Pīlēna degungalā Kariņš viltīgi piever viņam durvis uz koalīciju

© F64

“Apvienotā saraksta” izveidošanas iniciators Uldis Pīlēns pēc amata valdībā it kā netiecas un vēlas uzņemties krīzes centra izveidi un tā iedzīvināšanu. Taču Krišjānis Kariņš, kas uzņēmies jaunās valdības veidošanu vēl pirms koalīcijas izveides, skaidri norādījis – ja valdību vadīs viņš, personām, kas nav ne ministri, ne Saeimas deputāti, teikšanas viņa Ministru kabinetā nebūs.

“Apvienotais saraksts” sevi 14. Saeimas vēlēšanām pieteica ar brīdinājumu par krīzes tuvošanos un paziņojumu, ka organizācija pulcējusi tieši tādus ekspertus, kas krīzes laikā spēs pieņemt izlēmīgus lēmumus un neminstināties, saskaroties ar jaunām problēmām.

U. Pīlēns uzskata, ka apgriezienus jau uzņēmušās krīzes vadīšanai nepieciešams atsevišķs krīzes vadības centrs jeb, kā to dēvē pats U. Pīlēns - “Kara istaba”. Tajā būtu pieaicināti visdažādākie eksperti, kas sadarbībā ar valdību varētu pieņemt nepieciešamos lēmumus. Tieši šīs “Kara istabas” vadīšanu Saeimas vēlēšanās dalību neņēmušais U. Pīlēns arī labprāt vadītu.

Taču K. Kariņš vēl pirms vienošanās par koalīcijas sastāvu intervijā laikrakstam “Diena” skaidri pateicis, ka viņa vadītā koalīcijā lēmumu pieņemšanā piedalīsies tikai deputāti un ministri. Atšķirībā no vairākām iepriekšējām koalīcijām, kuru sēdēs piedalījās arī Saeimā neievēlēti politisko partiju sadarbības partneri.

“Manuprāt, pie šāda galda vieta ir kā līdz šim ievēlētiem Saeimas deputātiem, tur parasti nāk frakcijas vadītāji un vēl kādi citi, piemēram, Saeimas priekšsēdētāja tur vienmēr ir nākusi, un apstiprinātiem valdības ministriem. Viņi var mainīties atkarībā no apspriežamās tēmas, bet šī ir vieta, kur sanākt tiem cilvēkiem, kuri ir guvuši Saeimas mandātu un kuri personīgi uzņemas atbildību par lēmumiem,” skaidrojot, kāda būs viņa vadītās koalīcijas struktūra, intervijā saka K. Kariņš.

“Neatkarīgā” vērsās pie paša U. Pīlēna, lai uzzinātu, ko viņš domā par šādu K. Kariņa pozīciju, taču uzņēmējs bija lakonisks - viņam neesot nekā komentējama, jo sarunās K. Kariņš neko šādu neesot pieminējis.

Taču līdz dažādu amatu dalīšanai vai jaunu izveidošanai ir vēl tāls ceļš ejams, jo K. Kariņš joprojām nav zaudējis cerību pārliecināt “Apvienoto sarakstu” un Nacionālo apvienību, ka koalīcijā jāiesaista arī “Progresīvie”. Abi potenciālie partneri šādai iecerei kategoriski iebilst un skubina K. Kariņu pasteigties ar koalīcijas izveidošanu, vēl pirms darbu sāk nākamā, 14. Saeima.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars uzskata: lai izvairītos no haosa jaunās Saeimas darba sākumā, par koalīcijas sastāvu partijām vajadzētu vienoties līdz 1. novembrim, kad sākas 14. Saeimas pilnvaras. Šāda haotiska situācija jau esot bijusi, sākot darbu 13. Saeimai, atzīmē partijas līderis.

Viņš gan norāda, ka līdz tam laikam vēl nav nepieciešams vienoties par ministriju sadalījumu un ieņemamajiem amatiem valdībā.

Lūgts izvērtēt pagaidām valdības veidošanas sarunu laikā panākto progresu, R. Dzintars norāda, ka nevēlas kritizēt potenciālos koalīcijas partnerus, tāpēc atturēsies no komentāru sniegšanas šajā jautājumā. Viņš arī pauda, ka darba process notiek, atgādinot, ka 13. Saeimas pēcvēlēšanu periodā pagāja vairāki mēneši līdz valdības izveidošanai. “Šobrīd ir knapi divas nedēļas pagājušas, tāpēc šķiet, ka būtu pāragri kritiski vērtēt sarunu rezultātu,” sacīja R. Dzintars.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais