Saeimas Ārlietu komisija Krieviju atzinusi par terorismu atbalstošu valsti. Nākamnedēļ šo paziņojumu, visticamāk, apstiprinās arī parlaments. Eksperti atzīst: tūlītējas un redzamas sekas Krievijai šāds paziņojums nenesīs, taču tas ir vēl viens salmiņš kūlī, kuram pieaugot tiks salauzta pret Krieviju mērenāk noskaņoto Eiropas Savienības dalībvalstu pozīcija.
Otrdien Ārlietu komisija oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu un Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.
Nacionālo apvienību pārstāvošais komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols atzīst, ka šis paziņojums tūlītējas sekas neradīs, taču tā ir ar visiem politiskajiem paziņojumiem. To mērķis ir starptautiskās sabiedrības spiediena priekšā mainīt savu attieksmi.
“Tā ir tā skepse par jebkuru paziņojumu, tas ir skaidrs. Bet valsts augstākajā līmenī pieņemts ziņojums atstāj nospiedumu, un tas nodod dinamiku plašākā mērogā tām valstīm, kas minstinās. Tā pat bija ar paziņojumu, ko Saeima pieņēma par Krievijas rīcības Ukrainā pielīdzināšanu genocīdam. Tagad ir aizvien vairāk valstu, kas rīkojas līdzīgi.”
Politiķis arī norāda, ka Latvijas izpildvarai pēc likumdevēja paziņojuma būs jāpārskata līdzšinējā politika un jārīkojas daudz izlēmīgāk. Piemēram, nekādā veidā vairs neizsniegt ieceļošanas vīzas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. (Šobrīd Latvijā oficiāli atrodas gandrīz 46,89 tūkstoši Krievijas pilsoņu, no kuriem 26,45 tūkstoši ir bijušie nepilsoņi, no kuriem savukārt lielākā daļa ir bijušās PSRS militārpersonas.)
R. Kols norāda, ka, pieaugot valstu skaitam, kas pieņem līdzīgus paziņojumus, ir ļoti liela iespējamība, ka Krievija tiek iekļauta ES terorismu atbalstošo valstu sarakstā, un tas radītu nepārprotamas sekas ne tikai Krievijas valstij, bet arī tās pilsoņiem. Piemēram, vēl vairāk tiktu apgrūtināti starptautiskie maksājumi, ieviesti dažādi embargo un citas vēl neieviestas sankcijas.
Arī “Jauno Vienotību” pārstāvošais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzskata, ka šis ziņojums ir labs signāls, lai Eiropas Savienība rudenī atgrieztos pie jautājuma par tūrisma vīzu neizsniegšanu un citu kategoriju vīzu ierobežošanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. “Ceru, ka rudenī Eiropas Savienība pie tā atgriezīsies, pavasarī to noraidīja,” saka E. Rinkēvičs.
Ministrs arī norāda, ka šāds paziņojums dod pietiekamu pamatu juridiski diskutēt par to, kā Krievijai piederošos iesaldētos finanšu aktīvus konfiscēt un nodot Ukrainas atjaunošanai.
“Latvijas parlaments ir otrais Eiropas Savienības likumdevējs, kas pieņēmis šādu paziņojumu. Pirmais bija Lietuvas. Domāju, ka būs vēl viena otra dalībvalsts un ka veidosies kritiskā masa. Šis ir politisks solis,”
norādot uz ārpolitikas realizēšanas lēnīgo dabu, saka E. Rinkēvičs.
Pieņemtajā paziņojumā “Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai” likumdevējs aicina arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.
Komisija norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.
Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.
Ārlietu komisija pieņemtajā paziņojumā arī aicina Eiropas Savienības dalībvalstis nekavējoties apturēt tūrisma un ierobežot ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Deputāti piemin visus Krievijas agresijas upurus Ukrainā - tūkstošiem civiliedzīvotāju un Ukrainas aizstāvju -, kā arī pauž solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu.
Parlamentārieši atzīmē, ka kopš Krievijas neprovocētā militārā uzbrukuma Ukrainai 24. februārī 12 miljoni ukraiņu ir bijuši spiesti pamest savas mājas un vairāk nekā pieciem miljoniem nācies pamest savu valsti.
Paziņojums pieņemts, arī reaģējot uz Krievijas spēku īstenoto uzbrukumu Oleņivkas cietumam, kurā bojā gājuši vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu. Deputāti reaģējuši arī uz Krievijas veikto raķešu uzbrukumu Odesas ostai 23. jūlijā, kas noticis mazāk nekā 24 stundas pēc Ukrainas un Krievijas ar Turcijas un ANO starpniecību parakstītās vienošanās par Ukrainā bloķētās labības eksporta atsākšanu pāri Melnajai jūrai.
“Ar šo uzbrukumu Krievija demonstrē savu nicinājumu pret savām saistībām, starptautisko kārtību un tās institūcijām, kā arī apzināti padziļina globālo pārtikas krīzi, kas izraisīs badu un ciešanas visā pasaulē,” teikts Ārlietu komisijas pieņemtajā dokumentā.
