Politika

Krišjāņa Kariņa valdības izveidošana bija otra ilgākā neatkarīgas Latvijas pastāvēšanas laikā, bet nākamās valdības sastiķēšana varētu sasniegt jaunu rekordu. Partiju reitingi iekļūšanu 14. Saeimā cerīgu padara astoņām partijām, bet Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra, vērojot strauju vēlēšanas apmeklēt gribētāju skaita pieaugumu, lēš, ka parlamentā varētu tikt ievēlētas pat desmit partijas.

Cerot, ka pandēmijas nomāktībai punkts tiks pielikts šogad, bet apzinoties, ka precīzu šī priecīgā brīža datumu noteikt nespēj neviens, Valsts prezidents Egils Levits, sagaidot 2022. gadu, valsts pārvaldi aicina atbalstu pandēmijā cietušajiem sniegt, nešķirojot cilvēkus.

Jau šis gads vēsturē tiks iezīmēts ar politiķu nespēju atbildīgos brīžos pieņemt nepopulārus, bet vajadzīgus lēmumus. Nākamais, saglabājoties kovidkrīzei un strauji sadārdzinoties energoresursiem, solās būt vēl haotiskāks. Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka nākamgad plānoto Saeimas vēlēšanu dēļ vajadzīgus, kaut arī nepopulārus lēmumus redzēsim vēl mazāk – pār tiem dominēs koalīcijas partiju savstarpējie ķīviņi.

Saeima šī gada rudens sesijā – no 1. septembra līdz 27. decembrim – galīgajā lasījumā pieņēmusi 137 likumus: 12 jaunus likumus un 125 grozījumus likumos.

Ik gada nogali Neatkarīgā valstī vadošajai pētnieciskajai kompānijai SKDS pasūta pētījumu par politiķu un augstāko valsts amatpersonu vērtējumu sabiedrības acīs. Šī gada sākumā šis pētījums vēstīja, ka sabiedrība ir vīlusies Valsts prezidentā Egilā Levitā. Diemžēl nu jau aizritējušajā gadā nekas nav mainījies. Valsts pirmās amatpersonas snieguma vērtējums visu gadu kļuvis aizvien zemāks un zemāks.

Saeimas deputāti Viktors Valainis un Ralfs Nemiro tomēr nav iesaistīti politiskā kukuļošanā. To, izvērtējot lietas apstākļus, atzinis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Iesaistītie deputāti par radītajām neērtībām aizvainoti nejūtas.

Saruna ar Vjačeslavu Dombrovski

Valdības lēmums uz gada izskaņas svētku laiku samazināt atsevišķus epidemioloģiskos ierobežojumus, paverot plašākas pulcēšanās iespējas veikalos, izklaides iestādēs un baznīcās, Valsts prezidentā Egilā Levitā raisījis neizpratni un mudinājis viņu kritizēt valdošās koalīcijas lēmumu. Saeimas vairākums, kurš valdības lēmumu trešdien pārapstiprināja, ir pretējās domās.

Tuvojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, opozīcija aizvien biežāk pauž neapmierinātību ar koalīcijas attieksmi pret kolēģiem opozīcijā. Pēdējais skaļākais konflikts, kas mēneša laikā divas reizes tika skatīts Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, norisinājās starp “Neatkarīgo” frakcijas pārstāvi Māri Možvillo, “Saskaņas” deputātu Ivanu Klementjevu un Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošo Raimondu Bergmani.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien nolēma neierosināt lietu pēc opozīcijas deputātu iesnieguma, kurā viņi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāju Juri Rancānu apsūdz Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumos un centienos ierobežot opozīcijas tiesības paust savu viedokli.

Pašreizējai krīzei ir vairāki cēloņi, un Covid-19 pandēmija ir nebūtiskākā no tiem. Patiesībā pandēmija tikai atklāja visas mūsu valsts reālās problēmas, padarot tās pamanāmas un pilnīgi acīmredzamas.

Aizvadītajā sestdienā viena no koalīciju veidojošajām partijām – “Latvijas attīstībai” – aizvadīja savu kongresu. Tajā tika iezīmēti akcenti, ar kuriem organizācija nākamajā gadā plānoto 14. Saeimas priekšvēlēšanu laikā uzrunās vēlētājus, un izveidota jauna partijas institūcija – konvents.

Kaut arī formāli partijas “Latvijas attīstībai” līderi ir tās trīs līdzpriekšsēdētāji, organizācijas kongress apliecināja, ka de facto līderis joprojām ir skandāla Rīgas domē dēļ priekšsēdētāja amatu zaudējušais Juris Pūce, kurš ne tikai detalizēti iezīmēja partijas programmu nākamajām Saeimas vēlēšanām, bet arī – atšķirībā no līdzpriekšsēdētājiem – kritizēja koalīcijas partnerus.

Nav šaubu, ka Saeimas valdošā koalīcija dažu opozicionāru pieprasīto iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju neuztvēra nopietni un politiķes amats apdraudēts netika. Taču arī šajā situācijā ministres pārstāvētais politiskais spēks nodemonstrēja Saeimā reti sastopamu politisko kultūru.

Opozīcijā strādājošās “Saskaņas” pārstāvis Boriss Cilevičs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, uzklausot Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadītāju Zandu Pūci, pauda interesi par to, vai fonda konkursos, kuros tiek sadalīti valsts līdzekļi medijiem, tiek nodrošināta ekspertu neatkarība.

Dažus risinājumus, kas enerģijas patērētāju maciņos kompensē energoresursu cenu straujo kāpumu, valdība jau ieviesusi, taču, cenām turpinot augt, tie nespēj aizsniegt visus iedzīvotājus. Universāls risinājums kavējas, jo valdība uzticējās prognozēm, kas solīja zemāku cenu atgriešanos, bet koalīcijas partneri nespēj vienoties par risinājumu, kas skartu gan gāzes, gan elektrības cenas.

Kaut arī vairāki tiesību eksperti, tajā skaitā arī Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumā Jānis Pleps, atzinuši, ka, par spīti Satversmes Saeimas deputātiem garantētajai imunitātei pret aizturēšanu, Alda Gobzema aizturēšana viņa “Rododendra” kampaņas laikā bija likumīga, desmit Saeimas opozicionāri ir pretējās domās.

Vērojot tendences energoresursu tirgū, Saeimas opozīcija jau kopš septembra aicinājusi valdību gāzei un elektrībai uz noteiktu laiku piemērot samazinātu PVN likmi – no 21% uz 5%. Koalīcija opozīcijas rosinājumus līdz šim noraidījusi, bet, ziņām par resursu sadārdzināšanos kļūstot aizvien skaļākām, arī tā beidzot reaģējusi.

Faktu, ka Valsts prezidents nepamatoti iejaucies Satversmes tiesas tiesneša vēlēšanās, kurās vienīgā kandidāte bija viņa kancelejas vadītāja vietniece Irēna Kucina, Saeimas vairākums nevērtē kā tādu, kas spētu aizēnot viņas pieredzi. Prezidenta protežē ar pārliecinošu vairākumu ceturtdien tika ievēlēta atbildīgajā amatā.

Šodien Saeima kriminālvajāšanai izdos pie frakcijām nepiederošo deputātu Jāni Ādamsonu, kurš tiks tiesāts par spiegošanu. Pretēji līdz šim praksē paustajai uzticībai tiesu varai, šoreiz “Saskaņa”, no kuras saraksta J. Ādamsons tika ievēlēts šajā Saeimā, viņa izdošanu balsojumā neatbalstīs.

Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kurš savas kampaņas laikā pirmdien tika vairākkārt aizturēts dažādās valsts pilsētās, uzstāj, ka viņa aizturēšana un roku dzelžu uzlikšana bijusi nelikumīga. Viņam nepiekrīt ne tikai Valsts policijas vadība, bet arī Saeimas vairākums. Tiesa, diskusijas par šo jautājumu neizpaliks, jo nav skaidrības par likumu savietojamību.

Latvijas medijos parādījusies ziņa, ka Zedelgemā (Beļģijā) nolemts novākt Latviešu leģiona karagūstekņiem veltīto pieminekli, kas pilsētiņā tika atklāts 2018. gadā. Taču eiroparlamentāriete, kas seko šiem notikumiem, uzskata, ka tiek izplatīta nepatiesa informācija.