“Ja mēs sāktu analizēt, kur un ar kādiem cilvēkiem tiekas, piemēram, “Apvienotā saraksta” (AS) vai Nacionālās apvienības (NA) cilvēki, vai tās pašas “Jaunās vienotības” (JV) cilvēki, mums skudriņas sāktu skriet pār kauliem un mēs viņu vietā nezinātu, kur likties aiz kauna.” Par potenciālo valdības koalīcijas paplašināšanu un ar kādiem nosacījumiem tā var notikt, sarkanajām līnijām un to noņemšanu, premjera ultimātiem, Stambulas konvenciju, privatizāciju un Civilās savienības likumu, bezcerīgi vājiem ministriem un līdz šim nedzirdētām niansēm Valsts prezidenta vēlēšanu gatavošanas laikā “Neatkarīgās” saruna ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini.
Vai JV pie ZZS jau ir vērsusies ar uzaicinājumu piedalīties jaunajā paplašinātajā koalīcijā?
Šobrīd mēs tikai vērojam to, kas notiek presē. Oficiāli uzaicinājumi nav bijuši.
Vai sarunās pirms jaunā Valsts prezidenta ievēlēšanas par to netika runāts? Kādēļ tad ZZS balsoja par Edgaru Rinkēviču?
Visi ir ļoti pārvērtējuši ZZS prasības. Mēs neesam tāds politiskais spēks, kuram būtu izšķiroši svarīgi kaut kādi amati. Mums tas ir otrās kārtas jautājums.
Ko tad jūs vispār gribat, piedaloties politikā?
Mums pirmais un galvenais ir tas, ko mēs ar pārējām partijām varētu kopīgi darīt, lai izrautos no tās stagnācijas, kas tagad Latvijā ir vērojama. Kas būtu jādara, lai mazinātu rindas pie ārstiem, ilgtermiņā risinātu veselības aprūpes problēmas, darbaspēka pieejamības jautājumus. Tas ir mūsu mērķis, nevis vienkārša krēslu dalīšana. Es nenoliedzu, ka šajā procesā ir bijušas sarunas arī par krēslu dalīšanu, bet tās nebija ar JV. Tās bija ar citiem politiķiem. Bet viņi pieļāva lielu kļūdu, jo tas nebija tas, ko ZZS no šīm sarunām gaidīja.
Tātad AS gribēja dalīt krēslus? Un varbūt vienlaikus negribēja atcelt tās sarkanās līnijas, kas, runājot par sadarbību ar jums, vēsturiski tikušas vilktas?
Es negribu to šobrīd plašāk komentēt. Bet bija brutāli piedāvājumi dalīt krēslus. Mums šādi piedāvājumi nebija aktuāli. Mūs vairāk interesēja daudz kas cits. Mēs jau redzam tās kļūdas, kas tiek pieļautas, ja vienkārši tiek dalīti krēsli. Ja mēs dalām krēslus, tad nonākam situācijā, kad ir tikai krēsli, bet nav darbu un sākas stagnācija. Tagad daži jau sākuši zināmā panikā par to krist. Bet daži labi varbūt jau ir pieraduši pie pozīcijas, kad ir tie politiskie amati un ar to pietiek. Vairāk nekas nav jādara.
Mēs gribam redzēt rīcībpolitiku. Tādēļ arī šajās sarunās pirms prezidenta ievēlēšanas mēs pieskārāmies problēmām, kur būtu nepieciešami straujāki risinājumi.
Premjers Krišjānis Kariņš, runājot par nosacījumiem koalīcijas paplašināšanai, gandrīz ultimatīvi uzsver, ka straujāk būtu nepieciešams risināt četras lietas. Tā ir valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā jeb citiem vārdiem privatizācija, Stambulas konvencijas ratifikācija, Civilās savienības likuma pieņemšana, kā arī ārzemju darbaspēka piesaistes atvieglojumi. Vai jūs to visu esat gatavi atbalstīt?
Mēs nevaram skatīt šos punktus, tos neieliekot plašākā kontekstā. Mūsu ieskatā tās nebūt nav vienīgās lietas, pie kurām valdībai būtu jāstrādā. Es drīzāk kā prioritārus nosauktu, piemēram, tādus jautājumus kā veselības aprūpes ilgtermiņa finansējums vai investīcijas reģionu attīstībai.
Bet, ja mēs ejam atbilstoši premjera nosauktajiem jautājumu blokiem, tad, runājot par valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā, lēmumu Kariņa valdība informatīvā ziņojuma veidā būtībā jau ir pieņēmusi. No mūsu skatu punktu mēs varam runāt par to, kā šo situāciju uzlabot, iesaistīties profesionālā dialogā par to, ko un kā darīt. Tā mums nav tabu tēma, taču mums tajā ir savs redzējums. Un jautājums ir par to, vai mēs šajā jautājumā spētu atrast kopsaucējus [ar JV, red.]. Mēs redzam, ka atsevišķu kapitālsabiedrību gadījumā ir pat nepieciešamība to darīt. Piemēram, “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” kopuzņēmuma “Latvijas vēja parki” attīstībai būtu svarīgi piesaistīt kapitālu, lai šis projekts negulstas tikai uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem.
Taču ir tēmas, piemēram, par “Latvenergo” neprivatizēšanu, par ko iedzīvotāji lēmuši referendumā, tur mēs neesam gatavi diskutēt. Bet, kopumā runājot, no labas pārvaldības viedokļa ir jāatzīst, ka biržā kotētajiem uzņēmumiem šie pārvaldības principi ir daudz skaidrāki un profesionālāki nekā šobrīd mūsu valsts uzņēmumos. Tā ka mēs neesam pilnībā pret šī jautājuma izvērtēšanu, taču mums ir savs redzējums, kā labāk piesaistīt finansējumu šiem uzņēmumiem. Tajā skaitā izmantojot Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu resursus, ļaujot tos ieguldīt izdevīgā veidā.
Stambulas konvenciju vajadzētu ātri ratificēt?
Šis jautājums ir jāskata kontekstā ar Eiropas Savienības nule kā pieņemto lēmumu [par pievienošanos konvencijai], saprotot, ko tas nozīmē Latvijai. Mēs esam gatavi par to diskutēt; mums ir savs redzējums par to, kādā veidā šis dokuments būtu jāpadara skaidrāks. Mēs būtu gatavi šādām sarunām, jo dzīve rāda, ka, runājot par vardarbību pret sievietēm, īsti labi mums Latvijā šajā jomā nesokas. Pēdējie gadījumi ir bijuši gana skaļi, kas liek mums domāt, vai nevajag spert kādus izlēmīgākus soļus šajā jautājumā. Bet, protams, tas viss ir rūpīgi jāizvērtē un jāpieņem dokuments tādā formā, lai tajā runa tiešām ir par vardarbību pret sievietēm, nevis par kaut ko daudz plašāku. Šajā jautājumā mums frakcijā ir dažādi viedokļi, bet es domāju, ka rūpīgas analīzes ceļā mēs nonāksim pie vienota viedokļa.
Jautājumā par Civilās savienības likumu ZZS frakcija Saeimā atklāti balsoja pret. Vai grasāties savu nostāju mainīt?
Nē, šajā jautājumā mēs savu nostāju negrasāmies mainīt. Cita lieta - ja nāk kaut kādi jauni piedāvājumi, risinājumi. Virziens, kurā, manuprāt, būtu vērts paskatīties, ir tiesu prakse, kas šajos jautājumos jau ir izveidojusies. Šobrīd tiesas ir ļoti noslogotas, izskatot šī lietas, un būtu vērts pameklēt kādus juridiskus risinājumus, kā tiesas no šī sloga atbrīvot. Bet attiecībā pret Civilās savienības likumprojektu, kāds tas iepriekš bija iesniegts, mūsu viedoklis absolūti nav mainījies.
Tagad, jāsaka, es esmu komentējis Krišjāņa Kariņa dienas kārtības jautājumus, bet neesmu licis priekšā nevienu no mūsu dienas kārtības jautājumiem...
Droši, uz priekšu!
ZZS noteikti nāks klajā ar saviem uzstādījumiem reģionālās politikas jautājumos, veselības aprūpes pieejamības jautājumā, dzīves dārdzības mazināšanas jautājumā. Arī nodokļu politikā mums ir savs redzējums, kā veicināt ēnu ekonomikas mazināšanu un uzņēmējdarbības attīstību.
Vai iestāsieties par solidaritātes nodokļa piemērošanu bankām un energouzņēmumiem?
Jā, protams, mēs paši to Saeimā jau rosinājām. Un šis ir viens no spilgtiem piemēriem, kur ir nepieciešama ātrāka rīcība. Mēs vienkārši nevaram ignorēt faktu, ka banku kreditēšanas apjoms Latvijā ir 30% no IKP, piemēram, Lietuvā 80% no IKP, bet mēs ļaujam bankām turpināt pelnīt. Te ir jābūt daudz izlēmīgākiem un ātrākiem lēmumiem, jo redzams, ka pārrunu un pārliecināšanas metode nestrādā.
Šobrīd daudzi mēģina mums piesiet savu dienas kārtību, ko mēs ļoti uzmanīgi vērtējam. Bet mēs gribam likt uz svaru kausiem arī citus jautājumus, kas mums ir svarīgi. Piemēram, reģioni šobrīd ir pilnībā pamesti pašplūsmā, atstāti izdzīvošanas režīmā.
Vai tā sauktajos skolu tīkla un slimnīcu tīkla sakārtošanas jautājumos jums ir līdzīgs redzējums ar premjera partiju?
Skolu tīkla jautājumā valdība ir apstiprinājusi informatīvo ziņojumu. Mums pie tā ir gana daudz ko teikt, mums ir savs redzējums. Mēs zinām, kas šobrīd ir galvenie izaicinājumi vispārējā izglītībā, un tas nav skolu skaits, mūsu fokuss šeit būtiski pamainītos. Mēs redzam, ka lielākās problēmas ir mācību saturs, mācību līdzekļi un dažādās pedagogu darba slodzes. Un, ja runājam par skolu tīkla optimizāciju, tad manā ieskatā, konsultējoties ar pašvaldībām, to varētu izdarīt daudz veiksmīgāk. Mēs arī rosinātu šo diskusiju izvērst plašākā kontekstā nekā šobrīd, kad tiek apskatīts tikai vidusskolas posms.
Vai potenciālā lielā piecu partiju koalīcija, jūsuprāt, varētu uzlabot valdības darbu, izraut to no stagnācijas? Vai gluži otrādi - savstarpējās pretrunas un ideoloģiskās atšķirības to drīzāk bremzētu?
Tagadējā koalīcija jau ir bāzēta uz dažādām politiskajām un ideoloģiskajām līnijām, bet ne uz darbiem. Ja tiktu izveidota koalīcija, kuras pamatā būtu vienošanās par kopīgiem darbiem, tas visus piespiestu strādāt. Ja visi koalīcijas partneri saprastu, ka viņi ir aizvietojami, tas šo procesu tikai veicinātu. Šī brīža situācijā, kad ir novilktas dažādas ideoloģiskās līnijas, ir ļoti grūti nomainīt vājus ministrus. Un rezultātā mums ir vesela virkne vāju ministru, kuri nespēj uzrādīt nekādu sniegumu, pievienoto vērtību. Politikas nekādas, viņi vienkārši ieņem šos amatus, nespējot risināt nozarē pastāvošās problēmas, vai arī nodarbojas ar trešā ceturtā līmeņa problēmu risināšanu. Rezultātā valdība ir stagnējoša, rīcībnespējīga.
Ja mēs izveidojam piecu partiju koalīciju, tad ir savstarpējā konkurence. Un dažādās tenkas un runas, ko šobrīd izplata Nacionālā apvienība (NA) un AS, jau ir tikai tādēļ, lai saglabātu status quo, siltās vietas. Te var pieminēt kaut vai NA apgalvojumu, ka viņi nestrādāšot ar “Progresīvajiem”, jo viņiem esot atšķirīgi ideoloģiskie uzstādījumi. Te es varu viņiem uzdot jautājumu - ar ko tad atšķiras ideoloģiskie uzstādījumi “Progresīvajiem” un JV? Praktiski ne ar ko. Tie ir praktiski vienādi jautājumos, kur tie saduras ar NA vērtībām.
Kā jūs interpretējat JV uzstādījumu, ka darbs kopā ar sankcijām pakļautām personām nevar notikt? Vai tas vienkārši nozīmē, ka Aivars Lembergs nepiedalās koalīcijas sēdēs, vai arī ko plašāku?
Mēs redzam, ka, piemēram, tās pašas NA līderi mierīgi tiekas ar sankcijām pakļautām personām. Un tā nekādā veidā nav bijusi problēma viņiem turpināt darboties koalīcijā. Tāpēc, ja mēs sāksim analizēt, kur un ar kādiem cilvēkiem tiekas, piemēram, AS vai NA cilvēki vai tās pašas JV cilvēki, mums skudriņas sāktu skriet pār kauliem un mēs viņu vietā nezinātu, kur likties aiz kauna. Tāpēc šis iedibinātais princips, ka sadarbība starp partijām notiek tikai ar ievēlēto politiķu starpniecību, mums ir akceptējams. Un ikviens var rūpīgi iepazīties, kā notiek lēmumu pieņemšana ZZS - kas ir ZZS valdē, kas ir ZZS frakcijā, kā mēs līdz šim esam strādājuši un kādus lēmumus pieņēmuši, objektīvi būtu grūti atrast kaut kādu ēnu pār ZZS. Visas šaubu ēnas tiek mestas tikai un vienīgi ar mērķi noturēties pie varas.
NA kontakti ar sankcijām pakļautām personām ir spilgts piemērs šādu runu bezjēdzībai. Un te ir tikai jautājums, vai šo kontaktu patiesais mērķis bija porcelāna izstāde vai arī Valsts prezidenta vēlēšanas. Vismaz baumu līmenī ir dzirdēts, ka šo sarunu spektrs bija daudz plašāks, tās nebija tikai porcelāna krūzītes.
Jūs gribat teikt, ka NA vērsās pie Pjotra Avena, lai iegūtu atbalstu Egila Levita pārvēlēšanai!!??
Tas, kurš tikās, bija viens no NA līderiem [Egils Helmanis], ne jau kaut kāds ierindas biedrs. Un mēs šobrīd redzam, ka NA šobrīd ļoti aizstāv šo līderi. Un man ir stipras šaubas par to, kāds tad bija šo sarunu saturs. Vismaz politikas kuluāros tiek baumots, ka Egilam Levitam atbalstu neviens nemeklēja, bet patiesās sarunas bija par Ulda Pīlēna ievēlēšanu.
