Ceturtdien Saeima pieņēma likumprojektu, kurā paredzēti 442,25 miljonus eiro vērti pasākumi siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma segšanai mājsaimniecībām. Cita starpā paredzētas arī kompensācijas dabasgāzes cenu pieauguma kompensēšanai. Tiesa, likumdevējs nav pārliecināts, ka pat atbildīgā Ekonomikas ministrija zina, cik gāzes jau mums ir un cik tās būs apkures sezonas vidū.
Uzmanību tam, ka Ekonomikas ministrijas vēstījumi konfliktē ar “Latvijas gāzes” sniegto informāciju, pievērsis “Konservatīvos” pārstāvošais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.
Proti, Ekonomikas ministrija apgalvo, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē “Latvijas gāzei” piederošie gāzes krājumi ir vairāk nekā pietiekami mājsaimniecību vajadzību nodrošināšanai. Savukārt “Latvijas gāze” paziņojusi, ka tai piederošās gāzes krājumi krātuvē ir krietni mazāki. Bažas par esošo situāciju raisa arī tas, ka valdība paziņojusi, ka tā rezervējusi “Latvijas gāzei” piederošos krājumus, kas pēc būtības nozīmē gāzes piespiedu atsavināšanu. Ja situācija ir tāda, kādu to zīmē Ekonomikas ministrija, kāpēc nepieciešams spert šādus soļus?
K. Feldmans atzīst, ka likumdevējiem parlamentā nav pieejamas drošas ziņas par patieso situāciju. Viņš pieļauj, ka šī informācija varētu būt klasificēta, taču vēlas noskaidrot patiesību un apsver iespēju nākamnedēļ koalīcijas sanāksmē rosināt sagatavot auditētus datus par dabas gāzes pietiekamību.
“Kad es runāju, es nevaru sniegt faktos balstītu informāciju. Iespējams, tas tiek turēts valsts noslēpumā,” saka K. Feldmans.
Arī atbildīgajā komisijā “Jauno Vienotību” pārstāvošais Kārlis Šadurskis atzīst, ka likumdevējam trūkst informācijas par reālo situāciju ar dabasgāzes krājumiem.
“Spriežot pēc ekonomikas ministres publiskajiem izteikumiem, man liekas, ka arī ekonomikas ministrei nav pilna priekšstata, bet Tautsaimniecības komisijai nav cita informācijas avota, no kura iegūt informāciju. Skaidrs, ka par to runāsim komisijā,” saka deputāts.
K. Šadurskis uzsver, ka gāzes krājumu apzināšana ir svarīga ne tikai apkures sezonas un mājsaimniecību nepieciešamības kontekstā, bet arī proaktīvi plānojot dažādu risku menedžmentu. Viens no riskiem - Krievija var atslēgt Latviju no saviem elektrotīkliem, tādējādi pārtraucot to sinhronizāciju. Lai kompensētu šādu notikumu attīstību un nodrošinātu Latvijas elektrotīklu stabilu darbību, būs nepieciešams ar pilnu jaudu darbināt TEC-2, kas nozīmētu ievērojamu dabasgāzes patēriņu. Pašlaik termoelektrostacijas gāzes taupības nolūkos nedarbojas un gaida ziemu, kad varēs izmantot ne tikai saražoto elektrību, bet arī lietderīgi izmantot ražošanas blakusproduktu - siltumu. “Ja mūs atslēdz, tad mums jādarbina TEC-2 ar pamatīgu jaudu, un tad man ir sajūta, ka mums gāzes pietrūks,” saka K. Šadurskis.
Arī pie frakcijām nepiederošais atbildīgās komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ralfs Nemiro norāda, ka pašlaik nav pārliecības, ka gāzes pietiks mājsaimniecībām, jo patēriņu būtiski var ietekmēt zema gaisa temperatūra ziemā. Arī juridiskajām personām un pašvaldībām pašlaik nav nekādu garantiju, ka tām būs pieejami nepieciešamie gāzes apjomi.
“Mēs faktiski nevaram būt droši, nedz juridiskās personas un pašvaldības, nedz privātpersonas, un tas ir enerģētikas plāna trūkums,” saka R. Nemiro.
