Partija “Jaunā Vienotība” (JV) aizkulisēs jau visādos veidos cenšas panākt, lai prezidenta vēlēšanās 31. maijā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija nobalso par Edgaru Rinkēviču. Līdzīgi tiek kacināti “Apvienotā saraksta” (AS) politiķi, lai viņi atsakās no sava izvirzītā kandidāta Ulda Pīlēna un balso par Rinkēviču. Nesnauž arī AS sarunu vedēji.
Saeimas deputāts, ZZS valdes priekšsēdētājs Viktors Valainis sarunā ar “Neatkarīgo” apliecināja, ka tik tiešām JV cenšas panākt balsojumu par Rinkēviču, bet tieši tāpat arī AS runājot ar ZZS un cenšoties pierunāt balsot par Pīlēnu. “Viņi ir vienlīdzīgi pašlaik - gan viens, gan otrs vēlas ieņemt Valsts prezidenta amatu,” saka Valainis. “Tās gan nav oficiālas sarunas. Bet būs arī oficiālas tikšanās. Pašlaik ar Pīlēnu un AS ir norunāta oficiāla tikšanās, bet JV un Rinkēviču pagaidām vēl nav.”
Uz jautājumu, vai JV gadījumā nepiedāvā ZZS vietu valdībā un valdošajā koalīcijā apmaiņā pret balsojumu par Rinkēviču, Valainis sacīja: “Daudzās partijās pašlaik var vērot zināmu stresu, un daudzas partijas šo stresu nespēj turēt. Iespējams, ka Valsts prezidenta vēlēšanas var izraisīt plašākas pārmaiņas un varbūt arī izmaiņas valdībā, taču vai tas tā notiks, par to ir pāragri runāt.
Ir daudz visādu baumu un teoriju, taču mēs savu lēmumu pieņemsim 31. maijā.
Katram pretendentam uz amatu būs savs redzējums par to, kādai jābūt valstij, bet vai šis redzējums sakrīt ar kandidātu izvirzījušās partijas politiku? Kaut kādai politikai aiz šiem kandidātiem ir jāstāv. Svarīgi ir saprast, ja Pīlēna kungs runā par pārmaiņām, vai arī par tām iestāsies “Apvienotais saraksts”? “Apvienotā saraksta” politiķis, zemkopības ministrs Didzis Šmits stāsta, ka “Jaunā Vienotība” tiekoties ar Aivaru Lembergu un “Apvienotais saraksts” sarunājis, ka tiksies ar ZZS. Bet no tā nevar saprast, vai “Apvienotais saraksts” nāks uz šīm sarunām. Pašlaik daudzas partijas izskatās apjukušas.”
ZZS valdes loceklis Augusts Brigmanis skaidroja, ka pats sarunās nepiedalās, taču politikas norises vēro. Uz jautājumu, vai ZZS gribēs kaut ko pretī, ja balsos par Rinkēviču, piemēram, vietu valdošajā koalīcijā, Brigmanis atbildēja, ka to nevar tā viennozīmīgi pateikt. “Es pats personīgi esmu vairākkārt piedzīvojis no JV puses “uzmetienus”, kad šis politiskais spēks nepilda solījumus, tāpēc neticu nekam, ko viņi saka.
Mēs vēl analizēsim plusus un mīnusus, kas ir šiem kandidātiem, un vērtēsim, vai esam novērsuši visus riskus, kādi var rasties pēc 31. maija. Es nevienam neesmu savu balsi apsolījis.”
Un tomēr - ja ZZS nokļūs pie valdošās koalīcijas galda, uz kura daudz trauku ar treknu gaļu, bet par to būs jānobalso par Rinkēviču? Brigmanis neuzskata, ka uz valdības galda ir trekna gaļa, bet tur būs “netīri trauki”, ko iepriekšējā valdība būs atstājusi. “Un nākamajai valdībai būs jāgudro, vai tos mazgāt vai plēst kopā.”
Brigmanis piebilda, ka ir savā politiskajā karjerā pieredzējis vairākas Valsts prezidenta vēlēšanas un vienmēr ir bijusi cīņa starp partijām un kaisme, taču tādu histēriju, kāda pašlaik vērojama no AS un arī no Nacionālās apvienības (NA) puses, viņš vēl neesot redzējis.
Pīlēna kandidatūru izvirzījušā AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars atgādina, ka tā ir bijusi publiski pieejama informācija, ka NA aicināta atteikties no Egila Levita, bet AS no Pīlēna kandidatūras. “Kāds to var saukt par spiedienu, kāds par diplomātisku aicinājumu, tas ir atkarīgs, cik asi katrs uztver,” skaidroja politiķis.
Tavars uzskata, ka Valsts prezidentam ir jāstāv pāri koalīcijas sargāšanai un politiskajām spēlītēm, tādēļ nav nepieciešams demontēt valdību. Viņš aicina vienoties par Pīlēna kandidatūru un pauž, ka gatavojas vairāku partiju uzrunāšanai par atbalsta paušanu Pīlēnam.
Saeimas deputāts no AS Edgars Putra norādīja, ka pats nekādu spiedienu no JV nav jutis, bet koalīcijā, protams, kas tāds ir iespējams, un arī pats premjers jau iepriekš ir teicis, vai nevar vienoties par kādu trešo personu bez Pīlēna un toreiz arī bez Levita, tāpēc satraukums, protams, ir.
Uz jautājumu, vai viņš spētu atteikties no Pīlēna kandidatūras, ja šāds spiediens tiktu veikts, Putra atbild: “Nē, nekādā gadījumā. Es Uldi Pīlēnu ļoti cienu un redzu, ko viņš savā dzīvē ir sasniedzis. Es neesmu gatavs pats kaut ko mainīt savā nostājā un domāju, ka to nedarītu arī neviens no mūsu komandas, jo mēs esam vienoti.”
Arī AS Saeimas deputāts Andris Kulbergs pauž viedokli, ka nav saņēmis šādu piedāvājumu, jo ”izstaro tik stingru stāju un mugurkaulu”, ka neviens nav ne nācis, ne ko jautājis.
“Savu atbildi es varu pamatot ļoti vienkārši, jo tas nav jautājums par Pīlēnu, bet par to, ko es vēlos sagaidīt no Valsts prezidenta - Latvijas drošība ir balstīta uz tautsaimniecības attīstību. Pašlaik mūsu tautsaimniecība ir atstāta novārtā, no kaimiņiem atpaliekam par 5-6 gadiem, esam vājākais posms Baltijā. Tāpēc nākamais prezidents nevar būt ne ārsts, ne jurists, ne tiesnesis, lai arī cik labs viņš būtu, lielākajam fokusam jābūt uz tautsaimniecību, jo vāja tautsaimniecība var valsti novest kritiskā stāvoklī,” savu nostāju skaidro Kulbergs. “Jo, ja neattīstīsim tautsaimniecību, nebūs naudas ne aizsardzībai, ne ārlietām, ne pensijām un algām skolotājiem. Tāpēc ir svarīgi, lai uzņēmēji eksportē un pelna.”
Kulbergs uzskata, ka nākamā prezidenta darbībai ir “jābūt vērstai uz tautsaimniecības attīstību un sabiedrības saliedēšanu un tikai viens no trim izvirzītajiem prezidenta kandidātiem uz to ir spējīgs, Viņa vārds ir Uldis Pīlēns”.
Savukārt iekšlietu ministrs, AS politiķis Māris Kučinskis atbild, ka uz viņu spiediens nav izdarīts. Tam arī nav jēgas, jo viņš ir ministrs, nevis deputāts, un par Valsts prezidentu nebalsos. Politiskais tirgus vairāk notiek deputātu, ne ministru līmenī. Kāpēc tieši Pīlēns būtu labākais no visiem izvirzītajiem prezidenta kandidātiem? “Tāpēc, ka viņš šobrīd ir ekonomiski spēcīgākais un visvairāk orientēts uz tautsaimniecības attīstību,” uzskata M. Kučinskis.
Kļuvis zināms, ka Nacionālā apvienība savu pozīciju par kandidātiem slīpēs šodienas partijas valdes sēdē.
