Konservatīvās Moderātu partijas līderis Ulfs Kristešsons vakar apstiprināts Zviedrijas premjera amatā, šo lēmumu atbalstot 176, bet pret balsojot 173 deputātiem. Mazākuma koalīciju moderāti veidos ar labēji centriskajiem kristīgajiem demokrātiem un liberāļiem, taču tā sadarbosies ar oficiāli ārpus koalīcijas palikušo partiju Zviedrijas demokrāti – galēji labēju politisko spēku, ar kuru vēl pirms četriem gadiem nebija gatava sadarboties neviena no nozīmīgākajām partijām. Opozīcijā palikušie sociāldemokrāti bažījas, ka Zviedrijas demokrātiem, kuri 11. septembra vēlēšanās saņēma 20,5% vēlētāju atbalstu, būšot pārāk liela ietekme uz valdības lēmumiem.
Vakardienas balsojuma iznākums ir likumsakarīgs, ņemot vērā to, ka pagājušās nedēļas nogalē pēc ilgākām sarunām ar pārējo labējā spārna partiju līderiem Kristešsons paziņoja, ka vienošanās par politikas pamatnostādnēm ir panākta.
Jaunā valdība plāno mazināt nodokļus, ierobežot pabalstus imigrantiem, padarīt stingrākus ieceļošanas noteikumus, piešķirt policijai lielākas pilnvaras cīņai pret ielu bandām, kas biedē likumpaklausīgos iedzīvotājus, kā arī uzsākt jaunu atomelektrostaciju celtniecību.
Vairāki no šiem plāniem šķiet ņemti tieši no Zviedrijas demokrātu priekšvēlēšanu programmas. Partija, kura vairs nepieļauj savu biedru atklātas rasisma izpausmes, tomēr ir pārliecināta, ka liela daļa pašreizējo problēmu saistīta ar to, ka gadiem ilgi Zviedrija bija plaši atvērusi durvis ieceļotājiem - gan cilvēkiem, kuri patiešām bēga no kara šausmām, gan tā sauktajiem ekonomiskajiem migrantiem. Taču visu šo ļaužu integrācijai Zviedrijas sabiedrībā netika pievērsta nepieciešamā uzmanība, kā rezultātā veidojās valsts valstī - lielāko pilsētu pievērtēs radušies teju tikai imigrantu apdzīvoti rajoni. Tajos valda savi likumi un tikumi - dažādu etnisko grupu pārstāvji apvienojas ielu bandās, nodarbojas ar nelikumīgiem rūpaliem un cīnās par ietekmi ar citu etnisko grupējumu bandām.
To, ka šai problēmai beidzot nepieciešams rast risinājumu, savas valdīšanas pēdējā gadā atzina arī sociāldemokrātes Magdalēnas Andešsones vadītā valdība. Kriminogēnās situācijas uzlabošana bija viens no galvenajiem tematiem priekšvēlēšanu debatēs, bet balsojuma rezultāti liecina, ka vēlētājus vairāk pārliecinājusi labējo spēku solītā stingrā pieeja. Viens no tās elementiem ir plānotā ubagošanas aizliegšana visā Zviedrijā. Tāpat pēc Zviedrijas demokrātu ierosinājuma panākta vienošanās būtiski samazināt ieceļotāju skaitu. Pērn valdības noteiktā kvota bija 6400 imigrantu, bet jaunā koalīcija solījusi, ka turpmāk gadā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Zviedrijā saņems ne vairāk kā 900 ieceļotāju.
Liela uzmanība koalīcijas programmā pievērsta enerģētiskajai drošībai. Savulaik Zviedrijā tika sarīkots juridiski nesaistošs referendums, kurā vairākums pilsoņu nobalsoja par pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas. Beidzamo gadu laikā Zviedrija slēgusi sešus no saviem 12 reaktoriem, bet atlikušie, kas darbojas trijās atomelektrostacijās, saražo aptuveni 30% no valstij nepieciešamā elektroenerģijas daudzuma. Ņemot vērā gāzes un citu energoresursu cenas, Kristešsona vadītā koalīcija ir apņēmības pilna uzsākt jaunu kodolreaktoru būvi, lai Zviedrija nākotnē spētu sevi nodrošināt ar lielāko daļu vajadzīgās elektroenerģijas.
Plānots, ka savas valdības sastāvu Kristešsons parlamentam paziņos šodien, bet pēc tam, kad to būs apstiprinājis karalis Kārlis XVI Gustavs, jaunais ministru kabinets oficiāli varēs ķerties pie darba. Jau tagad ir zināms, ka Zviedrijas demokrāti ministru portfeļus nesaņems, taču partijai ir tiesības virzīt savus kandidātus uz augstāko ierēdņu amatiem valsts iestādēs, turklāt galēji labējie jau vada četras parlamenta komisijas. Politologi uzsver, ka tagad Zviedrijā ir sākušies jauni laiki un ar Zviedrijas demokrātiem nāksies rēķināties kā ar pamatplūsmas partiju. Vienlaikus nekur nav zudušas ideoloģiskās domstarpības starp šo politisko spēku un liberāļiem, tādēļ jaunajam premjeram Kristešsonam nāksies veltīt visas pūles, lai sabalansētu abu šo partiju intereses. Ņemot vērā niecīgo vairākumu, kas viņa atbalstītājiem ir parlamentā, pār šo valdību visu laiku karāsies Damokla zobens, un daudzi politologi prognozē, ka tā agri vai vēlu izjuks - brīdī, kad domstarpības starp liberāļiem un galēji labējiem sasniegs kritisko punktu.
