Parlamentārās intrigās vispieredzējušākā, no ķezām izkļūt prasmīgākā Saeimas valdošās koalīcijas partija Nacionālā apvienība (NA) tagad iedzīta spriedzē gaidāmo Valsts prezidenta vēlēšanu dēļ.
Saprotot, ka, ja tiks panākta politiskā vienošanās starp “Jauno vienotību” (JV), ZZS un “Progresīvajiem” (P), tad visticamāk mainīsies valdības sastāvs, NA kritusi spriedzē. Būt kopā koalīcijā ar P nozīmētu spļāvienu sejā saviem vēlētājiem. Balstot par Stambulas konvenciju? Tās nav vienīgās pretrunas. No NA publiskā telpā parādījušies izteikumi arī par to, ka par Edgara Rinkēviča kandidatūru partija nebalsos. Ir jau zināms, kādu iemeslu dēl. Būtu dīvaini, ja balsotu “par”. Kā atskaitīties vēlētājiem? Tas nozīmē - nāksies palikt opozīcijā.
Šīs politiskās nianses, šķiet, lieliski sapratis partijas mainīt prasmīgais pašreizējais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš, pēc “Neatkarīgās” rīcībā esošajām ziņām, jau prasījies par iespējām startēt JV rindās.
Neraugoties uz partijas kopējo nostāju, arī NA Saeimas deputāts Rihards Kols esot paudis atbalstu JV kandidātam Rinkēvičam.
Viss velk uz to, ka NA pirmajā Valsts prezidenta vēlēšanu kārtā Rinkēviču neatbalstīs. Jautājums paliek tikai par to, vai neatbalstīs visa frakcija, vai arī būs kāds atsevišķais, kas nepakļausies frakcijas disciplīnai.
Lai vai kā, šāda nostāja ir ļoti nedraudzīgs žests pret lielāko koalīcijas partneri, premjera partiju JV.
NA nevar būt lielu iebildumu pret Rinkēviča nostāju ārpolitikas jautājumos, kur viņš jau sen jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā ir burtiski elpojis ar NA vienā ritmā, asi vēršoties pret Krievijas un Baltkrievijas politiku, iekļaujot “melnajā sarakstā” Krievijas dziedātājus, paužot atbalstu Ukrainai utt. Taču iebildumi ir par Rinkēviča pausto, ka viņam kā Valsts prezidentam viena no prioritātēm darba kārtībā būs cilvēktiesības, ar to domājot LGTB tiesības, civilās savienības likuma pieņemšanu un Stambulas konvencijas ratifikāciju. NA, kas sevi kopš laika gala definē kā konservatīva partija, nekādi nevar šādām Rinkēviča idejām piekrist.
NA varbūt šajā reizē vēl tiks pāri iekšējām domstarpībām, taču attieksmē pret Rinkēviču jau ir atklāti sadumpojusies. Tagad atliek tikai gaidīt un skatīties, ar kādām “sankcijām” uz to reaģēs partija JV, kura gan arī pati pašlaik dzīvo lielā stresā un tajā nav vairs monolītas vienprātības.
Šobrīd ZZS rokās iekritusi Valsts prezidenta vēlēšanu “zelta akcija”. Šajā partijā iekšēju nesaskaņu nav, jo visi, kas savulaik gribēja ZZS pamest, to jau ir pametuši. ZZS var nobalsot gan par AS izvirzīto Uldi Pīlēnu, gan par Rinkēviču. Arī gadījumā, ja pirmajā kārtā 51 balss vairākumu neiegūst neviens, ZZS var turpināt manipulēt un “pārdot” savas balsis pēc iespējas izdevīgāk. Ja nesaskaņas starp AS un JV eskalēsies tik ļoti, ka JV stums AS ārā no valdības, ZZS var cerēt ieņemt vietu valdošajā koalīcijā AS vietā.
Pastāv gan liela problēma ar norišu secību. “Krēsli” (Valsts prezidents) uz politiskās skatuves parādīsies vispirms, bet “nauda” (ZZS ņemšana koalīcijā) pēc tam, un ne otrādi. ZZS savu kādreizējo partneri JV pazīst jau ilgus gadus un zina, ka JV solījumiem tāpat kā Ostapam Benderam nevar ticēt. Ja ZZS ar naivu seju nobalsos par Rinkēviču un tad ar maisu gaidīs, kad to ņems valdībā, var iznākt palikt gribot.
Tikmēr nesaprotamus signālus raida JV, kuras kandidāts Rinkēvičs uzvedas tā, it kā nemaz karsti nevēlētos kļūt par Valsts prezidentu. Neviens taču nelika viņam izrunāties par cilvēktiesībām. Diezgan vāji viņu atbalsta “trešās personas” - pat JV partijas biedrs Ainars Latkovskis televīzijā Rinkēviču slavē bez kvēlas aizrautības. Tas rāda, ka vienīgais, uz ko cer un ko ļoti, ļoti vēlas JV, ir Pīlēna neievēlēšana. Pīlēns kā Valsts prezidents JV ļoti nepatiktu, un to varētu tulkot kā JV sakāvi. Vai par Valsts prezidentu kļūs Rinkēvičs vai kāds cits, JV ir mazāk svarīgi - galvenais, lai tas nav Pīlēns.
Situācija ir samudžināta - ne Pīlēnam, ne Rinkēvičam (un vēl jo vājāk P izvirzītajai Elīnai Pinto) balsu tā īsti nepietiek. Teorētiski vislabākās cerības jau pirmajā kārtā kļūt par Valsts prezidentu ir tikai Pīlēnam, taču tas ir ar nosacījumu, ka par viņu draudzīgā korī nobalsos AS, “Latvija pirmajā vietā”, ZZS un “Stabilitātei!”. Kopā sanāk 50 balsis. Bet vajag vēl vismaz vienu balsi, kas pieder par neatkarīgo deputāti kļuvušajai Glorijai Grevcovai...
Edgaram Rinkēvičam pat ar ZZS atbalstu pirmajā kārtā nesanāk vairāk par 42 balsīm. Jo “Progresīvajiem” ir sava Pinto, kurai viņi atdos savas 10 balsis (ja Pinto kandidatūra netiks noņemta). Ja JV “pielauzīs” ZZS un ja “pielauzīs” “Progresīvos”, tad Rinkēvičs var salasīt 52 balsis, taču arī tas pagaidām ir ļoti teorētiski, un izskatās, ka līdz pat 31. maijam nekas skaidri nebūs zināms. Tātad intriga kā daždien hokejā saglabāsies līdz pat beigu signālam, un varbūt spēlē vajadzēs pagarinājumu un izgājienus viens pret vienu.
