Vēl jūnijā politiķi pauda, ka ir iespējams rast risinājumu, lai pedagogi nedotos streikā. Tagad Izglītības un zinātnes ministrijas dialogs ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, šķiet, nokļuvis strupceļā un pedagogi pieteikuši streiku. Atbildīgā ministre gan vēl cer, ka tiks rasts kompromiss, taču, ja pedagogi nepiekāpsies, streiks ir neizbēgams.
“Es joprojām ceru, ka mēs spēsim atrast kaut kādu vidusceļu, kā iespējams neizpildāmās prasības padarīt izpildāmākas. Daudz būs atkarīgs no Finanšu ministrijas, kuru mans politiskais spēks, protams, nevada. Ja prasības paliek tādas, kādas tās ir, neredzu absolūti nekādu risinājumu, kā mēs varam izvairīties no streika,” saka “Konservatīvos” pārstāvošā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Pagaidām šķiet, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir noskaņota kareivīgi. Tā paziņojusi, ka beztermiņa pedagogu streiks sāksies 19. septembrī. Šis datums izraudzīts, jo nepieciešams laiks, lai veiktu dažādus tehniskos darbus, piemēram, iesniegtu ar streiku saistītu dokumentāciju. Streika laikā pedagogi nepildīs darba pienākumus, nenodarbosies ar bērnu pieskatīšanu un neuzturēsies darba vietās. Arodbiedrība uzskata, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.
Viena no LIZDA prasībām ir sabalansēta darba slodze. Kā skaidro arodbiedrības vadība, tā nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028. gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām. Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
“Jauno Vienotību” pārstāvošais Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, kas jūnijā vismaz par atalgojuma jautājuma atrisināšanu līdz mācību gada sākumam bija optimistiski noskaņots, cerību, ka šis uzdevums ministrijai ir paveicams, joprojām nav zaudējis.
“Man liekas, ka nav tā, ka abas puses būtu tālu no vienošanās. Arodbiedrība izmanto priekšvēlēšanu laiku - ko grūti tai pārmest - un izdara lielāku spiedienu uz ministriju, nekā tas būtu nepieciešams,” saka A. Ašeradens.
Viņaprāt, ministrijas un pedagogu sarunas nevedas tā, kā vēlētos abas puses, jo katram sarunu dalībniekam ir atšķirīgas sarunu taktikas un mērķi. Arodbiedrība vēlas skaidrus noteikumus atalgojuma palielinājumam un slodzes izmaiņām, bet ministrija cenšas izveidot efektīvu skolu tīklu. Pēdējais risinātu arodbiedrības identificētās problēmas, taču ne tik strauji, kā pedagogi vēlētos.
Tiesa, pašvaldībām trūkstot izpratnes, ko ministrija saprot ar efektīvu skolu tīklu. “Ministrija nav nākusi ar administratīvu lēmumu. Pašvaldībās bieži jautā, kas ir efektīvs skolu tīkls, ja mēs to zinātu, tad jau mēģinātu tikt galā. Precīzi dati viņiem nav iedoti,” saka A. Ašeradens un vienlaikus uzslavē Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekus, kas visu vasaru ir strādājuši un paveikusi milzu darbu.
Arī atbildīgajā Saeimas komisijā strādājošā bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule, kas 13. Saeimā tika ievēlēta no “Saskaņas” saraksta, bet uz 14. Saeimu kandidē no “Attīstībai/Par!” saraksta, uzskata, ka no pedagogu streika vēl var izvairīties, taču tam nepieciešama politiskā griba.
“Atalgojuma pieaugumu tagadējā valdība (IZM) var piedāvāt. Protams, nākamā valdība un Saeima, pieņemot nākamā gada budžetu, var to grozīt, bet pamatu kā projektu tomēr var izstrādāt šī valdība, proti, atbildīgā ministrija. Tas stāsts ir par prioritātēm. Ja partijām izglītība ir prioritāte, ja ir vēlme ielikt papildu finansējumu, tajā skaitā vidējā termiņa budžetā, to var izdarīt. Jautājums - vai tam pietiks spēka,” saka E. Papule.
Viņa gan atgādina, ka saskaņā ar likumu jāveido streika komiteja un atkal jāuzsāk sarunas, kurās, par spīti pašlaik saspīlētajām attiecībām, ministrija un arodbiedrība risinājumu var atrast. E. Papule atgādina, ka līdzīgā situācijā savulaik nonākusi arī “Vienotības” virzītā izglītības ministre Mārīte Seile, taču pēc streika komitejas izveides un sarunām kompromiss ir rasts.
A. Muižniece gan atgādina, ka ministrija kā vienu no prioritāriem pasākumiem nākamā gada budžetam pieteikusi pedagogu atalgojuma kāpumu. “Protams, budžeta projektu sagatavo šī valdība, kad koalīcijas partneri ir vienojušies, bet ievēlēs jauno parlamentu, jaunos valdības ministrus - tie var veikt korekcijas budžeta projektā, ko viņi, visticamāk, arī darīs. Šajā valdībā mēs to varam pieņemt tikai kā budžetu pavadošu likumprojektu, jo mēs nevaram prognozēt nākamās Saeimas sastāvu. Mēs nevaram uzņemties saistības, ja ir šaubas, ka nevares tās izpildīt,” saka izglītības un zinātnes ministre.
