Krievijas izraisītā kara Ukrainā pirmajās dienās tieslietu ministrs Jānis Bordāns atklāja, ka ministrija meklē risinājumu, lai atņemtu Latvijas pilsonību Pjotram Avenam, kurš ir līdzīpašnieks ASV sankcijās iekļautajai “Alfa-Bank” un tiek uzskatīts par Krievijas prezidentam tuvu personu. Nu šis risinājums ir rasts, un Saeimā likums visticamāk tiks pieņemts jau šajā ceturtdienā.
Ar mēģinājumu noraut kvorumu un koalīcijas partneru iebildumiem aizvadītajā ceturtdienā Saeima beidzot nodeva komisijām Civilās savienības likumprojektu, kas dot tiesības legalizēt savas attiecības arī viendzimuma pāriem.
Saeimas komisijām nodotais Civilās savienības likums viskonservatīvāk noskaņotajiem parlamentāriešiem ir kā tradicionālo vērtību, tajā skaitā laulības, iznīdēšanas vēstnesis.
Pieņemot grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, Saeima aizliedz 9. maija svinību organizēšanu to līdzšinējā formātā – ar plašām svinībām pie padomju armijas piemiņas vietām. Likumprojekta pirmatnējā stadija paredzēja vien aizliegt militāro agresiju slavinošu simbolu izmantošanu publiskos pasākumos, tajā skaitā burta Z izmantošanu šādam nolūkam.
Izmantojot vispārējo antikremlisko sabiedrības noskaņojumu, tieslietu ministrs Jānis Bordāns aktualizējis trīs gadus veco jautājumu par pilsoņu vēlmi demontēt tā dēvēto uzvaras pieminekli. Ministrs uzskata, ka juridisku šķēršļu atbrīvot no tā Pārdaugavu nav. Diemžēl komisijā, kura trešdien pievērsās šim jautājumam, Tieslietu ministrijas pārstāvis, lai izskaidrotu, kā juridiski korekti demontēt monumentu, tā arī neieradās.
Vēloties saglabāt ietekmi lielajā politikā, Kustība “Par!” jau atkal samierinājusies ar partnera “Latvijas attīstībai” izlēcieniem. Kaut arī viena desmitā daļa partijas biedru aicināja vismaz apsvērt sadarbības laušanu, organizācija nav grozījusi lēmumu 14. Saeimas vēlēšanās startēt vienotā sarakstā.
Koalīcija bez paskaidrojumam jau divreiz noraidījusi opozīcijas iesniegto likumprojektu, kas uz gadu apturētu prognozētu degvielas cenu pieaugumu, kuru radīs obligāta biokomponentes pievienošana degvielai. Opozīcija uzskata, ka tas kārtējo reizi apliecina koalīcijas politiķu atrautību no iedzīvotāju ikdienas problēmām.
Vērojot energoresursu cenu pieaugumu, opozīcija aizvadītajā ceturtdienā vēlējās panākt, lai, pieņemot grozījumus likumā, tiktu uz gadu apturēts iepriekš plānots degvielas cenu pieaugums. Saeimas vairākums šo iniciatīvu noraidīja.
Izmantojot koalīcijas partiju sadarbības līgumā atrunātās tiesības, Nacionālā apvienība uz nedēļu apturēja Civilās savienības likumprojekta, kas cita starpā legalizēs arī viendzimuma pārus, nodošanu Saeimas komisijām. Taču parlamenta vairākuma nodomu šo likumprojektu apstiprināt netraucēšot ne Nacionālās apvienības liktie šķēršļi, ne Latvijas kristīgo baznīcu vadītāju iebildumi.
Valdība sākotnēji paziņoja, ka tā ir gatava uzņemt 10 tūkstošus no Ukrainas ieradušos bēgļu. Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava “Neatkarīgajai” tobrīd pauda viedokli, ka uzņemamo bēgļu skaitam nevajadzētu būt ierobežotam, un viņa aicinājums daļēji ir sadzirdēts. Iekšlietu ministrija pašlaik gatavo plānu 30 tūkstošu bēgļu uzņemšanai.
Cīņā ar Ukrainā karu uzsākušās Krievijas propagandu Latvija jau liegusi pieeju 71 agresīvās kaimiņzemes interneta resursam un aizliegusi vairāku televīzijas kanālu retranslēšanu valsts teritorijā. Tiek gan pieļauts, ka darāmā šajā lauciņā vēl ir gana. Par turpmākajiem plāniem Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisija ieplānojusi apspriesties ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem.
Turpinoties Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā, nelieli konflikti starp Ukrainas atbalstītājiem un Krievijas agresijas attaisnotājiem uzplaiksnī arī Latvijā. Šī jūtamā, bet pagaidām neuzkrītošā spriedze radījusi jautājumu par to, cik lojāli Latvijai ir krievvalodīgākā Latvijas reģiona iedzīvotāji Latgalē un citi jautājumi.
Saeimai strādājot pie likumprojekta, kura mērķis ir diversificēt gāzes piegādes ceļus un paplašināt tās rezerves, premjerministrs Krišjānis Kariņš nostājies to pusē, kas atzīst LNG termināļa nepieciešamību tuvākajā nākotnē, bet tālākā – jāpievēršas kodolenerģijai.
Lai politiskajai partijai tiktu liegts finansējums no valsts budžeta, organizācijai savā priekšvēlēšanu kampaņā nav obligāti jāpārkāpj kādi finansējuma izmantošanas ierobežojošie noteikumi vai jāpārkāpj likums citā formā. Pietiek ar birokrātiskiem niekiem. Šādā situācijā pašlaik nonākusi Latvijas Reģionu apvienība, kurai aizturēti maksājumi no valsts budžeta, sūkstās partijas līderis Edvards Smiltēns.
Pārskatāmā nākotnē valsts maciņš politiskajām partijām varētu pavērties vēl plašāk. Tā var secināt, ņemot vērā, ka Valsts prezidenta Egila Levita padomus šajā jautājumā Saeima normatīvajos aktos līdz šim nostiprinājusi bez liekas minstināšanās. Otrdien prezidents nācis klajā ar jaunu piedāvājumu – valstij jāfinansē arī Saeimas vēlēšanās nekandidējošās reģionālās partijas.
Zaļo un zemnieku savienības iesniegtie grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminalizēt Georga lentīšu un Krievijas okupācijas spēku Ukrainā atpazīšanās zīmju izmantošanu publiskā telpā, izskatīšanai Saeimas komisijās tika nodoti bez iebildumiem, taču pārliecinoša atbalsta šai iniciatīvai nav.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvija līdz ar visu Eiropas Savienību sākusi kalt plānus, kā atteikties no Krievijas gāzes. Viens no pirmajiem soļiem šī plāna realizācijā ir Saeimas komisijām nodotie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz papildu aizsardzības mehānismus dabasgāzes rezervju palielināšanā.
Gatavojoties atteikties no Krievijas gāzes, Latvija sākusi gatavot normatīvo bāzi, lai varētu diversificēt dabasgāzes piegādes ceļus. Šim nolūkam Saeima atvērusi Enerģētikas likumu, kurā paredzēts iestrādāt pienākumu izstrādāt papildu aizsardzības mehānismus dabasgāzes rezervju palielināšanai.
Kamēr Krievija aktīvi karo Ukrainas teritorijā, Latvijai jāatsakās no Krievijas dabasgāzes iepirkumiem. Aicinājumu pieņemt šādu lēmumu Ministru kabinetam sūtīs Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Tās priekšsēdētājs Reinis Znotiņš cer, ka attiecīgs lēmums tiks pieņemts jau šā mēneša laikā.
Krievijas aizsāktajam karam Ukrainā ritot jau trīspadsmito dienu, bet iebrucējiem nespējot gūt pārliecinošus panākumus, Kremļa izvērstā propagandas mašīna, iesaistot aizvien vairāk valsts iedzīvotāju, uzņem aizvien lielākus apgriezienus.
Kaut arī Nacionālās apvienības uz ātru roku sagatavotie imigrācijas likuma grozījumi, kas ekskluzīvi bija vērsti pret Krievijas agresiju Ukrainā noliedzošiem Krievijas pilsoņiem, izskatīšanai komisijās netika nodoti, Saeimas sēdes laikā ceturtdien tapis jauns likumprojekts. Tas saglabājis sākotnējā likumprojekta būtību, bet atbrīvots no kazuistikas, un nu to atbalsta visas koalīcijas partijas.
