“Ja tādi krievu uzbrukumi sāksies, ukraiņiem vienkārši ir “jānoslauka” šī Baltkrievijas zona, ” TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu”, runājot par svarīgu NATO palīdzības piegādes ceļu, uzsvēra Saeimas deputāts (pie frakcijām nepiederošs), Latvijas armijas rezerves pulkvedis Igors Rajevs.
“Ukrainā ir viens ceļš M06, kur neviens militārais analītiķis nesaprot, kāpēc tas nav militārā uzbrukuma mērķis. Tāda pati trase kā krieviem iet uz Krimu, ukraiņiem ir no Žešovas Polijā, kur atrodas galvenā bāze, no kuras notiek apgāde no NATO valstīm. Tā koncentrējas tur un tad dodas tālāk uz Kijivu vai citām bāzēm, un tad tiek pārdalīta uz visām pārējām vietām. Tas ir uz virsmas redzams mērķis, pa kuru vajadzētu dot triecienus,” skaidroja I. Rajevs.
Rezerves pulkvedis akcentēja kādu problēmu, kas radusies krievu armijai - tas ir “Starlink” internets, kas neļauj dot precīzus triecienus pa mērķiem, jo viņiem nav vajadzīgā pārklājuma, lai precīzi novadītu dronu līdz konkrētam mērķim. Šeit nevajag sist pa rūpnīcu vai elektrostaciju, šeit ir jāmeklē viens kustošs mērķis, piemēram, automašīna, kur tad viens drons trāpa vienā mašīnā. Krievi to nevar izdarīt, secināja I. Rajevs.
“Bet krievi tagad ir izveidojuši sensoru pastiprinātu zonu Baltkrievijas pierobežā. No turienes Ukrainā lido droni, kas triec pa Ļvivu, Lucku, Koveļu un pārējām vietām, jo signāls, kas nāk no Baltkrievijas pierobežas, ļauj pārklāt šo teritoriju. Un tagad, ja viņi teorētiski par mērķi izvēlas šo ceļu, viņiem vajadzētu pietikt ar šo signālu, jo attālums līdz ceļam no Baltkrievijas robežas, atkarībā no vietas, ir 120-200 km. Tas ļautu uz turieni aizlidot gan droniem, gan arī noturēties signālam,” lēsa I. Rajevs.
“Lai gan uzbrukt no Baltkrievijas teritorijas būtu visdrošāk, šeit ir Lukašenko (Baltkrievijas valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko), kurš tādas lietas tomēr neļaus,” šādu iespēju pieļāva I. Rajevs, kaut arī visu laiku ir diskusija par Baltkrievijas iesaistīšanos karā. Viņš domā, ka tas tuvākajā laikā nenotiks.
“Ukraiņi šajā lietā var izdarīt pietiekami daudz,” uzskata I. Rajevs. “Ukraiņiem ir tāds personāžs “Madyar”, kas vada viņu bezpilota lidaparātu spēkus un jau ir pateicis, ka ukraiņi ir identificējuši 500 mērķus Baltkrievijas teritorijā, kuriem ir gatavi dot triecienus, ja baltkrievi iesaistīsies konfliktā,” pastāstīja I. Rajevs.
“Ukraiņiem ir spējas dot triecienu Baltkrievijas zonai un nonivelēt retranslatoru darbību, tādā veidā neļaujot Krievijas droniem precīzi uzbrukt mērķiem uz šī ceļa,” paziņoja I. Rajevs. Viņš norādīja vēl uz kādu problēmu - tad būtu tā, ka Ukraina uzbruktu suverēnai valstij, kas tehniski nav karastāvoklī ar to, kas var izprovocēt Baltkrievijas iesaistīšanos karā.
Savukārt retranslatori ir Krievijas armijas infrastruktūra Baltkrievijas teritorijā, ko varētu diplomātiski, tehniski izskaidrot un pamatot. Tāpēc, ja sāktos krievu uzbrukumi ceļam, ukraiņiem, pēc I. Rajeva sacītā, vienkārši būtu “jānoslauka” šī Baltkrievijas zona, kas liegtu krieviem trāpīt mērķos.