Šodien koalīciju veidojošajām partijām iknedēļas sanāksmē būs jāpārrunā ne tikai ierastie jautājumi par likumdošanas procesu, bet jāpievēršas arī šīs valdības nopietnākajai krīzei, kuru, pieprasot “Atīstībai/”Par!”” pārstāvošās iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju, izraisījusi Nacionālā apvienība.
Premjerministram Krišjānim Kariņam atrodoties komandējumā, Nacionālā apvienība valdības vadītājam izteikusi ultimātu, kuru noraidīt būs grūti – jāatlaiž iekšlietu ministre Marija Golubeva, pretējā gadījumā apvienība atsauc savus ministrus. Ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem šobrīd jātiek galā valdībai, premjeram vajadzēs pārcilvēcīgas diplomāta spējas, lai ministri saglabātu amatā, nesagraujot koalīciju.
Jaunais politiskais piedāvājums: Tavars – Smiltēns – Sesks – Šmits un virs viņiem visiem, lai piedod vārdos nenosauktie, – jaunais nācijas tēvs Uldis Pīlēns, izskatās pietiekami iespaidīgi. Vismaz pagaidām šis uznāciens ir 14. Saeimas vēlēšanu lielākā intriga.
Kaut arī ar bažām gaidītais 9. maijs aizritēja mierīgi, daudziem, arī kārtības sargātājiem, 10. maija notikumi nāca negaidīti un neprognozēti. Vieni lēš, ka notikumi pie tā dēvētā uzvaras pieminekļa bija prokremlisko organizāciju organizēti, citi pieļauj, ka tos izprovocēja pirmdien nolikto ziedu novākšana agrā trešdienas rītā.
Latvijai jau tuvākajā nākotnē prognozējot ārkārtīgi sarežģītus laikus, būvuzņēmējs Uldis Pīlēns ap sevi pulcē partijas un bezpartejiskos un sola, ka ar formulu, kas pirms 25 gadiem izrādījusies veiksmīga, izlabos valstī ilgstoši ielaistās problēmas un nepieļaus jaunu rašanos.
Divdesmit gadu ilgušās Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas politlaulības “de facto” ir izirušas. Kaut arī attiecību laušana “de iure” vēl nav noformēta, šodien zaļie ar jaunajiem partneriem jau sola iepazīstināt ar saviem nākotnes plāniem. Laika juridiskajām lietām, ņemot vērā, ka 14. Saeimas vēlēšanas jau klauvē pie durvīm, gan nav atlicis daudz.
Lai priekšvēlēšanu kampaņā pie partijas mundiera varētu piespraust kādu vēlētāju uzmanību piesaistošu ordeni par padarītajiem darbiem, vēlēšanām tuvojoties, partiju vēlme kļūt par kādas iniciatīvas autoru par spīti loģikai un koalīcijas koleģialitātei kļūst nepārvarama. To paši politiķi dēvē par politisko greizsirdību. Šoreiz tās spēlītēs nokļuvuši padomju varu slavinošie pieminekļi.
Konkursa komisija, izvērtējot divas konkursā startējušās kandidatūras, atzinusi, ka līdzšinējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume ir cienīgs turpināt vadīt biroju arī otru pilnvaru termiņu. Viņa kandidatūra vēl jāapstiprina Saeimai, kas, visticamāk, tā arī notiks, bet paredzams, ka J. Straumem un konkursa rīkotājiem būs jāatbild uz dažiem ne pārāk tīkamiem jautājumiem un jāuzklausa arī asa kritika.
Pētījumu centra SKDS apkopotā informācija liecina, ka vismaz kopš 1999. gada lielākā daļa sabiedrības Valsts prezidentu labprāt vēlētu pati. Tautas vēlmi pašai izraudzīties valsts augstāko amatpersonu politiskās partijas nereti izmanto balsu “makšķerēšanai” priekšvēlēšanu laikā. Piemēram, tikai 16 dienas pirms šīs Saeimas vēlēšanām šāds likumprojekts tika nodots izskatīšanai komisijās. Un tur arī palika bez tālākas virzības. Tagad, piecus mēnešus pirms vēlēšanām, par atbalstu tautas vēlēta prezidenta idejai paziņojusi “Saskaņa”.
Spriežot par kopīgu vēlēšanu sarakstu veidošanu, pieredzējuši politiķi mēdz teikt, ka politikā 1+1 ne vienmēr ir 2. Reizēm rezultāts ir 3, bet reizēm – 0,5. Kā šis vienādojums strādās 14. Saeimas vēlēšanās, uz savas ādas nolēmuši pārbaudīt divi politiskie spēki, kuru izredzes, atsevišķi vērtējot to līdzšinējo pieredzi un aktuālos partiju reitingus, maz kurš iedrošināsies vērtēt optimistiski. Partiju apvienību “Apvienība Latvijai” nodibinājusi “Par cilvēcīgu Latviju” un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
Jau līdz šim nepilsoņiem, kas nevēlas vai nespēj naturalizēties, bija jāsamierinās, ka tiem liegtas daudzas tikai pilsoņiem piekrītošas tiesības. Nu šiem ierobežojumiem pievienots jauns – līdz šim nelabprāt ar politiku saistītajā sporta nozarē.
Civilās savienības likums, kas paver iespēju legalizēt arī viendzimuma pāru attiecības, paver jaunas imigrācijas durvis. Šādi, norādot uz potenciālajiem draudiem valsts drošībai, likumprojektu tulko Saeimā pārstāvētās partijas, kas apņēmušās nepieļaut tā apstiprināšanu.
Šodien Saeima balsos par likumprojekta, kas padarīs vienkāršāku tādas partijas darbības apturēšanu, kas cita starpā attaisno genocīdu un atbalsta darbības, kas vērstas uz demokrātisku valstu teritoriālās integritātes un neatkarības graušanu, nodošanu komisijām. Paredzams, ka likumprojekts tālāk tiks virzīts bez aizķeršanās, bet pirmā partija, kas varētu tikt pakļauta šai normai, ir Latvijas Krievu savienība.
Aizvadītajā nedēļā Rīgā tiekoties Baltijas valstu premjerministriem, tie paziņoja, ka savās valstīs centīsies panākt tādu NATO klātbūtni, kas nepieļauj pat domu par uzbrukumu tām. Premjerministri uzskata, ka šāds efekts var tikt panākts ar NATO divīzijas jeb vismaz 10 tūkstošu karavīru pastāvīgu klātbūtni.
Latvija, Lietuva un Igaunija centīsies pārliecināt sabiedrotos, lai Baltijas valstīs tiktu izveidotas pastāvīgas NATO karabāzes. Turklāt tādas, kas dotu nepārprotamu signālu, ka jebkurš apdraudējums tiks apturēts.
Ar nelielu aizkavēšanos, bet nu varas iestāžu rīcībā ir instruments, kas ļaus atņemt Latvijas pilsonību tādiem dubultās pilsonības īpašniekiem, kas ir atbalstījuši noziegumus pret mieru. Tiek uzskatīts, ka pirmais jaunajai likuma normai tiks nodots ASV sankcijām pakļautais Krievijas “Alfa – Bank” līdzīpašnieks Pjotrs Avens.
Politiskās partijas “Konservatīvie” pārziņā esošās Labklājības ministrijas ierosinājumu strauji augošo inflāciju mazāk aizsargātajiem sociālajiem slāņiem kompensēt ar gadā vienreizēju maksājumu koalīcijas partneri vēl nav gatavi atbalstīt. Savukārt koalīcijas atbalstītais plāns agrāk veikt pensiju indeksāciju opozīcijai raisa bažas par potenciālu sociālo katastrofu jau šī gada beigās.
Ne tikai ekonomisko interešu, bet arī valsts drošības dēļ informatīvās vides aizsardzībai jākļūst prioritārai. Tā uzskata Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, kurš rosina piemērot kriminālsodu par nelegālu sistēmu uzstādīšanu, lai piekļūtu audiovizuāliem pakalpojumiem. Viņaprāt, policijai arī intensīvāk būtu jāvēršas pret šādu sistēmu izmantotājiem. Līdz šim tiesībsargājošās iestādes vērsušās tikai pret ierīču uzstādītājiem.
Turpinot analizēt iespējamos risinājumus Pārdaugavas atbrīvošanai no tā dēvētā uzvaras pieminekļa, partiju “Konservatīvie” pārstāvošais tieslietu ministrs Jānis Bordāns kā vienu no risinājumiem piedāvā tautas nobalsošanu.
Nacionālā apvienība līdz šim regulāri aizsākusi diskusijas par to, ka Pārdaugavu vajadzētu atbrīvot no tā dēvētā uzvaras pieminekļa. Līdz šim risinājums, kas būtu pieņemams arī Ārlietu ministrijai, nav rasts. Pirms svētkiem “Konservatīvos” pārstāvošais tieslietu ministrs Jānis Bordāns nāca klajā ar ideju, ka viens no risinājumiem, kā varētu atrisināt pieminekļa jautājumu, ir nodot tā likteni tautas rokās – rīkot referendumu.
Rīgas domes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra strīdā par galvaspilsētas plānojuma apturēšanu, kurā ministram tiek pārmesta pakļaušanās azartspēļu lobijam, ministrijas politiskais vadītājs atbildību par strīdīgo lēmumu cenšas dalīt ar koalīcijas partneru vadīto Finanšu ministriju.
Tiecoties pēc iespējas ātrāk iegūt neatkarību no Krievijas gāzes, Latvija strauji ķērusies pie sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa plānošanas un realizēšanas. Domājams, ka tas pirmās gāzes kravas varētu uzņemt ne vēlāk par 2024. gadu.
