Nenoliedzami, pašlaik sabiedrības lielākās daļas un lēmumu pieņēmēju prātus nodarbina jautājums par briestošo energokrīzi, kuras seku mīkstināšanas meklējumu rezultāti ietekmēs arī valsts iekšējo drošību. Taču agresīvā kaimiņzeme Krievija gatavo vēl vienu potenciālo krīzi, kas uz iekšējo drošību aktuālajos apstākļos varētu radīt ne mazāku negatīvu ietekmi. Tā “tautiešiem” grasās atvieglot Krievijas pilsonības iegūšanu. Skaidra pozīcija, ko ar jaunizceptajiem Krievijas pilsoņiem darīt, pagaidām nav sadzirdama.
Dažādu aptauju rezultāti liecina, ka krievvalodīgo vidū ir atsevišķas sociālās grupas, kas izvairās paust skaidru nostāju Krievijas izvērstā kara Ukrainā jautājumā. Lielā mērā tas tiek saistīts ar respondentu izglītību, vecumu un iecienītās informatīvās telpas ietekmi. Zināmi arī vairāki gadījumi, kad pret Ukrainas atbalstītājiem vērsta neslēpta agresija.
Šis ir fons, kas atbildīgās iestādes gan pirms kara atsākšanās Ukrainā, gan pēc 24. februāra darīja bažīgas par tā dēvētās piektās kolonnas esamību un tās potenciālajām izvēlēm Latvijas valstij izšķirīgā brīdī. Tagad Krievijas parlamenta apakšpalātas vadītājs Vjačeslavs Volodins gruzdošajām bažām piemetis jaunu pagalīti.
Proti, V. Volodins paziņojis, ka Krievijas parlamenta apakšpalāta rudenī noteikti pievērsīsies jautājumam, kā tautiešiem Baltijas valstīs atvieglot Krievijas Federācijas pilsonības iegūšanu. Ņemot vērā to, ka Latvijā ar pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām jau tagad dzīvo 27,68 tūkstoši Krievijas pilsoņu, kas iepriekš bijuši Latvijas valstspiederīgie, nav neiespējami, ka to skaits, Krievijai atvieglojot pilsonības iegūšanas kārtību, pieaugs. Tas, ņemot vērā Krievijas līdz šim izmantotās atrunas par “tautiešu” un savu pilsoņu aizstāvību iebrukuma citās valstīs attaisnojumam, iestāžu situācijas analīzēs optimistiskas notis nerosina. Bet lēmumu pieņēmēji, līdzīgi kā ar energokrīzes risinājumu meklējumiem iepriekš, nesteidzas piedāvāt atbildes soļus iespējamajam Krievijas pilsoņu skaita straujam pieaugumam.
Saskaņā ar spēkā esošo kārtību, ja Latvijas valstspiederīgais iegūst Krievijas pilsonību, tā pienākums ir 30 dienu laikā atteikties no Latvijas pilsonības vai Latvijas nepilsoņa statusa. Pretējā gadījumā personai Latvijas pilsonība vai Latvijas nepilsoņa statuss tiek atņemts un tiek zaudētas tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijā. Savukārt, ja persona noteiktajā termiņā ir atteikusies no pilsonības vai nepilsoņa statusa, tā ir tiesīga iesniegt dokumentus pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Šobrīd top grozījumi imigrācijas likumā, ar kuriem Nacionālā apvienība un Ārlietu ministrija vēlas ierobežot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī apsver samazināt jebkādu jaunu pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanu, taču jautājums par bijušajiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas ieguvuši Krievijas pilsonību, pagaidām, vismaz publiskajā telpā, skarts netiek.
Arī likumdevējs pagaidām ietur vasarīgu pauzi un plāno jautājumam pievērsties, atsākoties Saeimas darbam septembrī. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns tā arī norāda, ka “gribētu sagaidīt, kad atsāksies Saeimas sesija”, kad ar atbildīgajām institūcijām varētu kopīgi spriest par šo jautājumu.
“Vai ir vajadzīga atsevišķa rīcībpolitika, kādas sekas tas rada mums kā sabiedrībai, cik lielas un kādi varētu būt apdraudējumi. Tur vajadzētu konsultācijas ar drošības dienestiem,” saka “Konservatīvos” pārstāvošais J. Rancāns. Vienlaikus viņš diplomātiski atzīst: ja jaunizceptie Krievijas pilsoņi vēlēsies braukt uz Krieviju, Latvijai nevajadzētu būt iebildumiem. “Viņi to var darīt, ja tāda ir viņu vēlme.”
Nacionālajai apvienībai neierasti diplomātisks šajā jautājumā sākotnēji ir arī atbildīgās komisijas sekretārs Edvīns Šnore. Viņš norāda, ka Latvijai ar visiem iespējamajiem līdzekļiem jāveicina, lai Krievijas piektās kolonnas pārstāvji, neatkarīgi no statusa, kādā tie atrodas valstī, pamestu Latviju.
Uz atkārtotu jautājumu E. Šnores atbilde gan ir “cietāka: “Tie, kas tagad apzināti pieņem Krievijas pilsonību, viņi pilnīgi atklāti, neslēpjoties pauž lojalitāti šai valstij un tās realizētajai politikai. Pēc būtības, protams, tur risinājums ir tikai viens - saņem pilsonību un uzreiz kāp transportā un brauc prom.”
Atbilstoši līdz šim ieņemtajai pozīcijai uzmanīgāks savu izteikumu izvēlē arī šajā jautājumā ir “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs, kura politiskais spēks J. Rancāna vadītajā politikā vairs nav pārstāvēts, jo savulaik tajā bijušais Jānis Ādamsons ir izdots kriminālvajāšanai par spiegošanu Krievijas labā.
“Nesaprotu tos cilvēkus, kas ir Latvijā un saista ar to savu dzīvi, bet viņi to kaut kādā veidā mēģina atšķaidīt ar kaut kādu papildu pilsonību. Ja viens divpasu īpašnieks iestājas pret otru divpasu īpašnieku, man abi nav mīlami,” nepaužot konkrētu nostāju par to, ko darīt ar Latvijas valstspiederīgajiem, kas kara apstākļos vēlēsies kļūt par Krievijas pilsoņiem, bet netieši norādot, piemēram, uz premjerministra dubultpilsonību (Latvija, ASV), saka J. Urbanovičs.
