Gan Valsts prezidents Egils Levits, gan lielāko balsu skaitu 14. Saeimas vēlēšanās ieguvušās “Jaunās Vienotības” līderis un kandidāts premjerministra amatam Krišjānis Kariņš devuši skaidrus mājienus, ka nākamās valdības stabilitātes vārdā valdošajā koalīcijā vajadzētu iesaistīt arī “Progresīvos”. Tam piekrīt arī paši “Progresīvie”, taču partnerības formāts, kādu tiem varētu piedāvāt, var izrādīties ne pārāk vilinošs.
Valsts prezidents un K. Kariņš kā nākamās koalīcijas kodolu definējuši “Jauno Vienotību”, “Apvienoto sarakstu” un Nacionālo apvienību. Šīm partijām 14. Saeimā būs 54 balsis, kas, nodrošinot augstu disciplīnu, ir pietiekami, lai valdība spētu strādāt. It sevišķi, ja atceramies, ka aizejošajā koalīcija bieži lēmumus pieņēma ar 51 balss vairākumu.
E. Levits, kas vakar uzņēma visu nākamajā Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjus, gan uzskata, ka “koalīcijas stabilitātei būtu labāk, ja būtu ceturtais partneris” - “Progresīvie”, kuru klātbūtne koalīcijai nodrošinātu jau 64 balsu vairākumu. Taču koalīcijas kodolā iekļautajai Nacionālajai apvienībai Saeimā pirmo reizi ievēlētā partija šķiet pārlieku liberāla, un apvienība uzskata, ka jaunā valdība spētu funkcionēt arī bez “Progresīvajiem”. “Apvienotajam sarakstam” šajā jautājumā nav skaidras pozīcijas. Jau pieredzējušu politiķu veidotās organizācijas līderi norāda, ka šis jautājums tiks izrunāts ar “Jauno Vienotību” un Nacionālo apvienību.
Jaunās valdības veidošanu uzņēmusies “Jaunā Vienotība” sarunas ar nākamajiem partneriem uzsāks šodien, bet ir jūtams, ka tiek gatavots risinājums, kas “Progresīvo” iekļaušanu koalīcijā paredz tikai nomināli.
Piemēram, Valsts prezidents norāda, ka “Progresīvie” varētu būt koalīcijas partneri ārpus koalīcijas. “Domāju, ka “Progresīvie” ir atbildīga partija, domāju, ka sapratīs, iekļūstot Saeimā, ka nevar bez atbildības izteikt vienu vai otru ideju, kas nav pietiekami nobriedusi. Ja partija savu lomu sapratīs, ko nozīmē parlamentārā demokrātijā būt parlamentā pārstāvētai partijai, domāju, tas ir pilnīgi iespējams,” netieši atgādinot par dažām krietnu laiku pirms vēlēšanām paustām pārlieku kreisām idejām, kas nekādi nav savietojamas ar Nacionālās apvienības pozīciju, intervijā Latvijas Radio teica E. Levits.
Viņš gan pieļāva arī iespēju, ka Nacionālo apvienību un “Progresīvos” šķirošos jautājumus varētu īpaši atrunāt koalīcijas sadarbības līgumā, taču šādai iespējai esot maza ticamība. Līdz šim sadarbības līgumos atrunas, kas partijai ļauj balsot atšķirīgi no kolēģiem, piemēram, par valsts valodas jautājumiem izglītības sistēmā, izmantoja Nacionālā apvienība.
Arī Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata, ka “Progresīvo” padarīšana par ārpuskoalīcijas sadarbības partneriem ir viens no risinājumiem, kā lielākajā daļā koalīcijai svarīgo jautājumu gūt viņu atbalstu, noslēdzot sadarbības līgumu, bet nepadarot “Progresīvos” par pilntiesīgiem koalīcijas biedriem. Līdzīgā manierē ārkārtas vēlēšanās ievēlētajā Saeimā strādāja tā dēvētais “Olšteina sešnieks”, kas dienu pirms 11. Saeimas pirmās sēdes izstājās no Zatlera Reformu partijas, bet ar jauno valdību sadarbojās cieši.
Profesors pieļauj, ka sadarbības līgumu “Progresīvie” varētu noslēgt arī atsevišķi ar “Jauno Vienotību”.
Vienlaikus O. Skudra šaubās, vai ”Progresīvie” iekļausies koalīcijas kodolā. “Man šķiet, ka viņi īsti neiederas, šajā trio dominē politikas veterāni. Viņi vairāk vai mazāk viens otru pazīst - gan stiprās, gan vājās puses, bet tas veicina sapratni un jautājumu ātrāku risināšanu, nevajag ilgi runāties, lai saprastu, ko tas otrs domā. Viņi vairāk vai mazāk viens otru zina, nekādi pārsteigumi un atklājumi īsti nav iespējami. Ja nāktu ”Progresīvie” klāt, tas to lietu sarežģītu jo ir tāds elements, kas neiederas veterānu trijotnē,” saka profesors.
Savukārt politologs Filips Rajevskis uzskata, ka koalīcijas stabilitātes dēļ K. Kariņam vajadzētu būt ieinteresētam “Progresīvo” pilntiesīgā iesaistē koalīcijā. “Kariņam ir vajadzīga stabilitāte, bet, ja koalīcijā ir trīs politiskie spēki, ikviens var nogāzt valdību,” saka eksperts. Viņš ir pārliecināts, ka Nacionālā apvienība darīs visu iespējamo, lai nepieļautu “Progresīvo” iekļaušanu valdībā, bet kompromiss sarunās ir atrodams. It īpaši, ja koalīcijas sadarbības līgumā atrunā Nacionālo apvienību un “Progresīvos” dalošos jautājumus un tiesības uz atšķirīgu viedokli.
“Progresīvo” iesaistīšana, visticamāk, gan nozīmētu to, ka “Jaunā Vienotība” neiegūs tik daudz ministru portfeļu, cik tai sola 26 iegūtie Saeimas mandāti, jo pieredzējušie partneri jaunpienācēju dēļ atteikties no savām tiesībām un privilēģijām nebūs gatavi. Tādēļ stabilitātes vārdā to nāksies darīt “Jaunajai Vienotībai”.
Mierīgi uz iespējām iekļūt koalīcijā raugās paši “Progresīvo” līderi. Antoņina Ņenaševa piekrīt kopējai tēzei, ka krīzes apstākļos nepieciešama stabila koalīcija, lai vieglāk būtu pieņemt nepopulārus lēmumus. “Mēs esam gatavi būt koalīcijā. Mums ir savs ēnu kabinets, kas nav mainījies un kas turpina strādāt. Mums ir visas kompetences visās jomās ar profesionāliem ekspertiem,” saka A. Ņenaševa. Vienlaikus viņa uzskata, ka “Progresīvajiem” nevienu pārliecināt par to iekļaušanu koalīcijā nav nepieciešamības. “Skaidrs, ka mums ir ļoti daudz pretēju viedokļu, kas attiecas uz cilvēktiesībām un iekļaujošu sabiedrību, bet man neliekas, ka mums vajadzētu kādu pārliecināt, redzēs, kā mums ies sarunās,” atgādinot, ka par spīti ideoloģiskām atšķirībām Rīgas domē “Progresīvajiem” ir gana veiksmīga sadarbība ar Nacionālo apvienību, saka A. Ņenaševa.
