Pēc aizsardzības ministra vasaras paziņojuma, ka valstī tiks ieviests obligātais valsts aizsardzības dienests, daļa sabiedrības aizdomājās, kā šo dienestu padarīt interesantu pie bezrūpīgas dzīves pieradušiem jauniešiem, kuriem sociālajos tīklos ātri izraudzījās nievājošo apzīmējumu “lates dzērāji”. Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre nu ir devusi skaidru atbildi – garlaikotu jauniešu dēļ dienests par Holivudas stila šovu padarīts netiks.
Otrdien, vēl pirms Valsts aizsardzības dienesta likums no Ministru kabineta bija aizceļojis līdz parlamentam, tam pievērsās Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas deputāti.
Uzklausot Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Baibas Bļodnieces skaidrojumu par to, kā valsts aizsardzības dienestu iecerēts ieviest, liberālākās no parlamentā pārstāvētajām partijām - “Attīstībai/Par!” deputātam, Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Mārtiņam Šteinam radās jautājums: kā valsts aizsardzības dienestu “padarīt stilīgu”, lai ieinteresētu tajā iesaistīties jauniešus.
B. Bļodnieces atbilde bija gana tieša un nepārprotama. “Pamatprasmes rodas rutinētā, dažreiz garlaicīgā darbā, kas sniedz šīs prasmes. Tas, kas attiecas uz pārējo, tas viss ir piedevas. Pamatmērķis ir radīt armiju, radīt rezervi, kas spēs šo valsti sargāt. Tā nav domāta kā izklaide. Primārais nav padarīt stilīgu vai interesantu,” teica B. Bļodniece, piebilstot, ka dienestu nevar padarīt par Holivudas grāvēju cienīgu šovu. Saņemtā atbilde M. Šteinu, šķiet, apmierināja, jo papildu jautājumi uzdoti netika.
Tiesa, bez dažādiem stimuliem, kas varētu būt interesanti savu nākotni plānojošiem jauniešiem, topošo Valsts aizsardzības likumu, pie kura jāstrādā vēl Saeimai, Aizsardzības ministrijas nav atstājusi.
Piemēram, iecerēts, ka dienestā iesauktais jaunietis, gadu apguvis militārās iemaņas, varēs sākt studijas uz valsts rēķina - ja vien viņa zināšanas atbildīs mācību iestādes standartiem. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija rosina likumā iekļaut normu, kas nosaka, ka valsts aizsardzības dienestu izgājušajam jaunietim, iestājoties augstākās izglītības iestādē, tiek maksāta 200 eiro liela stipendija. Ieteicams - no Aizsardzības ministrijas budžeta. Plānots, ka valsts aizsardzībai sagatavotie varēs vienkāršotā kārtībā no “Altum” saņemt atbalstu pirmā mājokļa iegādei. Savukārt, lai piesaistītu brīvprātīgos, iecerēts, ka tiem līdz 2027. gadam tiks izmaksāta divreiz lielāka ikmēneša kabatas nauda nekā obligātā kārtā iesauktajiem - 600 eiro.
Daudzus lēmumu pieņēmējus satrauc fakts, ka jaunieši neatkarības gados kļuvuši mazkustīgāki un to fiziskā sagatavotība varētu nebūt piemērota militārajam dienestam. Šādas bažas pauda opozīcijā strādājošais “Neatkarīgo” frakcijas deputāts Māris Možvillo.
Taču Aizsardzības ministrijas parlamentārajai sekretārei bija atbilde arī uz šo jautājumu. Proti, iesaucot jaunieti dienēt, uzmanība tiks pievērsta viņa veselības stāvoklim, vai tas ļauj uzsākt un pabeigt dienestu. Savukārt fiziskā sagatavotība esot sekundārs jautājums.
“Mēs fizisko sagatavotību nevērtēsim. Mēs labi apzināmies, ka šis jautājums ir trenējams jautājums. Pārbaudīs veselību, lai nav kaites, kas traucētu iziet dienestu, nevis vai spēj noskriet krosu, to mēs trenēsim,” norādīja B. Bļodniece.
Komisijas sēdes laikā tika izgaiņātas arī citas bažas. Piemēram, sabiedrībā izskanējušais viedoklis, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos nepietiek instruktoru, lai kvalitatīvi apmācītu jauniesauktos, esot kļūdains. Instruktoru skolu pēdējos gados pabeidzis aptuveni tūkstotis militārpersonu, un šis skaits esot pietiekams, lai par instruktoru trūkumu nebūtu pamata sūdzēties nākamos piecus gadus. “Instruktoru mums ir vairāk nekā pietiekami,” saka B. Bļodniece. Arī infrastruktūra un bruņojums līdz 2027. gadam esot pietiekams, lai jauniesauktie un brīvprātīgie nejustos kā otrās šķiras militāristi, bet justu, ka viņi valstij ir nepieciešami. Aizsardzības ministrija nākamos četrus gadus plānojusi iekļauties jau pašlaik iezīmētā budžeta rāmjos. No iespējas iegūt vairāk naudas tā, protams, neatteiksies.
Sākot ar 2027. gadu, gan būšot nepieciešams palielināt izdevumus aizsardzības budžetam. Šogad tas ir 2% no iekšzemes kopprodukta jeb 758,35 miljoni eiro, bet 2027. gadā aizsardzībai būšot nepieciešami 3% no IKP jeb, rēķinot šā gada budžeta skaitļiem, 1,13 miljardi eiro. “Viens kara mēnesis mums izmaksātu apmēram miljardu. Tāpēc šis ir prioritāšu jautājums,” uz apakškomisijas sēdē tā arī nepaustajiem iebildumiem par gaidāmajiem tēriņiem proaktīvi reaģēja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre.
Paredzēts, ka pēc pārejas perioda gatavi aizsargāt valsti būs aptuveni 50 tūkstoši apmācītu kareivju - seši tūkstoši valsts aizsardzības dienestā iesaukto, deviņi tūkstoši profesionālajā dienestā esošo un 20 tūkstoši aktīvās rezerves kareivju. Aizsardzības ministrija aplēsusi, ka ar šādiem spēkiem ir pietiekami, lai atturētu potenciālā agresora iebrukumu valstī.
