Satiksmes ministram par desmitkārtīgu pārmaksu privātiem uzņēmējiem pakratīs ar pirkstu

© F64

Šodien Saeima balsos par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Tālim Linkaitam. Viņam pārmet nespēju ieviest kārtību pasažieru pārvadājumos, kur konkursos uzvarējušie uzņēmēji nespēj pildīt savas saistības, kā arī aizdomīgu nekustamā īpašuma darījumu Biķerniekos.

Par to valsts Satiksmes ministrijas personā privātuzņēmējiem gatava maksāt summu, kas, pēc opozīcijas domām, esot desmit reizes lielāka par darījuma patieso vērtību. Ņemot vērā, ka neuzticības izteikšanu pieteikusi opozīcija, ir skaidrs, ka nepilnu mēnesi pirms vēlēšanām ministrs amatu nezaudēs. Taču pozīcijai būs piemērots temats asām debatēm, kas varētu uzrunāt kādu par savu politisko izvēli vēl neizlēmušu vēlētāju.

Balsojumu par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram opozīcija pirmo reizi pieprasīja jau jūlija sākumā, kad aktuāla kļuva problēma ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes maršrutu tīklos, par ko sūdzējās gan pašvaldību vadītāji, gan iedzīvotāji. Šis demisijas pieprasījums varas gaiteņos iesprūda tā arī neizskatīts pietiekami ātri. Taču šajā laikā opozīcijas neapmierinātību izraisošajiem faktoriem pievienojies jauns.

Proti, 30. augustā Ministru kabinets nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Satiksmes ministrijai izdalīt 8,19 miljonus eiro, lai par šiem līdzekļiem no trim uzņēmējiem - Igora Skoka, būvuzņēmēja Gunta Rāvja dēla Riharda un Andra Putāna - atpirktu 17,7 hektārus zemes Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai.

Jau 2018. gadā uzņēmēji Rāvis, Skoks un Putāns, kuri visi tikuši minēti Latvijas miljonāru sarakstos, vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā ar aicinājumu pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošās zemes pie Biķernieku trases. Uz jautājumu, kādi ir pašu zemes īpašnieku plāni par minētās zemes tālāku izmantošanu, piemēram, vai īpašnieki minēto zemi plāno izmantot komercdarbībai vai vēlas par to saņemt lielāku nomas maksu, zemes īpašnieku pārstāve pēc būtības skaidrību neviesa.

Savukārt 2019. gadā, kad pie varas nāca Krišjāņa Kariņa vadītā valdība ar “Konservatīvos” pārstāvošo T. Linkaitu satiksmes ministra amatā, valdība konceptuāli atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu šo īpašumu atpirkt par 3,55 miljoniem eiro, tādējādi pilnībā pārņemot šo kompleksu valsts īpašumā. Zaļo un zemnieku savienība un pie frakcijām nepiederošie deputāti, kas parakstījuši pieprasījumu, norāda, ka miljonāru īpašuma kadastrālā vērtība ir tikai 800 tūkstoši eiro.

Demisiju pieprasījušie deputāti tagad neslēpj sašutuma pilnu izbrīnu par to, kādā veidā miljonāriem piederošais īpašums pēkšņi kļuvis vēl daudz dārgāks - proti, vairāk nekā astoņus miljonus eiro vērts. Turklāt nākamā gada 1. janvārī stājas spēkā likums, kas paredz zemi zem daudzstāvu dzīvojamām mājām piespiedu kārtā atpirkt par kadastrālo vērtību, bet Biķernieku gadījumā “pieļauts neizprotams izņēmums” - diskutējot par dalītā īpašuma izbeigšanas likumu, esot bijusi pārliecība, ka šī norma pielāgojama arī privātmājām un citiem objektiem, kur ir dalītais īpašums.

“Par zemes iegādi Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstībai tika spriests jau vairākus gadus, tomēr tagad pēkšņi Krišjāņa Kariņa valdība nolēmusi šo jautājumu “atrisināt”, piešķirot astoņus miljonus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai par dārgu naudu no dažiem uzņēmējiem iegādātos nekustamos īpašumus,” sašutumu neslēpj Zaļo un zemnieku savienības līderis Armands Krauze, kurš uzskata, ka šāda valdības rīcība rada pamatotas bažas par valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu. Norādot uz šīm bažām, ZZS vērsusies arī Ģenerālprokuratūrā, aicinot to izvērtēt valdības lēmumu.

Satiksmes ministrija skaidro, ka nekustamā īpašuma atpirkšanas darījuma vērtību noteica 2020. gada 16. jūnijā izveidotā Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai atsavināmo nekustamo īpašumu atlīdzības noteikšanas komisija, kura tā paša gada 27. augustā sāka cenu aptauja par izdevīgāko īpašumu novērtēšanas piedāvājumu. Pakalpojuma līgums tika noslēgts 2020. gada decembrī ar auditorkompāniju “Grant Thornton Baltic”. Uzņēmums noteica, ka godīga atlīdzība par šo īpašumu ir 8,14 miljoni eiro, bet tirgus vērtība - 8,12 miljoni.

Politika

Valdošās koalīcijas partiju nevienošanās par vienu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu divas dienas pirms šī prezidenta vēlēšanām un trīs dienas pirms centrālās bankas palikšanas bez pilntiesīga vadītāja dod signālu, ka pašreizējā veidā valdība pastāvēt nevar.

Svarīgākais