Dažu otrdienas rīta minūšu garumā no augsto valsts amatpersonu mutēm paustais atklāja, ka mūsu valsts vadītājiem nodokļu maksātāju sarūpētais ir nenozīmīgi zirgu staļļa pakaiši, kurus var izsvaidīt starp daudzajām ministrijām bez jebkādiem īpašiem ekonomiskiem pamatojumiem.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), runājot LTV par naudas iegūšanas veidiem veselības nozarei, apzināti vai neapzināti atklāja, ka rīkosies līdzīgi, kā to dara kriminālās autoritātes - ja vienam no “brāļiem” radies iztrūkums, pārējie tiek aicināti nosegt iztrūkstošo no savam kabatām. Pretstatā tam rūpīgs valdības vadītājs pirms dalīt naudu ministrijām gan gūst pārliecību, kā tā iedalīta un tiks tērēta paredzētajiem mērķiem, gan arī zina, kur un kā lietderīgi valsts naudu pietaupīt nebaltām dienām. Savukārt valsts kontrolieris Rolands Irklis sabiedrībai atklāja, ka ministrijās “mētājoties” 40 miljoni eiro. Kas zina, ja paskaitītu rūpīgāk, vai tikai šis cipars neizrādītos pieckārt lielāks?
Veselības ministrija ir vēstījusi, ka tai kritiski trūkst 140 miljonu eiro, lai varētu nodrošināt pamatpakalpojumus - tajā skaitā finansēt izmeklējumus un kompensējamās zāles. Ministrijas aicinātas savos budžetos atrast rezerves, ko varētu novirzīt veselībai, par ko ar premjeru plāno runāt Finanšu ministrija, - tā otrdien vēstīja LTV .
K. Kariņš tiešajā ēterā sacīja, ka runājis ar veselības ministri par to, ka veselības aprūpē jāuzlabo sistēma. Veselības ministrija aktīvi strādājot, un premjeram parādīta pirmā “karte” - veselības aprūpes pakalpojumu reforma.
Vēl premjers atzina, ka veselības nozarei nepieciešams vairāk līdzekļu no budžeta “pīrāga”. “Es neuzskatu, ka mums būtu jāpalielina nodokļi, es neuzskatu, ka būtu jāpalielina valsts parāds, bet es atbalstu to, ka jāpārkārto budžets nedaudz no citām ministrijām par labu Veselības ministrijai,” ar roku žestiem rādot, kā notiks pagrieziens, sacīja Kariņš.
Katru gadu apmēram 100 miljoni netiekot izmantoti. Esot kliedzoši gadījumi, kad ministrijas pieprasa naudu, bet “nav spējīgas to naudu izmantot”.
Pirms Kariņa “Rīta panorāma” intervēja valsts kontrolieri R. Irkli, kurš atklāja, ka ministriju un valsts iestāžu kontos 40 miljoni eiro “stāv nekustināti”.
Ja pieņemam, ka Finanšu ministrija uzliks ķepu šai naudai un novirzīs to veselības aprūpei, vēl pietrūkst 100 miljonu.
Kariņš pauda pārliecību, ka nauda tiks atrasta.
Grūti gan iedomāties, ka kāda ministrija tagad labprātīgi atzīsies, ka tai ir nevajadzīga nauda - ierēdņi iedegs sveces un ies ministriju pagrabos meklēt, kur tur guļ maisi ar lieko naudu. Taču liekā nauda diezin vai atradīsies.
Vai nauda ir Aizsardzības ministrijā? Nē, nav, jo aizsardzības budžets ir klintī iecirsts kā 2,25% no IKP un aizsardzībai nedrīkst iztērēt ne centu mazāk. Ja nesanāk to paveikt, iepērkot pārtiku kareivjiem par 220 miljoniem eiro, tad var iepirkt haubices un sūtīt tās uz Ukrainu. Aizsardzības budžets ir neaiztiekams.
Varbūt nauda ir Klimata un enerģētikas ministrijā? Nē, nav, jo šī ministrija ir jauna un ļoti svarīga, tās darbiniekiem jāmaksā vislielākās algas starp ministrijām. Jo tur strādā visaugstākā līmeņa eksperti par emisijas kvotām, fosilā kurināmā kaitīgumu un govju purkšķu ietekmi uz globālo sasilšanu.
Satiksmes ministrijai vajag naudu tiltiem, sliedēm un ceļiem, Kultūras ministrijai vajag dziesmu svētkiem, Iekšlietu ministrijai vajag policistiem, Labklājības ministrijai vajag pensionāriem... Kam tad īsti būs tas, finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vārdiem izsakoties, “diezgan sāpīgais grieziens”?
Paliek tikai Izglītības un zinātnes ministrija, kurai pēc skolotāju streika esot iedots pat vairāk naudas nekā nepieciešams. Skolotājus nedrīkst izlaist, lai viņi neaptreknē un uztur možu garu.
Šāda naudas meklēšana nenotiek pirmo gadu. Nauda mēdz pazust un pēc tam brīnumaini atrasties. Tagad atkal it kā ir pieņemts budžets, taču tas jau tiek graizīts un lāpīts kā lupatu deķītis - no viena stūra nogriež un caurajā vietā piešuj.
Rodas jautājums - kas vada valsti? Ja to vadītu kārtīgs saimnieks, tad runas par to, ka ministrijās “mētājas” neizlietota nauda, neizskanētu tiešajā ēterā. Gluži otrādi - tad nodokļu maksātāji zinātu, kur, kad un kādiem mērķiem tiks tērēts ikviens cents no valsts kases.
Veselības ministre Līga Meņģelsone martā budžeta pieņemšanas sēdē bikli ierunājās, ka citām ministrijām vajadzētu padalīties ar veselības aprūpes nozari - bērnu veselībai pietrūkst 15 miljonu, onkoloģijai - 50 miljonu, un šī divas pozīcijas vajadzētu ierakstīt Ministru kabineta sēdes protokolā kā prioritātes, ja nu pēkšņi nauda parādītos. Bet Kariņš Meņģelsoni pārtrauca pusvārdā un sāka bļaut, ka nevajag īdēt, ka tādiem ministriem, kas prasa naudu, bet neveic reformas, vajag atlūgties no amata.
Tagad, kā var noprast, Kariņa komunikācija ar Meņģelsoni ir kļuvusi rāmāka. Acīmredzot Meņģelsone toreiz martā būs pasteigusies un atņēmusi Kariņam iespēju īdēt pirmajam. Uz īdēšanu priekšroka ir premjeram, bet “nesmalkjūtīgā” Meņģelsone aizlīda priekšā.
Tagad viss ir kārtībā un savās vietās - Meņģelsone veic reformas un vairs neīd, bet uz pilnu klapi var izīdēties Kariņš. Beigu galā būs laimīgas beigas, nauda atradīsies, premjeram būs galvā triumfāls lauru vainags un pie krūts medaļa “Par naudas atrašanu”.
