Baltkrievija ir atvieglojusi uzturēšanās atļauju izsniegšanu Baltijas valstu un Polijas valstspiederīgajiem – esot pieteikušies jau vairāk nekā 20 interesentu.
Arī Krievija rudenī grasās atvieglot kārtību, kādā Baltijas valstu iedzīvotājiem iegūstama kaimiņzemes pilsonība. Tam gatavojoties, “Jaunās Vienotības” deputāti iesnieguši likumprojektu, kas apstiprināts Latvijas valstspiederīgajiem, kuri nolems kļūt par Krievijas pilsoņiem, liegs iegūt Eiropas Savienības pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Savukārt nākamnedēļ valdība pievērsīsies likumprojektam, kas līdzīgā gadījumā liegs iegūt arī Latvijas uzturēšanās atļauju. Tiesa, kapacitāte izkontrolēt, vai indivīds pieņēmis agresorvalsts pilsonību, atbildīgajai iestādei ir ierobežota.
Pagaidām likumprojekts skar tikai Krievijas pilsonību iekārojušos Latvijas valstspiederīgos, taču viens no likumprojekta autoriem, Andrejs Judins skaidro, ka, likumprojektiem virzoties pa likumdošanas labirintiem, tajos varētu tikt iekļauta arī Baltkrievija.
“Iebrukumu Ukrainā tomēr īsteno Krievija. Par Baltkrievijas iekļaušanu mēs varam runāt lasījumos, bet par Krieviju tas ir acīmredzami. Mēs vēlējāmies piedāvāt likumprojektu, par kuru nevar būt ne mazāko šaubu,” saka A. Judins. Viņš zināja stāstīt, ka šogad par spīti Krievijas uzsāktajam pilna mēroga karam Ukrainā 92 Latvijas valstspiederīgie ir ieguvuši Krievijas pilsonību. Deputāts cer, ka šie likumprojekti būs gana labi preventīvie instrumenti, lai nākotnē līdzīgu vēlmi neitralizētu.
Taču ir viena nianse. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) “Neatkarīgo” informēja, ka iestādei nav instrumentu, lai izkontrolētu Latvijas valstpiederīgos, kas ieguvuši, piemēram, Krievijas pilsonību un vienlaikus saglabājuši Latvijas pases. Pilsonības likums vien paģērot, ka indivīdam par citas valsts pilsonības pieņemšanu jāpaziņo 30 dienu laikā un jāatsakās no Latvijas pilsonības.
A. Judins no PMLP gan bija saņēmis citu informāciju. Proti, pārvaldei tomēr esot ierobežotas iespējas konstatēt, ka kādam ir nelegāla dubultpilsonība. Daļa no šiem 92 Krievijas pilsonību šogad pieņēmušajiem tieši šādi arī esot izķerti.
Grozījumus likumā “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” iesnieguši “Jaunās Vienotības” deputāti A. Judins, Ainars Latkovskis, Rihards Kozlovskis, Anda Čakša, Kārlis Šadurskis un Arvils Ašeradens.
Pašlaik likumā ir noteikts, ka trešās valsts pilsonis ir tiesīgs pieprasīt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā atbilstoši konkrētiem nosacījumiem. Savukārt grozījumi paredz precizēt, ka šīs tiesības tiks liegtas tiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuri turpmāk iegūs Krievijas pilsonību, teikts likumprojekta anotācijā.
Politiķi norāda, ka publiskotā informācija liecina, ka Krievijas Valsts dome rudenī apsvērs iespēju atvieglot vīzu režīmu un Krievijas pilsonības iegūšanu tautiešiem no Baltijas valstīm.
Līdz ar Krievijas sākto militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā Saeima ir norādījusi, ka Krievijas neattaisnojamais iebrukums ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kā arī uz plašām liecībām un pierādījumiem par Krievijas armijas pastrādātajiem masveida brutālajiem noziegumiem, kara noziegumiem un pat noziegumiem pret cilvēci. Tāpat Krievija atzīta par terorismu atbalstošu valsti, teikts likumprojekta pamatojumā.
JV norāda, ka likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām un ka tā tapšanas laikā notikušas konsultācijas ar Ārlietu ministriju.
