Notiek Valsts prezidenta amata cenrāža izpēte

© Neatkarīgā

“Mēs nezinām, kurš un par ko vienosies,” runājot par 31. maija balsojumu, teic Aleksandrs Kiršteins (NA). Citiem vārdiem runājot: pagaidām nav zināms, kāda būs “cena” Valsts prezidenta amatam un kāda – valdības vadītāja un vispār koalīcijas “cena”. Patlaban klusāk vai mazāk klusi notiek “cenrāža” izpēte. Kiršteins pieļauj, ka NA par Edgaru Rinkēviču nebalsos jebkurā gadījumā. “Es noteikti nebalsošu,” viņš teic.

Kariņš turpinās sēdēt varā arī nākamos 20 gadus

Kiršteins uzskata, ka patlaban daudz kas atkarīgs no ZZS, kas kopā ar “Jauno vienotību” un “progresistiem” var sarūpēt 52 balsis Edgaram Rinkēvičam (JV). Protams, tas notiks tad, ja “progresisti” atteiksies atbalstīt savu kandidāti uz Valsts prezidenta amatu - Elīnu Pinto. Domāju, ka tas varētu notikt visai veikli, jo pat kaimiņu Žanim ir skaidrs, ka viņas izredzes būt ievēlētai ir tuvu nullei un viņas izvirzīšana ir bijusi vien minētās politkopas izrādīšanās, sak, mums arī ir kandidāte. Savukārt Elīna Pinto pēcāk varēs priecāties par politiskās atpazīstamības labumiem.

Katrā ziņā JV un ZZS tuvināšanās var notikt strauji un ar abiem politiskajiem spēkiem izdevīgiem noteikumiem. Turklāt - ir vēl viens motivējošs aspekts, pat katalizators. Un tie ir valdības krītošie reitingi, kas jāuzlabo un jāatsvaidzina.

Bet tikpat labi “Jaunā vienotība” var veikt darījumu arī ar “Apvienoto sarakstu”, ja tas atsakās no sava kandidāta - Ulda Pīlēna. Tas gan ir mazāk iespējams variants, tomēr - ja Pīlēnam piedāvā valdības vadītāja vietu? Vai tas nebūtu ar lielākām iespējām apveltīts amats?

Tomēr - lai arī cik saguris un līdz ar to nesakarīgs izskatās Krišjānis Kariņš, viņam pagaidām, šķiet, nav nekādas dižās vēlmes pamest silto un mierīgo premjera amatu, kurā droši var realizēt dažādus blēņu stāstus, ko sacer Valsts kanceleja, kas patiesībā vada koalīciju. Tāpēc varam būt droši: Kariņš, nosēdējis varā pēdējos 20 gadus, tikpat veiksmīgi to darīs arī nākamos 20. Tieši tāpēc, ka grūti iedomāties koalīciju bez “Jaunās vienotības”.

Vai nogurums un neticība?

Taču nav grūti to iedomāties bez Nacionālās apvienības. Ja NA nolemj balsojumā (vismaz pirmajā kārtā) atturēties, tad - kam gan viņi koalīcijā būtu vajadzīgi? Lielinieki - “Jaunā vienotība” - izlems, ka balsu pietiks tāpat! Kam mums, sak, vajadzīgi mazinieki? Bet aiziešana opozīcijā nacionāļiem varētu izrādīties iznīcinoša. Jau tagad koalīcija ar viņiem īpaši nerēķinās, par to liecina dažādu jautājumu nolikšana dziļajās atvilktnēs.

Viens no tādiem ir NA rosinājums aizliegt titrēt filmas krievu valodā. Marta beigās frakcijas iesniegtie grozījumi Valsts valodas likumā paredz noteikt, ka filmas titrēt būtu ļauts kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, bet krievu valoda nav ES oficiālā valoda. Saeimas plenārsēdē tika nolemts virzīt šo jautājumu izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, taču komisija šo jautājumu ir ignorējusi līdz pat šim brīdim.

Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA) uzskata, ka “Jaunajai vienotībai”, kuras deputāte vada komisiju, nav politiskās gribas skatīt šo jautājumu. “Saeimā šis jautājums tiek bremzēts, to nevar neredzēt,” saka Šnore.

Tieši tāpat politiskā griba var tikt izmantota arī prezidenta vēlēšanās, un Šnore pieļauj, ka “viss jau ir sarunāts”. Tā kā esošais prezidents nacionāļus nolika neērtā situācijā, gražīgi atsakoties pretendēt uz valsts galvas amatu, patlaban viņi ir neziņā: ko darīt?

Tas vājina nacionāļu pozīcijas itin visā, ne tikai attiecībā uz ietekmi koalīcijā. Turklāt - šajā laikā, kad nacionāļiem bija visas iespējas parādīt savu pozīciju daudzos jautājumos, tas netika darīts. Kāpēc? Sagurums? Neticība iespējām kaut ko mainīt? Apnikums? Tas nav saprotams.

Ērta vieta Kremļa aģentiem

Viena no pozīcijām: attieksme pret liberālmarksistu augošo uzbāzību Stambulas konvencijas sakarā: lai tur kaut vai grēku plūdi, konvencija jāratificē! “Stambulas konvencija ir “Progresīvo” karogs, un viņiem acīmredzot šķiet, ka Valsts prezidenta vēlēšanu kņadā ir iespēja “dabūt cauri” šo konvenciju,” uzskata Šnore, “un tā var arī būt kā priekšnoteikums, lai atbalstītu vienu vai otru kandidātu.”

Šajās prezidenta vēlēšanās ne tikai stambuliāde vien apēno ikdienu. Viens otrs sāk runāt par lingvorasismu, proti, par to, ka nelietīgie latvieši ar savu valodu apspiež nabaga krievus. Interesanti, ka termins “rasisms” tiek attiecināts uz krievu valodu, pret kuru tad arī vēršoties latviešu “lingvorasisti”. Tas, protams, nav nekas sevišķs, ka krievu valoda nomāca un apspieda latviešu valodu visus okupācijas gadus, bet tagad, redz, viss notiek otrādi, jo latvieši pieprasa publiskajā telpā visiem runāt valsts valodā! Nu, kaut kas traks, vai ne?

“Ja pētām Kremļa stratēģiju, Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kurā Kremļa uzstādījumi akcentējās tieši uz valodu. Tas, kas tagad notiek, apkarojot Liānu Langu un kustību par latviešu valodas nostiprināšanu, ir Kremļa ietekmes aģentu prioritāte: viņiem ir pateikts, ka to visu vajag diskreditēt un tas ir viņu pirmais uzdevums,” uzskata Šnore, “turklāt Latvija joprojām ir ļoti ērta vieta šiem Kremļa aģentiem, viņiem šeit ir “komfortno” (komfortabli - krievu val., E.V.). Jo viss šeit ir “po russki”. Diemžēl mēs paši ļaujam, ka tas tā notiek.”

Kad tiks izraudzīts Valsts prezidents, viens no morāli primārajiem jautājumiem būs: kā saglabāt un veicināt latviskumu? Kā stiprināt latviešu valodu un līdz ar to - valsti?

Komentāri

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar biedrību "OPEN Radošais centrs", kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, vērsusies pie valsts amatpersonām ar aicinājumu dekriminalizēt narkotiku lietošanu. Spriežot pēc tā, ka šī ierosme ir sadzirdēta gan valdībā, gan dažās partijās, ideja tiks apspriesta un virzīta caur likumdošanas gaiteņiem, un, iespējams, narkotiku lietošana Latvijā tiešām tiks dekriminalizēta.

Svarīgākais