Ja mērķis bija sagraut tiesiskumu, tad “Konservatīvajiem” tas ir izdevies

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

13. Saeimas vēlēšanās bijušo KNAB izmeklētāju un caurkritušu politikāņu kopa startēja kā Jaunā konservatīvā partija (JKP), bet vēlāk pārsaucās par partiju “Konservatīvie” (K).

Pašlaik iedzīvotāju pastkastītēs pienāk “Konservatīvo” priekšvēlēšanu aģitācijas avīze, kurā viņi plātās ar milzīgu daudzumu paveikto darbu un izpildītu solījumu. Taču, ja paskatās vērīgāk, necik dižu sasniegumu šai partijai nav bijis. No iepriekšējās kampaņas atceramies, ka JKP skaļi solīja “5x500” jeb 500 eiro minimālā alga, ar IIN neapliekamais minimums algām un pensijām - 500 eiro mēnesī, minimālā pensija - 200 eiro mēnesī jau 2019. gadā. Šo solījumu tik tiešām ir izdevies izpildīt, bet... 2022. gadā. Nekāda augstā latiņa 500 eiro minimālā alga nebija jau 2019. gadā, jo naudas vērtība nemitīgi zūd, cenas kāpj, inflācija aug. Latvija ar savu minimālo algu visu laiku velkas astē Igaunijai, kur nākamgad minimālā alga sasniegs 725 eiro.

13. Saeimas vēlēšanās JKP ieguva 16 mandātu.

JKP līderim Jānim Bordānam neizdevās kļūt par premjeru, taču partija savā kontrolē ieguva virkni svarīgu jomu - tieslietas, izglītību un zinātni, satiksmi un pagājušajā gadā arī labklājību. Par šīm jomām un solījumiem tajās partijai tad lielāka atbildība, bet par citām - mazāka, vien tāda, ka kopā visi strādāja.

Par izglītības un zinātnes nozari līdz vēlēšanām atbildīgā persona bija Dagmāra Beitnere-Le Galla, taču par ministri kļuva Ilga Šuplinska, kurai ne visai rūpēja JKP programmas mērķi izveidot starptautisku IKT superaugstskolu vai panākt finansējumu zinātnei vismaz 1,5% no IKP. Viņa ar skubu ķērās klāt citiem darbiņiem, piemēram, graut Latvijas Universitātes (LU) prestižu, uzbrūkot LU rektoram Indriķim Muižniekam. Beigās bija arī tiesāšanās, kur ministrija algoja dārgu advokātu kantori, bet tik un tā lietu zaudēja. Šuplinskai izdevās uzspiest augstskolām “padomju varu” - augstskolu padomes, tādā veidā mazinot augstāko izglītības iestāžu autonomiju.

Pret pedagogu prasībām par algu pielikumu ministre allaž bija aroganti nedzirdīga. Tagad viņu ir nomainījusi Anita Muižniece, kurai tāpat dialogs ar pedagogiem ne visai vedās. Taču pēdējā brīdī valdība novērsa skolotāju streiku, apsolot viņiem lielākas algas, kā tas iepriekš bija solīts pašas valdības pieņemtos normatīvos aktos. Ja streiks sāktos, kā tas bija paredzēts, 19. septembrī, vēlētāji būtu ļoti īgni, ka bērni paliek mājās un krīt viņiem uz nerviem. Vēlētāji tad būtu kūtri balsotāji ne tikai par “K”, bet arī par pārējām varas partijām. Valdība izglāba sevi. Nav gan zvanīts, vai skolotāji pēc vēlēšanām cerēto naudiņu saņems, jo var tikt arī “uzmesti”.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir aizvadījis ražīgu darba ciklu. “K” ir visiem spēkiem centusies izplesties ietekmē un pavilkt zem sevis dažādas tieslietu struktūras. Tik tiešām ir izpildīts nospraustais mērķis izveidot speciālu Ekonomisko lietu tiesu. Tas bija dārgi un nevajadzīgi, taču tāda tiesa ir izveidota. Bordāna iecere ir bijusi acīmredzama - uztaisīt savu “kabatas tiesu”, lai “jumtotu” savējos un slīcinātu “sliktos” svešos. Taču pagaidām viņam vēl nav izdevies tā pa īstam šo ieroci darbināt.

2019. gada janvārī Saeima atbalstīja viena no “K” līderiem - šaubīgu slavu guvušā Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai par valsts noslēpuma izpaušanu, ko iepriekš bija lūgusi Ģenerālprokuratūra. Gandrīz gadu deputāts nevarēja piedalīties Saeimas darbā, jo Saeimas Kārtības ruļļa normas to liedz darīt kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem. Viņš gan atgriezās Saeimas solā pateicoties Satversmes tiesas spriedumam, kas atcēla Kārtības ruļļa regulējumu.

Reiz bija tā, ka mazais Jānītis un Jurītis aizskrēja nosūdzēt audzinātājai Aivariņu par to, ka viņš slikti uzvedas. Audzinātāja Amerika neko daudz neizdziļinājās puiku lietās un bargi sodīja Aivariņu, nosakot viņam sankcijas. Ne tikai viņam, bet arī ostām, kurās peld kuģīši.

Ko bija pastrādājis Aivariņš? Vai kaut ko nozadzis? Nē. Mazie zēni Igarjoška, Oļegs, Gena, Aināriņš un Jūlītis piepeši 2008. gadā atcerējās, ka baisulis Aivariņš no viņiem 1993. gadā izspiedis akcijas. Cik ticami!

Šo sasniegumu “K”, protams, liek savu “paveikto darbu galerijā” ar nosaukumu “Pie atbildības saukti oligarhi”.

Vēl bija tāds gadījums, ka Bordāns uzbruka Limbažu tiesnesim Jansonam, kliedzot, ka viņš pieņēmis nepareizu, attaisnojošu spriedumu vienā lietā. Ar to ministrs pārkāpa Eiropas un pasaules demokrātisko valstu pamatprincipus, kas nodala politisko varu no tiesu varas. Politiķi un izpildvara nedrīkst jaukties tiesu varas lietās - tā ir aksioma. Bordāns uzvedās gandrīz kā kādreizējais padomju vadonis Ņikita Hruščovs, kuram vienreiz nepatika, ka valūtas spekulantiem uzlikts pārāk maigs sods. Hruščovs voluntāri panāca, lai tiek mainīts Kriminālkodekss, un valūtas tirgoņi - jauni zēni - tika nošauti.

“K” ietekme ir aizgājusi tālu, tomēr tās areāls vēl nav pati pilnība - ir vēl palikuši tiesu varas segmenti, līdz kuriem Bordāna vara nesniedzas.

Tomēr situācija nav laba. Nesen saskāros ar vienu lietu, kur viens “Bordāna cilvēks” ir izsūcis kā dēle vienu farmācijas uzņēmumu. Ir pat kriminālprocess. Taču, ja “K” paliks pie varas, visticamāk, šī lieta noguls tālā plauktā bez rezultāta. Cietīs nevis minētais personāžs, bet tie, kas ir pretējā pusē. Ej nu zini, ko pret viņiem var safabricēt, jo, ja ir cilvēks, tad pants atradīsies... https://neatkariga.nra.lv/komentari/maris-krautmanis-3/392431-konservativo-politiska-piesega-bordana-padomnieks-izsucis-farmacijas-uznemumu?

JKP 4000 zīmju programmā nav ne pušplēsta vārda par satiksmes nozari, ko bija vai nu aizmirsies uzrakstīt, vai arī saskaņā ar ideju samazināt ministriju skaitu Satiksmes ministriju bija paredzēts pavilkt zem Ekonomikas ministrijas.

Tomēr konservatīvais Tālis Linkaits kļuva par satiksmes ministru. Tieši pēdējā mēneša notikumi ir gluži kā vainagojums, kulminācija un spilgta kvintesence visai Linkaita un viņa partijas darbībai. Tajā laikā, kad trūkst naudas mediķiem, skolotājiem, kad nāk virsū ziema un naudas trūkums ir visos kaktos, Satiksmes ministrija ir izbīdījusi un valdība ir pieņēmusi lēmumu atpirkt no trim miljonāriem zemi Biķernieku trasē par astoņiem miljoniem eiro. Nauda tiek ņemta no neparedzētiem izdevumiem domāta valsts budžeta. Zemes kadastrālā vērtība ir 800 tūkstoši. Iepriekš CSDD nolīgti vērtētāji bija aplēsuši, ka īpašuma cena varētu būt 3,9 miljoni eiro. Nu sakiet, vai nav tā, ka šis pasākums nevis pēc korupcijas viegli ož, bet smird tā, ka acīs cērt?

Vēl ir tā, ka pašlaik “K” politiķi ārprātīgā steigā turpina raut uz priekšu Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektu. Terminālis diezin vai rentēsies, ja darbosies godīgas konkurences apstākļos. Taču, ja tiks noteikts, ka Bordāna drauga Pētera Ragauša prodžektam būs valstiskas garantijas, kuras var eifēmiski saukt arī par “ilgtermiņa līgumiem”, tad viss būs lieliski - Skulte dabūs monopolstāvokli Latvijas tirgū - uzņēmumi nedrīkstēs pirkt gāzi citur, bet tikai no Skultes SNG termināļa.

JKP un tagad “K” visu laiku ir pozicionējušies kā vienīgie godīgie, kamēr visi citi visapkārt ir koruptanti. Tāda dzīve mūžīgā ļauno spēku ielenkumā. Taču izskatās, ka šāda poza vairs īsti nestrādā. “K” reitingi ir gaužām zemi. Taču par “K” rezultātu 14. Saeimas vēlēšanās vēl pāragri spriest. Varbūt ir arī tādi vēlētāji, kuri “K” pašslavinošajām reklāmām notic.

Politika

Sīki meli parasti sakrājas, paliekot par konkrētas politkopas raksturojošu lielumu. Tā, šķiet, ir sanācis ar “Progresīvajiem”, kuri kārtējo reizi izcēlušies, šoreiz – stāstot pasakas par nevēlēšanos Saeimas frakcijai, proti, “Apvienotajam sarakstam” (AS), skaidrot savu nostāju dažādos ar drošību un aizsardzību saistītos jautājumos.