Partijas “Vienotība” politiķa Andra Grafa vadītā Lietuvā reģistrētā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) politiskās grupas loceklis Jānis Vanags būs viens no Satiksmes ministrijas īpašumā esošās valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) valdes locekļu izraudzītājiem.
Nacionālā apvienība satiksmes ministra Jāņa Vitenberga personā nav iebildusi pret J. Vanaga dalību CSDD nominācijas komisijā. Tātad Nacionālajai apvienībai ir pieņemami, ka ar konkurējošo partiju saistītu organizāciju pārstāvji šiverē pa tās saimniecību.
Ir izsludināts konkurss uz CSDD valdes locekļa amatu, liecina kompānijas publiskotā informācija. Mēneša bruto atlīdzība valdes loceklim paredzēta no 6454 līdz 8067 eiro. Pieteikties konkursā var līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Šā valdes locekļa atbildībā būs daudzas jomas, sākot ar transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates un sertifikācijas lietām un beidzot ar Biķernieku kompleksās sporta bāzes un Rīgas Motormuzeja darbības pārraudzību.
Lai atlasītu atbilstošākos kandidātus, ir izveidota nominācijas komisija, kura līdz jūlija beigām pieņems lēmumu par kandidātiem, kas izvirzāmi VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” valdes locekļa amatam, un iesniegs tos VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” padomei.
Nominācijas komisiju vada CSDD padomes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, un tajā ir vēl seši locekļi - arī neatkarīgais eksperts, AS "Repharm" valdes loceklis un korporatīvais vadītājs - BKPI pilnvarota persona J. Vanags. Cita starpā J. Vanags kopš 2021. gada ir BKPI politiskās grupas loceklis. Savukārt pats CSDD kā juridiska seja ir nacionālais korporatīvais BKPI biedrs, kurš Lietuvā dibinātajai biedrībai ik gadu maksā biedra naudas, atbilstoši biedrības statūtiem, 1000 eiro. No automašīnu īpašniekiem CSDD iekasētā nauda lieti noder, gan lai apmaksātu BKPI biedra naudas, gan lai sūtītu uz BKPI apmācību semināriem CSDD darbiniekus.
Ja J. Vanags piedalītos kandidātu atlasē vien kā eksperts un liela uzņēmuma amatpersona, tas būtu viens stāsts. Taču J. Vanags pārstāv BKPI, un tas jau liek bažīties, ka atbildīgo un labi atalgoto amatu ir noskatījušas tās politekonomiskās aprindas, kas izmanto saikni ar BKPI savu kadru bīdīšanai “treknos” amatos. Var iznākt, ka J. Vanagam, kura vārds nominācijas komisijas locekļu sarakstā minēts kā pēdējais, “pēdējais vārds” būs arī kandidātu izvēlē.
Pēdējos gados kļuvis ierasts - kolīdz ir runa par padomes vai valdes locekļu apstiprināšanu valsts vai pašvaldību uzņēmumos, kā savdabīgs lietas izšķīrējs tiek pieminēts BKPI, kas ir Lietuvā dibināta organizācija.
Tās Latvijas atzara vadītājs (BKPI viceprezidents) ir partijas “Vienotība” politiķis Andris Grafs.
Tādēļ ne velti BKPI pārstāvji dominēja kadru izvēles komisijās treknajos amatos tieši partijas “Jaunā Vienotība” premjera Krišjāņa Kariņa vadītās pirmās valdības laikā, un nekas nav mainījies arī pie viņa otrās valdības pašlaik. BKPI viedoklis tiek pasniegts kā vērā visņemamākais kompetentāko ekspertu viedoklis korporatīvās pārvaldības jomā. Viņu viedoklis tiek pretstatīts tautas vēlēto pārstāvju vai viņu iecelto amatpersonu viedoklim, kuri tiek vērtēti kā sekli un neprofesionāli, it īpaši tad, ja šie viedokļi nav nākuši no ar “Jauno Vienotību” saistītajiem viedokļu paudējiem.
BKPI ir lieliski iekārtojies - Latvijas valstij piederošās kapitālsabiedrības un daudzi lieli privātie uzņēmumi maksā šai organizācijai biedru naudas, bet BKPI no savas puses tad nekaunina šos uzņēmumus par sliktu un necaurspīdīgu pārvaldību.
BKPI neformāls diktāts vadošo kadru izvēlē Latvijas valsts un pašvaldības uzņēmumos “Neatkarīgās” uzmanību piesaistīja jau tolaik, kad BKPI bāzās iekšā valdes locekļu kandidātu atlasē valsts akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži” un akciju sabiedrībā “Rīgas siltums”.
“Lursoft” datu bāzē redzams, ka galvenajam šīs valsts ekspertam korporatīvajā pārvaldībā A. Grafam ir maza pieredze uzņēmumu vadībā - viņam piederošais uzņēmums SIA “Genius Management” 2021. gadā strādājis ar 1065 eiro lielu apgrozījumu un 1772 eiro zaudējumiem. Nedz 2020. gadā, nedz arī 2021. gadā uzņēmums valsts kopbudžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav maksājis. Tas nozīmē, ka uzņēmumā nav algotu darbinieku. Tas savukārt nozīmē, ka šajā uzņēmumā gūt pieredzi nedz korporatīvā, nedz arī parastā, nekorporatīvā pārvaldībā nekādi nav iespējams.
Toties A. Grafam ir ļoti liela pieredze dažādās sabiedriskās organizācijās, tostarp kopā ar tādām figūrām kā pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita labā roka Sarmīte Ēlerte, Lolita Čigāne, Tālis Tīsenkopfs, Tālis Linkaits.
2010. gada maijā A. Grafs iesaistījās politikā kā ilggadējās “Sorosa fonda - Latvija” valdes priekšsēdētājas S. Ēlertes “Lietussargu grupas” loceklis. 2009. gada jūnijā S. Ēlertes “Lietussargu grupa” tika uzņemta partijā “Pilsoniskā savienība”. Taču necik ilgs mūžs šim politiskajam spēkam nebija. Tagad A. Grafs ir “Jaunās Vienotības” rindās.
A. Grafs ir arī Valsts prezidenta Egila Levita virzīts uz Liepājas universitātes (LiepU) padomi, kur viņš pašlaik ir padomes priekšsēdētājs. Jau pirmajos mēnešos šajā amatā A. Grafs sāka voluntāru spiedienu, cenšoties ietekmēt jauna rektora izvēli un mēģinot diktēt, kurai Rīgas augstākajai mācību iestādei LiepU būs netālā nākotnē jāpievienojas.
Līdz ar to var paredzēt, ka BKPI centīsies “padarbināt” arī CSDD valdes locekļa izvēli. Ja pārējie nominācijas komisijas locekļi turēs muti un nebūs pret BKPI pilnvarotajam J. Vanagam vēlamo kandidātu vai kandidātiem, tad nekas slikts nenotiks. Taču, ja būs kādas domstarpības, tad no pēdējo gadu vēstures ir zināms, kas būs...
BKPI mēdz lietot visnotaļ brutālas metodes. Lai “čakarētu” AS “Latvijas valsts meži”, Andris Grafs savulaik izslēdza šo uzņēmumu no sevis vadītā BKPI. Ar to bija domāts graut AS “Latvijas valsts meži” reputāciju, jo BKPI ir uzmeties par vērtētāju, cik kurā uzņēmumā ir caurspīdības un labas pārvaldības. Un tas viss tikai tāpēc, ka par uzņēmuma valdes locekli nekļuva acīmredzot premjera un BKPI simpatizants Mārcis Kauliņš.
Situācija ar lieluzņēmumu kadru kalvi ir visnotaļ interesanta - te varētu izvirzīt kādas sazvērestības teorijas par valstī pastāvošu tīklojumu, kura locekļi bīda cits citu augšup pa karjeras kāpnēm un tā iegūst varu un naudu. Un nav svarīgi, vai amatā tiek iecelts labs speciālists - galvenais, lai viņš ir savējais.
Taču šajā gadījumā nekāda sazvērestības teorija nesanāk - te pat nekas netiek īpaši slēpts, tā ir acīmredzama un klaja sazvērestības prakse.
