Tā dēvētajā Krištopana izmeklēšanas komisijā vētī absurdās banku prasības

© F64

Parlamentārās izmeklēšanas komisija turpina iztaujāt amatpersonas, mēģinot gūt skaidrību par absurdo komercbanku prasību iemesliem. Brīžiem komisijā tiek pausti vispārzināmi pamudinoši atzinumi, piemēram – bez reformām Latvijai Igauniju nepanākt.

Komisijas pilnais nosaukums: “Parlamentārās izmeklēšanas komisija nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora “kapitālā remonta” negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējamas AS “PNB Banka” novešanas līdz maksātnespējai, AS “ABLV Bank” novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai un “Baltic International Bank SE” darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai”. To vada deputāts Vilis Krištopans (LPV). Tās pirmajā sēdē 1. martā komisijas locekļi iezīmēja veicamā darba aprises.

Stukāns savā vietā nosūta Atzinības krusta komandieri

Otrajā komisijas sēdē 7. martā deputāti sprieda par juridiskām robežām, cik tālu drīkst iedziļināties krimināllietās. Pieaicināti bija jurisprudences eksperti no Valsts kancelejas un Saeimas Juridiskā biroja. Uz komisijas sēdi bija aicināts arī ģenerālprokurors Juris Stukāns, taču viņš bija atrakstījis vēstuli, ka par vairākiem komisijas jautājumiem, kas ietverti nosaukumā, noris kriminālprocess, un līdz ar to “tur ir jautājumi, kurus komisija var un kurus nevar klausīties”. Savā vietā uz komisijas sēdi viņš bija nosūtījis prokuroru, Atzinības krusta komandieri Juri Jurisu, kurš pazīstams kā savulaik vadošais Ventspils mēra Aivara Lemberga apsūdzētājs. J. Juriss izteica mājienus, ka komisija, aicinot uz sēdēm un iztaujājot banku amatpersonas, pret kurām ir tiesvedība, rada apstākļus, kurus pēc tam varēs traktēt kā iejaukšanos vai ietekmēšanu kriminālprocesa norisē. Komisija secināja: sevišķi delikātos gadījumos Saeimas Kārtības rullis paredz, ka iespējams rīkot arī slēgtas komisijas sēdes. Pašlaik dažādās tiesu varas instancēs ir četri kriminālprocesi, kuros figurē trīs bankas un to amatpersonas. Komisija lēma: nav pieļaujami tādi izteikumi kā “hei, man šķiet, ka viņš ir vainīgs”. Kad sēdes vadītājs V. Krištopans tieši pavaicāja, vai komisija var aicināt pie sevis PNB bankas likvidatoru, J. Juriss atbildēja, ka prokuratūrai nav tiesību norādīt - aicināt, neaicināt, uzdot, neuzdot jautājumus, taču prokuratūra vēro un secina, vai ir kāds likuma pārkāpums vai nav, un attiecīgi, ja ir, tad reaģē.

Pensionārus tur aizdomās par naudas atmazgāšanu

Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis 7. marta komisijas sēdē izskaidroja vēsturiskos procesus, kādēļ Latvijai draudēja nokļūšana “pelēkajā sarakstā”.

V. Krištopans savukārt mēģināja noskaidrot, vai amatpersonu pārliekā centība izvairīties no “pelēkā saraksta” nav radījusi būtiskus izkropļojumus: “Pašlaik mēs saņemam sūdzības. Konkrēti par

“Latvijas pastu”, kur veciem cilvēkiem liek pildīt anketas. Viņi saņem mājās vēstuli, sūkā validola tabletes un pilda anketu, kur viņiem ir rakstīts: sakarā ar cīņu... nelegālās naudas apkarošanu, sakarā ar pretterorisma finansēšanu jums jāaizpilda tāda un tāda anketa. Vakar, piemēram, uzrakstīja sūdzību mazdēls par vecvecākiem - 95 gadi vectēvam, 88 gadi vecmammai. Abi divi sēž un raksta anketas, pilda mājās, jo viņi jau “Latvijas pastā”... jūs ziniet, elektroniski tie cilvēki nemāk. Tas ir viens jautājums, viens piemērs. Kādā riska grupā (domāts netīrās naudas atmazgāšanas riska grupā), pēc jūsu kvalifikācijas, šie cilvēki ir iekļuvuši? Otrs piemērs - bankas “Citadele” klienti saņem internetbankā paziņojumu: sakarā ar to, ka jūs esat iekļuvuši tur briesmīgi lielā riska grupā un nesaprotams jūsu bizness, jūsu konta apkalpošana ar 1. aprīli maksās nevis 4,50, bet 375 eiro par katru kontu, kamēr mēs sapratīsim, kas jūs tāds par kukaini esat. Bet šis cilvēks... piemēram, konkrēts gadījums - denacionalizētā nama īpašnieks, pensionārs, 30 gadus viņš jau operē ar to māju, viņam īrnieki maksā īri, pensionāri arī tur dzīvo, un viņš saņem šādu paziņojumu. Vēl no tiem īrniekiem, kas maksā īri, banka katru trešo (pārskaitījumu) aizsūta atpakaļ kā šaubīgus, nesaprotamus darījumus. Kādā riska grupā šis denacionalizētā nama īpašnieks atrodas pēc jūsu kvalifikācijas?” vaicāja V. Krištopans.

K. Markovskis atbildot skaidroja: “Sākšu ar to pirmo piemēru, kas, man liekas, bija pilnīgi viennozīmīgi skaidrs, ka šis ir zema riska klients. Nu, ja ir šāda veida anketas, kuras nevajadzīgi tiek prasītas, mēs noteikti no mūsu puses esam gatavi sniegt skaidrojumus un ekspektācijas par to, ka mums ir jāpieprasa dokumenti atbilstoši riskiem. Nu, ja šis risks ir zems un, nezinu, pensionārs saņem šo pensiju, man liekas, ka tur viss ir skaidrs un tur nav jāuzdod papildu jautājumi. Likums paredz to, ka ir regulāri jāatjauno klientu izpētes informācija, bet tas veids, kā tas var tikt darīts, var būt dažāds, un tas nenozīmē, ka visos gadījumos ir jāprasa šīs anketas. Principā tā ir arī šī klienta izpēte, kur tu redzi, ka viņam ienāk tikai pensija, viņš maksā komunālos maksājumus, pērk pārtiku, un, manuprāt, tur viss ir skaidrs un tur nav papildus nepieciešams vēl...”

V. Krištopans mēģināja precizēt: “Es to neesmu izdomājis! Tas ir konkrēts gadījums. Un tādu ir daudz. 95 gadus veca pensionāre, viņa atvērusi kontu pirms 20 gadiem vai 15, un pēkšņi viņai atnāk šādi paziņojumi. Jūs uzskatāt, tas ir normāli? Tā vajag?”

K. Markovskis atbildēja: “Šādos gadījumos nebūtu tas jāpieprasa. Mēs no savas puses esam gatavi sniegt skaidrojumus, mums ir arī šī rokasgrāmata, un mēs tagad arī ar asociāciju un industriju esam dialogā par to, ka mēs esam gatavi, nezinu, definēt - re, kur ir konkrēts klienta profils, vienojamies skaidri, kas ir, teiksim, šī sagaidāmā...”

V. Krištopans atminējās vēl vienu nejēdzības piemēru: “Par to denacionalizētās mājas īpašnieku. Bankas darbiniece saka viņam tā: “Ziniet, jūs mēģiniet atvērt kontu Igaunijā vai Lietuvā, jums tur viss būs vairāk vai mazāk normāli.” Bankas darbiniece saka viņam priekšā. Tas vakardien notika, tas nenotika ne pirms gada, ne pirms diviem. Es konkrēti biju klāt. Nu jums būs ko domāt. Mēs mierā neliksimies. Neceriet!”

Jaunzeme slavē VID

F64

14. martā uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju bija aicināta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, kurai komisijas locekļi smalkjūtīgi neuzdeva jautājumus par Lato Lapsu, Jurģi Liepnieku, Initu Lūri, Gitu Plaudi un citām intervijām un lietām, kurās VID ir skandalozi iepinies. Komisija noklausījās I. Jaunzemes stāstījumu par lielisko darbu, kuru VID dara nelegālas naudas aprites ierobežošanā. V. Krištopans vienā brīdī I. Jaunzemei pavaicāja: “Vai jūs nevarētu atsūtīt, lūdzu, kāda ir jūsu juristu vidējā alga Valsts ieņēmumu dienestā? Konkrētu ciparu.”

I. Jaunzeme. “Nu, es apmēram varu teikt, ka tas būs... 1600 vai 1500-1600 eiro.”

Latvijas Banka atzīst: Igauniju mums nepanākt

Komisijas sēdē 28. martā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks pateica gluži šokējoši atziņu: “Ja mēs skatāmies uz kredītu apjomu Latvijā, tad tie ir apmēram 28 procenti pret IKP, Igaunijā tas ir starp 60 un 70 procentiem no IKP. Viņiem kredītu apmērs ekonomikā pret ekonomiku kopumā ir apmēram divreiz lielāks nekā Latvijā. Tas arī ļauj viņiem investēt vairāk, un tas arī to ekonomiku kopumā dzen uz priekšu. Es gribētu teikt - ja gadījumā... ja mēs strukturāli Latvijas ekonomikā neko nemainām, tad mums iespējas noķert Igauniju ir... nekādas. Ja viņi nepieļauj kaut kādas ļoti muļķīgas kļūdas.”

“Es uzskatu, ka komisijai jāstrādā līdz šā gada beigām. Tam sliecas piekrist arī citi komisijas deputāti. Bet es turpināšu strādāt pie šīm lietām līdz pat šā Saeimas sasaukuma beigām. Es nelikšos mierā,” solīja V. Krištopans.

Komentāri

Piektdien pēcpusdienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izplatīja informāciju, ka nav apstiprinājusies aplokšņu algu maksāšana partijas "Vienotība" birojā, par ko bija 11 personu iesniegumi. Tāpat nav konstatētas nelikumības saistībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu.