņoja Ukrainas Pareizticīgās baznīcas sinode.
Vienlaikus sinodes dalībnieki pieņēma paziņojumu par Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara nosodījumu un apliecināja, ka nepiekrīt Maskavas patriarha Kirila nostājai, kas Krievijas agresiju Ukrainā atbalsta pilnībā.
Arī LPB metropolīts Aleksandrs ir nosodījis karu Ukrainā. “Karš - tas ir bezjēdzīgākais un drausmīgākais grēks. Tāpat kā asinsizliešanas un viss pārējais. Mūsu uzdevums ir lūgt Dievu, lai tiktu pārtraukts šis karš, un veicināt Latvijas sabiedrības vienotību. Mēs, Latvijas krieviski runājošie krievi, neesam atbildīgi par to, ko dara citu valstu valdības. Tāpēc mēs esam vienoti, vēlreiz saku, un gribu, lai visi mēs esam kopā Dieva priekšā un mūsu dārgās Latvijas priekšā,” marta sākumā pauda metropolīts, taču izvairījās nosaukt vārdā un nosodīt kara izraisītājus.
Ar šo paziņojumu metropolīta Aleksandra un LPB komunikācija par Krievijas uzsākto karu Ukrainā arī beidzās. Nesekoja ne baznīcas sinodes paziņojumi vai lēmumi, kas norādītu uz vēlmi atdalīties no karu Ukrainā atbalstošā Maskavas patriarhāta, ne kāda cita komunikācija. Arī tagad LPB līderi nevēlas iesaistīties sarunās par Valsts prezidenta iniciēto likumprojektu.
No dažādu avotu paustā gan var secināt, ka vismaz daļa LBP garīdzniecības labprāt atbalstītu atdalīšanos no Maskavas patriarhāta, taču tā vai nu ir mazākumā, vai nevēlas tiešu konfrontāciju ar patriarhu Kirilu, Maskavas patriarhātu kopumā un Kremli. Šādu pieņēmumu apliecina arī fakts, ka baznīca neceļ iebildumus, bet Valsts prezidents Egils Levits lakoniski pauž, ka par likumprojektu LPB “ir informēta”.
Tādu pašu secinājumu ļauj izdarīt arī valsts tiesību speciālists, Eiropas valsts un baznīcas konsorcija loceklis Ringolds Balodis. Viņš uzsver, ka pieņemt šādu likumprojektu bez baznīcas ziņas būtu prettiesiski.
“Tas būtu rupjš baznīcas tiesību pārkāpums, ja tas nenotiktu ar viņu ziņu. Ja notiek, tad jautājums ir par baznīcas lēmumu,” norādot uz nepieciešamību rīkoties arī pašai LPB, saka eksperts un atgādina, ka baznīca, 6. Saeimai pieņemot grozījumus Satversmē, tika atdalīta no valsts, lai neļautu valstij kaut ko uztiept baznīcai.
Ne mazākās problēmas, valstij tieši iejaucoties baznīcas sadzīvē, nesaskata, iespējams, ar lielāko pareizticīgo īpatsvaru savā elektorātā apveltītās partijas “Saskaņa” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņš atzīst, ka arī baznīca varējusi pieņemt vienu vai otru lēmumu, bet bieži izplatīta prakse esot arī tāda, ka laicīgā vara lemj, kā būt, un tam piemērojas baznīca.
“Manā ieskatā neatkarīga Latvijas Pareizticīgā baznīca ir labs risinājums šodienai. Tādā veidā tai netraucē nekādi ģeopolitiskie apstākļi, kas visu laiku mainās ne uz to labāko pusi, lai, nemainot tradīcijas un neaizskartu ticīgo jūtas, turpinātu organizēt baznīcas darbu tā, lai visām draudzēm būtu mazāk stresa. Manuprāt, ļoti pareizs un savlaicīgs solis,” saka par likumprojektu jau labu laiku iepriekš informētais J. Urbanovičs un uzslavē Valsts prezidenta kancelejas sadarbībā ar LPB paveikto darbu. “Es redzu, ka šis risinājums netiks uztverts no baznīcas puses kā iejaukšanās vai komandēšana, drīzāk kā sadarbība,” saka politiķis.
Arī Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos norāda, ka pie likumprojekta ir “pamatīgi pastrādāts”, iedziļinoties arī kanoniskajās tiesībās, kurās atrodami kanoni, kas šādu valsts iejaukšanos baznīcas dzīvē pieļauj un akceptē.
Likumprojekts, kas Saeimā tika iesniegts tikai pirmdien, saskaņā ar “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska teikto, tiks pieņemts jau šonedēļ - 13. Saeimas pēdējās sesijas pirmajā sēdē. Politiķis uzskata, ka ar likumprojektu valsts neiejaucas baznīcas iekšējās lietās. Gluži pretēji - nosaka tās neatkarību un patstāvību.
Valsts prezidenta kancelejas izstrādātais likumprojekts nosaka, ka LPB ir neatkarīga jeb autokefāla un nav atkarīga ne no vienas citas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.
“Atteikšanās no jebkādas saites ar Maskavas patriarhu ir būtisks jautājums mūsu pareizticīgajiem, visai Latvijas sabiedrībai un mūsu nacionālajai drošībai,” saka E. Levits un uzsver, ka neatkarīgā, demokrātiskā un tiesiskā Latvijā pareizticīgajiem ir nepieciešama pašiem sava, patstāvīga un neatkarīga baznīca.
Prezidents arī uzsver, ka LPB un metropolīts Aleksandrs var rēķināties ar pilnu Latvijas valsts atbalstu kā likumā atzītai autokefālai baznīcai.
