Valsts prezidenta Egila Levita kanceleja Valsts kontrolei (VK) nodemonstrējusi, kā pareizi paslaucīt zem paklāja finanšu nesmukumus, un atgādinājusi VK par tās vietu valsts varas hierarhijā. Ķezu saturošās informācijas paslaucīšana zem ierobežotas pieejamības statusa lieku reizi sabiedrībai atgādina: nebāziet ar savu netīro degunu tur, kur valda vispareizākā un visgodīgākā sabiedrības kasta, proti, Valsts prezidenta padomnieku korpusa komandieres Sarmītes Ēlertes komanda.
Runa ir par VK modificēto atzinumu saistībā ar revīziju Valsts prezidenta kancelejā.
VK par modificētiem sauc atzinumus, kuri ir ar iebildēm, negatīvi vai kad VK vispār nevar sniegt atzinumu. Konkrētajā gadījumā atzinumā norādīts uz Valsts prezidenta kancelejas pakalpojuma līgumu, kuram revidenti nevarēja iegūt pietiekamus un atbilstošus pierādījumus, lai novērtētu šī saņemtā pakalpojuma apjomus un līdz ar to spētu pateikt, ka finanšu izlietojums ir atbilstošs pakalpojumu apjomam. VK nevar atklāt, par kādu pakalpojumu un par kādām summām ir runa, jo šai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, - preses konferencē sacīja VK padomes locekle Ilze Bādere, atklājot vien to, ka pakalpojums bijis attiecināms uz Trīs jūru iniciatīvas samitu.
Pērn no 20. līdz 21. jūnijam norisinājās augsta līmeņa starptautisks pasākums - Trīs jūru iniciatīvas (3JI) samits un biznesa forums. Tas pulcēja 12 valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus. Pasākumā tika meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.
Līderi varbūt ceļus uz izaugsmi atrada, taču VK nevar atrast, kur palika nauda. Valsts prezidenta kanceleja bija galvenā pasākuma rīkotāja, un no valsts budžeta tai bija atvēlēti 1,5 miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas.
Tas ir apbrīnojami! Šmuce ar naudu ir tik ērti apklājama ar ierobežotas pieejamības plīvuru - nebūs sabiedrībai iespējas apmierināt savu ziņkāri, uzzinot konkrēti, kādā veidā un cik uz Trīs jūru iniciatīvas samita rēķina izpļekarējusi Egila Levita Valsts prezidenta kanceleja. Tāda “caurspīdība”, ka maz neliekas!
Kas gan būtu ierobežoti pieejams, kāds valsts noslēpums sargājams? Droši vien nekas, ja neskaita kancelejas neprasmi darījumus iegrāmatot. Fantastiski uzblīdusī, ar vislielākajām algām starp visām iestādēm Valsts prezidenta kanceleja ar tās padomnieku korpusu nav spējīga uzrakstīt tabulu ar pakalpojumiem un summām attiecīgās ailītēs. Tas tik tiešām ir jāslēpj!
Tikmēr paraudzīsimies, kā šādas lietas notiek tepat otrpus Mēmelei (Nemunēlim) kaimiņu Lietuvā! 11. un 12. jūlijā Viļņā notiks NATO samits. Tā kā alnis lietuviski ir briedis, bet briedis ir elnias, Lietuvā ar caurspīdību un noslēpumiem viss ir citādi - šīs demokrātiskās valsts žurnālisti un visa tauta zina, kādas būs samita izmaksas līdz pat eirocentam. NATO samits salīdzinājumā ar Trīs jūru iniciatīvas samitu ir ar daudz lielāku svaru - tur piedalīsies 50 valstu delegācijas, kur tad jau tiešām jāveic visaugstākā līmeņa drošības pasākumi un amatpersonām jāglabā neizpaužami valsts noslēpumi. Taču par naudu noslēpumu nav. NATO samitam kopumā plānots iztērēt 38 miljonus eiro. No tiem aptuveni 17 miljoni eiro būs pirkumi, kas saistīti ar “Litexpo” izstāžu pils infrastruktūras pielāgošanu pasākumam.
Te ir arī skandāls, jo portāls “tv3.lt” publicējis sarakstu ar 12 "Litexpo" noslēgtajiem darījumiem, no kuriem 10 ir pirkumi nepieteiktu sarunu ceļā - kad var izvēlēties preces piegādi no viena piegādātāja, pat nebrīdinot citus. Latvijā šādu iepirkuma veidu biežāk apzīmē ar terminu “cenu aptaujas”. “Pateicoties medijiem, atklātībā nākuši skandalozi fakti, kas rada aizdomas par krāpniecību ar naudas līdzekļiem,” pauž NATO Parlamentārās asamblejas Seima delegācijas priekšsēdētāja vietnieks, Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Daiņus Gaižausks, kurš ir norūpējies, vai tas nenodarīs kaitējumu Lietuvas reputācijai.
Bet Latvijā amatpersonām valsts reputācija ir dziļi pie kājas - diezin vai vispār kādreiz uzzināsim, par kādiem pakalpojumiem un cik naudas pazuda. Turklāt te runa nav par kādu sīku kantori, bet par Valsts prezidenta kanceleju. Taču diezin vai situācijas vērtējumu un atklātu valodu dzirdēsim no Egila Levita. Viņš jau kravā čemodānus, lai izvāktos no Rīgas pils. Kaut kādas tur naudas par kaut kādiem pakalpojumiem pirms gada? Tas bija sen, un par tādiem sīkumiem runāt neklājas, jo īpaši visiem tiem ar netīrajiem deguniem.
