Kariņš ir nobriedis Meņģelsoni "izmest pa logu"

Krišjānis Kariņš draudzīgi apskauj Līgu Meņģelsoni. Taču šis attēls vairs neatspoguļo realitāti – premjers kārtējā valdības sēdē veselības ministri var iedzīt stūrī un varbūt pat parādīs durvis © Ģirts Ozoliņš/F64

Slava, slava Latvijas hokeja izlasei, kas izcīnījusi pasaules čempionāta bronzu! Taču pamazām jāsāk atgriezties uz grēcīgās zemes, kurā 31. maijā būs Valsts prezidenta vēlēšanas, bet šā notikuma priekšvakarā – 30. maijā – notiek premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā vienotība” (JV)) sasaukta Ministru kabineta sēde, kurā spriedīs par veselības un izglītības reformu gaitu – tiks skatīts Veselības ministrijas ziņojums par slimnīcu tīkla uzlabošanu un Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojums par skolu tīkla uzlabošanu.

Veselības nozarei ir nepieciešami 163 miljoni, lai rudenī nebūtu jāslēdz slimnīcas un jāpāriet uz maksas pakalpojumiem.

TV3 raidījums “Nekā personīga” ir aptaujājis virkni ministru un konstatējis, ka no veselības aprūpei vēl šogad pietrūkstošajiem 163 miljoniem eiro ministrijas savos budžetos ir atradušas aptuveni 113 miljonus eiro.

Līdz pagājušās nedēļas beigām premjers bija uzdevis medicīnai trūkstošo finansējumu atrast no pārējo ministriju budžetiem. Visdāsnākā ir bijusi Ekonomikas ministrija, kas atvēlējusi uzreiz 100 miljonus, jo ziema bija silta un atbalsts energoresursu cenu pieaugumam viss nav iztērēts.

Vēl deviņus miljonus atradusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). “Mums ir programma, kas paredzēta ukraiņu bēgļiem. Mēs redzam, ka ukraiņu skaits samazinās vai arī viņu prasījums pēc kompensācijām samazinās. Līdz ar to tā nauda ir (VARAM) budžetā un, visticamāk, neiztērēsies, ja nebūs lieli satricinājumi Ukrainā,” saka vides un reģionu ministrs Māris Sprindžuks (“Apvienotais saraksts” (AS)).

Pārējās ministrijas ir bijušas skopākas un pauž, ka naudu pašām vajag. Klimata un enerģētikas ministrija un Labklājības ministrija katra spēj “sakasīt” aptuveni miljonu. Kultūras ministrijai atlikums būšot tik niecīgs, ka tas neglābšot veselību. Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) norāda, ka nevar atņemt naudu policijai un robežsardzei, tomēr saka: “Es domāju, mēs saliksim, kas mums ir, ko mēs varētu pārdalīt.”

Lai gan izskatās, ka trūkstošā summa vēl nav atrasta, premjers Kariņš intervijā “Nekā personīga” pauž, ka nav ko krist panikā un risinājums tiks atrasts.

Naudu, visticamāk, atradīs, taču ne par to premjers gatavojas izvērsties gaidāmajā valdības sēdē. Kārtējā valdības sēde ir domāta, lai šantažētu JV koalīcijas partnerus un ierādītu viņiem vietu varas hierarhijā. “Neatkarīgā” par to jau rakstīja.

Jādomā, ka premjers ir iecerējis atkal uzbrukt veselības ministrei Līgai Meņģelsonei, kura ir AS deleģēta amatam, taču bezpartejiskā. Budžeta pieņemšanas sēdē 28. februārī Kariņš Meņģelsoni pārtrauca pusvārdā, nosauca viņas lūgumu pēc naudas par “īdēšanu” un diezgan nepārprotami “māja ar mietu”, ka tādiem ministriem, kas prasa naudu, bet neveic reformas, vajadzētu demisionēt.

Intervijā raidījumam “Nekā personīga” Kariņš jau sāka iesildīties un noskaņoties ārkārtas valdības sēdei. “Es sagaidu, ka tas, kas jau man bija iesniegts, ka tas būs papildināts, jo man iepriekš iesniedza problēmu sarakstu bez risinājumiem. Es varētu teikt, ka es tikpat labi to varētu izmest pa logu laukā - tas nevienam nav derīgs. Mums ir vajadzīgs risinājums, un es gaidu risinājumu!” jau pagājušajā nedēļā šādi sāka sevi uzkurināt Kariņš.

Tātad viņš jau gatavojas izmest pa logu ne tikai ziņojumu, bet, tēlaini izsakoties, arī Meņģelsoni kopā ar viņas rakstāmgaldu.

Diezin vai ministre premjeram iesniegs ziņojumu, kurā būs uzrakstīti konkrēti, detalizēti risinājumi visām nozares problēmām. Premjers ziņojumu jau ir definējis par izmetamu, pirms veselības ministre to vispār ir sākusi prezentēt. Un vēl Meņģelsonei daži ministri uzdos jautājumus ar mērķi iedzīt viņu stūrī - tādus, lai viņa uz tiem nespētu gana kompetenti atbildēt.

Beigu galā iespējams tāds teijāteris, ka Kariņš pārvēršas ģīmī, pārskaišas zilās dusmās un norāda Meņģelsonei uz durvīm.

Protams, ka AS ministri šādu scenāriju zina un tam gatavojas. Taču viņiem ir maz manevru iespēju - ir variants jau šodien iet projām no valdības, solidarizējoties ar Meņģelsoni, vai arī norīt pazemojuma krupi un palikt sēžam savos krēslos, gaidot labāku brīdi, kad varbūt pēc kāda laika kritīs Kariņš pats.

Formāli valdības sēdē skatīs arī Izglītības un zinātnes ministrijas reformu plānus, taču diezin vai šajā gadījumā no premjera puses skanēs iznīcinoša kritika, jo ministre Anda Čakša ir no partijas JV.

Diezin vai Kariņš uz savu partijas biedreni Čakšu kaut mazliet paburkšķēs.

Komentāri

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais