Ir pienācis 31. maijs, un Latvijas Republikas 14. Saeimā notiek Valsts prezidenta vēlēšanas. Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits ir izdomājis nekandidēt, bet ir trīs citi kandidāti – uzņēmējs, arhitekts Uldis Pīlēns, pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un pilsoniskā aktīviste Elīna Pinto. Pīlēnu ir virzījis “Apvienotais saraksts” (AS), Rinkēviču – “Jaunā vienotība” (JV), bet Pinto – “Progresīvie”.
Balsojuma rezultātu ir grūti prognozēt, jo vienādojumā ir vairāki nezināmie. Ja par Pīlēnu nobalsos AS (15 deputāti), “Latvija pirmajā vietā” (9 deputāti), Zaļo un zemnieku savienība (16 deputāti), “Stabilitātei!” (10 deputāti) un vēl no “Stabilitātei!” aizgājusī neatkarīgā deputāte Glorija Grevcova, tad Pīlēnam ir 51 balss un viņš kļūst par Valsts prezidentu. Taču šeit ir dažas problēmas - nav teikts, ka uz Saeimas balsojumu būs atnākuši visi 100 tautas priekšstāvji, nav zināms, kuri varbūt neatnāks - varbūt tie, kas sliecās atbalstīt Pīlēnu, bet var arī būt, ka tie, kas nesliecās. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli un Satversmes 36. pantu Valsts prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.
Nav arī zināms, kā nobalsos Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kura ir paziņojusi, ka izlems, par kuru kandidātu balsot, tikai šodien pirms balsojuma. Ir tā sagadījies, ka ZZS pieder “zelta akcija”, un no šīs frakcijas lielā mērā atkarīgs vēlēšanu iznākums.
Nav īsti zināms arī par dažām citām partijām. Nacionālā apvienība (NA) ir noskaņota nebalsot par Rinkēviču, bet tas vēl nenozīmē, ka tā noteikti balsos par Pīlēnu.
Arī Rinkēvičam ir diezgan lielas izredzes kļūt par Valsts prezidentu - tas ir tad, ja par viņu nobalsos JV (26 deputāti), ZZS (16 deputāti) un “Progresīvie” (10 deputāti). Tas gan diezin vai var notikt uzreiz jau pirmajā kārtā, jo “Progresīvajiem” ir sava kandidāte Pinto. Pinto misija šajās vēlēšanās ir olimpiski piedalīties, parādīt sabiedrībai, cik viņa glīta un gudra, taču par Valsts prezidenti viņai nav cerību kļūt.
Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad par visiem kandidātiem balsos otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpinās, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpinās, līdz viens no kandidātiem iegūs ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.
Ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiks rīkotas jaunas vēlēšanas. Kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.
Jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas prezidijs sasauks Saeimas sēdi ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.
Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents reprezentēs valsti starptautiski, iecels Latvijas un pieņems citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.
Valsts prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Valsts prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu. Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot noziedzniekus. Viņam ir tiesības sasaukt un vadīt ārkārtējās Ministru kabineta sēdes, noteicot tām darba kārtību. Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu.
Taču viņš par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts prezidenta rīkojumiem ir jābūt līdzparakstītiem no Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem, izņemot rīkojumu par Saeimas atlaišanu un par Ministru prezidenta kandidāta aicināšanu.
10 dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt.
Tātad Valsts prezidenta iekšpolitiskā darbošanās ir diezgan ierobežota - viņa galvenais uzdevums ir pārstāvēt valsti ārzemēs, pieņemt Rīgas pilī citu valstu diplomātus un valdniekus. Nevajag lolot cerības, ka Valsts prezidents tūlīt atnesīs latvjiem pārticību, jo viņam ir maz iespēju ietekmēt valsts finanšu un tautsaimniecības lietas. Tomēr daudz ir atkarīgs no prezidenta personības - ja viņam būs liela autoritāte tautas acīs, izpildvara un likumdevējs būs spiests viņā ieklausīties.
Levits savā pilnvaru laikā darbojās ar mainīgām sekmēm un sākotnējo lielo sabiedrības uzticības kredītu izzaudēja galvenokārt tāpēc, ka bieži mēdza izteikties dīvaini - nesaprotami un dažkārt ciniski, vai arī paužot tādas patiesības, kas ir pašas par sevi saprotamas. Viņa pēcnācējam būs no šīm kļūdām mācīties - ir tomēr ļoti svarīgi, kā un ko Valsts prezidents runā, kāda ir viņa stāja un cepure.
Pīlēnam vajadzētu vairīties no pārmēru sarežģītiem formulējumiem, piemēram, “reaģēšana uz biznesa impulsiem Latvijā ir radījusi asimetrisku enerģētikas politiku”.
Vēl vairāk mudžina Pinto. Viņas prezidentūras pieteikumā lasāms par “labbūtības ekonomiku kā alternatīvu patērnieciskumā balstītai un finansializētai ekonomikai”.
Šajā ziņā ar Rinkēviču viss ir kārtībā - viņam valodiņa urdz kā strautiņš un izteikties nav jāmācās. Viņam ir priekšrocības, jo ir liela pieredze politikā, kādas Pīlēnam un Pinto pagaidām nav. Taču viņš, šķiet, ir pasteidzies un pārsteidzies saturiski - neslēpti deklarējis, ka viena no viņa galvenajām prioritātēm Valsts prezidenta amatā būs rūpēties par cilvēktiesībām. Skaidrs arī, ko viņš ar tām domā - tās ir
LGTB cilvēktiesības, Stambulas konvencijas ratificēšana un civilās savienības likums. Tādā veidā viņš lec acīs Saeimai, kuras pašreizējā sasaukumā valda diezgan konservatīvas noskaņas.
Vēl nākamajam prezidentam ir būtiski tūdaļ pēc ievēlēšanas radīt no sevis “visas tautas prezidenta” tēlu. Pīlēns nedrīkst kļūt par AS prezidentu, Rinkēvičs nedrīkst kļūt par JV prezidentu, Pinto nedrīkst kļūt par “Progresīvo” prezidenti. Nevienam nav ieteicams būt arī par valdošās koalīcijas prezidentu, kāds diemžēl bija Levits. Nākamajam prezidentam jāstāv pāri sīkpolitiskiem iekšpartiju kašķiem, un viņš nedrīkst demonstratīvi iesaistīties kādā no strīdnieku pusēm.
Pats par sevi saprotams, ka Valsts prezidentam jābūt patriotam un jāpilda tas, ko viņš būs zvērējis - visam viņa darbam būs jābūt veltītam Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājībai.
Valsts prezidenta vēlēšanu iznākumu ir grūti prognozēt, un intriga, kā daždien hokejā, saglabāsies “līdz pēdējai sekundei”.
