Kā Rīgas pilī iedabūt uzņēmēju Uldi Pīlēnu un kā tajā nosargāt esošo prezidentu Egilu Levitu – lūk, tāds ir pēdējo dienu un būs arī turpmāko dienu jautājums mūsu Saeimā savēlētajām 100 gudrajām galvām, kā arī viņu čaklajiem izpalīgiem. Vieni prātos un darīs visu iespējamo, lai tiktu ievēlēts Pīlēns, otri – lai tiku pārvēlēts Levits. Šajā sacensībā visas humānās metodes labas.
Uzņēmējs, arhitekts, "Apvienotā saraksta" dibinātājs Uldis Pīlēns ir pateicis, ka kandidēs uz Valsts prezidenta amatu. Ir sākusies prezidenta vēlēšanu kampaņa. Tā kā Valsts prezidentu ievēlē 14. Saeimas deputāti, nevis tauta, šajā kampaņā nebūs plakātu un reklāmas rullīšu, bet būs skarbs, sviedrains partiju darbs “zem deķa” - aizkulisēs tiks veikti aritmētiski aprēķini un mēģinājumi kādus atsevišķus deputātus pārvilināt, pierunāt, piespiest vai nopirkt.
Agrākos laikos amatpersonu ievēlēšanā gadījās visādi pārsteigumi, jo deputāti balsoja aizklāti un dažkārt dažs it kā stabili pārliecinošs kandidāts tika izgāzts. Tagad balsošana ir atklāta, taču tik un tā garantiju nevienam kandidātam nav nekādu.
Visticamāk Pīlēnu varētu atbalstīt “Apvienotais saraksts” (AS), “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Kopā jau tikai šiem trim spēkiem sanāk 40 balsis. Ja vēl tur klāt nāktu Nacionālā apvienība (NA), tad būtu 53. Ja nav NA, bet ir “Progresīvie”, tad ir 50. Ja nav ne NA, ne P, bet ir partija “Stabilitātei!”, tad atkal sanāk 50, jo par deputāti Gloriju Grevcovu neko nevar zināt - viņa ir partiju un frakciju pametusi un tagad dzīvo savu pie frakcijām nepiederošas tautas priekšstāves dzīvi. Ej nu zini, vēji var iegriezties tā, ka tieši viņas balss iegūs visizšķirīgāko tīrā zelta saturu. Līdz Valsts prezidenta vēlēšanām, kas paredzētas šā gada 31. maijā, lieta par viņas melošanu Centrālajai vēlēšanu komisijai vēl nebūs līdz galam iztiesāta. Jādomā, ka Grevcova būs gatava izskatīt visādus piedāvājumus...
Būtībā jautājums par to, vai nākamais prezidents būs Uldis Pīlēns vai Egils Levits, vai kāds cits, karājas tieva mata galā - viena, divas vai trīs balsis var visu izšķirt. Egils Levits par spīti saviem katastrofāli zemajiem reitingiem diezin vai ir metis plinti krūmos un visnotaļ cer uz vēl vienu prezidentūras termiņu.
Ja raugās no Levita un “Jaunās Vienotības” (JV) skata punkta, pašai JV ir 26 balsis. Skaidrs, ka AS ar savām 15 balsīm atkrīt, bet ir cerība uz NA, kura kā uzticams koalīcijas partneris varbūt atbalstīs Levitu. Tad kopā ir 39.
Kur vēl ņemt balsis? Ir taču “Progresīvie”! Šī taču ir partija, kas ir JV tikpat kā savējā. Tātad, ja par Levitu balsos JV, NA un P, kopā sanāk 49 balsis. Bet vajag vismaz 51...
Tāpēc JV jau raugās, kur Levita ievēlēšanai nepieciešamās balsis sakasīt. Nezinu, vai Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) pats to maz jau zina, taču visa pašreizējā politiskā situācija saka priekšā, ka JV jāmeklē kādas taciņas pie viņa. “Tu pats esi varonis tautai!” saldas mēles viņam čukstēs. “Mēs algosim tevi ar zeltu, ar godu, ar brīvību (un stabilu turpināšanu sēdēt Saeimas priekšsēdētāja krēslā līdz pat 14. Saeimas pilnvaru termiņa beigām)!” šīs saldās mēles viņu vilinās. “No tevis vajag tikai, lai tu pats nobalso par Levitu un pavelc uz to pašu vēl kādu pārīti AS deputātu.”
Saprotams, ka vienlaikus JV emisāri jau cenšas apstrādāt arī ZZS. Šajā gadījumā saldās mēles atgādina, cik jauki bija tie laiki, kad JV un ZZS darbojās kopā draudzīgā koalīcijā, bet iemaisījās kaut kāds AS, kura dēļ ZZS jāpaliek pie ratiem. Vai tad nebūtu brīnišķi atgriezties pie vecā JV, NA un ZZS modeļa? Vajag tikai, lai ZZS balsojumā atbalsta Levita kungu.
Un, protams, JV meklē kādu vājo Ahilleja papēdi arī visās pārējās frakcijās, nesmādējot ne “oligarhu”, ne “prokremlisko” spēku deputātus.
JV propaganda vienmēr ir bijusi liekulīga - ja paši nodrošinās Levitam dažu “toksisko” deputātu atbalstu, tad viss būs kārtībā. Taču, ja šie paši “toksiskie” deputāti atbalstīs Pīlēnu, plašsaziņā tiks translēta šaušalīga gaudošana kā no tīreļa pie Bāskervilu dzimtas muižas. Vēl ilgi dzirdēsim rīstīšanos, ka Pīlēns ievēlēts ar Maskavas atbalstu.
Situācija “Jaunajai Vienotībai” ir patiesi izmisīga, gandrīz eksistenciāla. Pīlēna kļūšanu par Valsts prezidentu šī partija negrib neparko. Varētu vēl derēt tāds variants, ka Levitu neizdodas atkal iestumt prezidenta krēslā, bet par Valsts prezidentu kļūst kāds cits JV biedrs vai simpatizants. Tad JV vēl kaut cik saglabās seju.
Kā jau tas allaž prezidenta vēlēšanās ir bijis, pie rampas piestāj rezerves vagoni ar amata kandidātiem. JV ir tādi dižpersonāži kā Valdis Dombrovskis vai Edgars Rinkēvičs. Taču diezin vai Dombrovskim ir liela interese kļūt par nabadzīgas un mazas Eiropas Savienības austrumu nomales valsts prezidentu, uzreiz kļūstot atbildīgam par visu. Arī Rinkēvičs labi jūtas savā ārlietu ministra amatā, un prezidenta vēlēšanu batālijās viņš iesaistītos tikai tad, ja būtu simtprocentīgi garantēta uzvara.
Vēl ir interesanti nostāsti par kādiem pagaidām nezināmiem, pietaupītiem, mazpazīstamiem kandidātiem, kurus pēdējā brīdī izvilkt kā trusīšus no cepures - nu tā, kā Juris Bojārs un Juris Viņķelis piepeši no sazin kurienes atrada Vairu Vīķi-Freibergu un atveda viņu pie rokas uz Saeimu, lai viņa sēžas Valsts prezidentes krēslā.
Ir, piemēram, Baiba Braže. Pieļauju, ka lielākā daļa publikas par viņu neko nav dzirdējusi. Taču nav neviena otra latvieša, kurš būtu sasniedzis tādus karjeras augstumus transatlantiskajās struktūrās kā Baiba Braže! Viņa ir NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, agrākā Latvijas vēstniece Nīderlandē un
Apvienotajā Karalistē. Iztēlosimies, kā viņa, ģērbusies puķainā kleitā, 31. maija rītā ienāk Saeimas plenārsēžu zālē! Nu, vai nebūs skaisti? Īsta VVF 2!
Ir jau plašsaziņas telpā dzirdēti viedokļi, kur viņa vēl netiek saukta vārdā, bet tiek pausts, ka vajag par prezidenti likt sievieti, kas “zināmā mērā atsvaidzinātu politisko vidi”.
Iespējams, ir vēl arī citi pārsteigumi, kurus gatavo “politikums”. Galu galā nav jau ar Pīlēnu un Levitu beidzies viss kandidātu saraksts. “Progresīvie”, iespējams, nosauks bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu. LPV kādā brīdī, ja tas kļūs nepieciešams, var izvirzīt bijušo premjeru Vili Krištopanu.
Lai gan Valsts prezidentam Satversme neparedz lielu lomu reālā likumradīšanā, viņa ievēlēšana vairākām partijām ir principa jautājums - nu tik ļoti svarīgs, ka pēc tam nevarēs ne ēst, ne gulēt. Īpaši svarīgi tas ir Egila Levita padomniecei Sarmītei Ēlertei, kurai, ja Levits tiks izgāzts, atkal vara sāks šļukt no rokām ārā. Jādomā, ka gājiens ar Braži (ja tāds notiks) arī būs Ēlertes projekts - viņai der gan variants, ka Braži neievēlē, bet pēc tam ievēlē Levitu, gan arī ja ievēlē Braži.
Tikmēr nav jau nemaz tik monolīta visa JV deputātu frakcija. Viena daļa JV nemaz nav sajūsmā par Levitu un balsos par viņu sakostiem zobiem. Nav vēl beigusies Dombrovska pierunāšana nākt “glābt
Latviju”. Iespējama arī brīnumaina rokāde, ka Dombrovskis kļūst par Valsts prezidentu, bet Pīlēnam tiek dots premjera amats. Tas gan nekādi nesakrīt ar cita JV spārna domām, un tas savukārt var radīt šķelšanos partijā.
Ja JV neizdosies par prezidentu iestumt ne Levitu, ne kādu citu savu kadru, tas diezgan smagi ietekmēs šīs partijas psiholoģisko stāvokli - var izcelties iekšēja trīšanās. Tā būs sakāve arī premjeram Krišjānim Kariņam (JV), kurš bija pieradis, ka pilī viņam vienmēr ir atbalstītājs. Ja prezidents būs Pīlēns, AS sajutīsies varens. Tā vien skaties, ka jau līdz Jāņiem Kariņa valdība var sākt šūpoties vai pat sagāzties. Tam var pat nevajadzēt iemeslu, var pietikt ar sīku dzirksteli - ministrs būs šķībi paskatījies uz premjeru un kaut ko pateicis vai arī otrādi, un valdība pagalam.
Pīlēna neievēlēšana JV ir teju vai dzīvības un nāves jautājums - šī partija darīs visu iespējamo un neiespējamo un centīsies Pīlēnu izgāzt par katru cenu.
