Politika

Baltkrievija ir atvieglojusi uzturēšanās atļauju izsniegšanu Baltijas valstu un Polijas valstspiederīgajiem – esot pieteikušies jau vairāk nekā 20 interesentu.

Neapšaubāmi, Saeimas, Eiroparlamenta vai pašvaldību vēlēšanās politisko partiju galvenais mērķis, pat ja ļoti, ļoti mazticams, ir liktenīgās piecu procentu barjeras pārvarēšana, taču šajā sacīkstē ir arī mierinājuma balva – divu procentu barjeras pārsniegšana, kas garantē finansējumu no valsts budžeta. Šo slieksni pārvarējušās partijas atzīst, ka šī nauda patiešām palīdzējusi izdzīvot līdz nākamajām vēlēšanām.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, koalīcijas partneru attiecības kļūst aizvien stūrainākas un netiek laista garām neviena iespēja kaut nedaudz iedragāt oktobra konkurentu izredzes izveidot pēc iespējas plašāku pārstāvniecību parlamentā. Šajā kontekstā elegants gājiens izdevies “Jaunajai Vienotībai”, kas īsi pirms vēlēšanām pārliecinājusi tuvākās konkurentes “latvisko partiju” līgā, Nacionālās apvienības eiroparlamentārieti, bijušo kultūras ministri Daci Melbārdi beidzot saraut saites ar apvienību un oficiāli pievienoties viņai ideoloģiski tuvākajam politiskajam spēkam.

Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par normām, kuras nosaka liegumu karavīriem darboties politiskajās partijās. Aizejošās Saeimas deputāti uzskata, ka liegums ir pamatots, un cer, ka tiesa sniegs izvērstu paskaidrojumu, kāpēc tas tā ir. Tendences pasaulē gan vedina domāt, ka šis varētu būt vēl viens Satversmes tiesas lēmums, ar kuru daudzi politiķi būs neapmierināti.

Politikas kuluāru plašākas sabiedrības acīm slēptajos ūdeņos nereti uznirst sarunas par partijām, kas pie dzīvības tiek uzturētas tikai tādēļ, lai pie izdevības to vārdu varētu izmantot ar partiju dibināšanu saistītajās klapatās neieinteresēti oportūnisti. Ja šādas partijas patiešām eksistē, tad vistuvāk šādam aprakstam ir “Vienoti Latvijai”.

“Konservatīvo” vadītā Tieslietu ministrija gatavo likumprojektu par krievu valodas ierobežošanu darba vidē. Visticamāk, iniciatīva šī Saeimas sasaukuma laikā netiks pieņemta un par tās tālāku virzību labākajā gadījumā būs jālemj 14. Saeimai, kuras potenciālie jaunpienācēji likumprojektu vērtē uzmanīgi vai dēvē to par populistisku priekšvēlēšanu manevru.

Ja reklāma neietekmētu pat pašus stūrgalvīgākos patērētājus, pasaules ekonomikā tai netiktu tērēts miljardiem eiro. Reklāmas ietekmi labi varam vērot arī mazākā mērogā – tepat Latvijā. Pateicoties reklāmai (un droši vien ne tikai tai), dažam sarakstam šaubas par iekļūšanu Saeimā, šķiet, ir jau atmetamas.

Ceturtdien Saeima pieņēma likumprojektu, kurā paredzēti 442,25 miljonus eiro vērti pasākumi siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma segšanai mājsaimniecībām. Cita starpā paredzētas arī kompensācijas dabasgāzes cenu pieauguma kompensēšanai. Tiesa, likumdevējs nav pārliecināts, ka pat atbildīgā Ekonomikas ministrija zina, cik gāzes jau mums ir un cik tās būs apkures sezonas vidū.

Nenoliedzami, pašlaik sabiedrības lielākās daļas un lēmumu pieņēmēju prātus nodarbina jautājums par briestošo energokrīzi, kuras seku mīkstināšanas meklējumu rezultāti ietekmēs arī valsts iekšējo drošību. Taču agresīvā kaimiņzeme Krievija gatavo vēl vienu potenciālo krīzi, kas uz iekšējo drošību aktuālajos apstākļos varētu radīt ne mazāku negatīvu ietekmi. Tā “tautiešiem” grasās atvieglot Krievijas pilsonības iegūšanu. Skaidra pozīcija, ko ar jaunizceptajiem Krievijas pilsoņiem darīt, pagaidām nav sadzirdama.

Nepilnu mēnesi pēc Krievijas atsāktā kara Ukrainā Saeimas opozīcijā strādājošā “Saskaņa” bez iebildumiem atbalstīja parlamenta paziņojumu, ar kuru atzīst, ka Krievija veic genocīdu pret Ukraiņu tautu un tās nodarītais atzīstams par kara noziegumiem. Taču ar to “Saskaņas” kapacitāte konfrontācijai ar Krieviju, šķiet, ir izsmelta. Paziņojumu, ar kuru šonedēļ parlamenta vairākums Krieviju grasās atzīt par terorismu atbalstošu valsti, partijas deputāti neatbalstīs.

Šajās Saeimas vēlēšanās kandidējošo pilsoņu skaits ir lielākais kopš neatkarības atgūšanas. Viens no iemesliem it kā pilsoniskās aktivitātes augšanai varētu būt sabiedrības polarizācija, kuru veicinājusi pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, taču eksperti piemin arī partiju finansējuma vilinājumu un faktu, ka pat populārākajām partijām ir relatīvi zemi reitingi, kas līdz ar prognozēto vēlētāju zemo aktivitāti sola salīdzinoši vieglu iespēju vēlēšanās pārkāpt piecu procentu barjeru.

Šobrīd nopietni analizēt jaunākos SKDS partiju reitingus nav īpašas jēgas. Līdz Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī vēl pietiekami daudz ūdens aiztecēs un daudzi malkas steri tiks saskaldīti. Tomēr šie reitingi parāda, ka 14. Saeima, visticamāk, būs vēl sadrumstalotāka nekā pašreizējā.

Saeimas Ārlietu komisija Krieviju atzinusi par terorismu atbalstošu valsti. Nākamnedēļ šo paziņojumu, visticamāk, apstiprinās arī parlaments. Eksperti atzīst: tūlītējas un redzamas sekas Krievijai šāds paziņojums nenesīs, taču tas ir vēl viens salmiņš kūlī, kuram pieaugot tiks salauzta pret Krieviju mērenāk noskaņoto Eiropas Savienības dalībvalstu pozīcija.

Priekšvēlēšanu vairāksolīšanā pagaidām neapstrīdama līdere ir Aināra Šlesera dibinātā partija “Latvija pirmajā vietā”. Taču, lai cik arī populistiski neliktos daudzi no organizācijas līderu pieteiktajiem mērķiem, vairāki no tiem ļoti organiski saskan arī ar dažu pašreizējās koalīcijas partiju noskaņojumu, pat ja tas nav atspoguļots to programmās.

Gaidot krīzi, līdzīgi skarbajiem deviņdesmitajiem gadiem būvuzņēmēja Ulda Pīlēna projekta “Apvienotais saraksts” tēlā atdzimusi ideja par to, ka valsts kā uzņēmums ir jāvada profesionāļiem. Savukārt visādi citādi konservatīvā Nacionālā apvienība ir nākusi klajā ar relatīvi jaunu ideju – valsts jāvada kā pašvaldība, un neviens to nespēšot izdarīt labāk par Siguldas novada pašvaldības vadītāju Uģi Mitrevicu.

Dažiem par brīnumu 13. Saeimā ievēlētā “Jaunā Vienotība” aizvadītajos četros gados uz kovida pandēmijas un Krievijas izvērstā kara Ukrainā fona atguvusi spēkus un uz nākamās Saeimas vēlēšanām lūkojas jau ar daudz lielāku optimismu. Taču pārbaudītus līderus, kas palīdzēja tapt ievēlētai tās drūmākajos laikos, partija gandrīz nav mainījusi – korekcijas ieviesusi vien premjera Krišjāņa Kariņa piedalīšanās vēlēšanās. Tradīcijām uzticīga partija ir arī tajā, ka tā turpina asimilēt savulaik konkurējošu, bet sasaukuma laikā pajukušu partiju ļaudis. Šoreiz tā pasmēlusies kandidātus no izjukušās “KPV LV”.

Pat pieredzējušas un Saeimā ne vienu reizi vien ievēlētas partijas nereti saskaras ar ievēlamu līderu deficītu, taču jaunām partijām, kas vēl tikai cer satvert valsts stūri savās rokās, tā ir nopietna problēma. Izņēmums nav arī “Progresīvie”, kuriem, lai pārkāptu liktenīgo piecu procentu barjeru, politiskajā kaujas laukā jāsūta visas rezerves – “Progresīvo” gadījumā puse Rīgas domes deputātu, kas aizvadītajos divos gados iesituši vismaz kaut kādu politisko kapitālu.

Priekšlaikus zaudējusi vienu no saviem spilgtākajiem līderiem, bet cita politisko potenciālu rūdījusi kara apstākļos, partija “Konservatīvie” pārgrupējusi savus spēkus un, virzot savu priekšsēdētāju Jāni Bordānu premjerministra amatam, ir gatava startēt 14. Saeimas vēlēšanās un dažās nozarēs izkonkurēt pašreizējās koalīcijas partnerus.

Ap sevi biedrībā “Apvienotais Latvijas saraksts” pulcinot uzņēmējus un trīs partijas, būvuzņēmējs Uldis Pīlēns maijā paziņoja par atgriešanos politikā. Trešdien jaunizveidotā partiju apvienība atklāja savus līderus vēlēšanu apgabalos un premjerministra amata kandidātu – pašu U. Pīlēnu. Vēlēšanās viņš gan nepiedalīšoties, jo arī ārpus Saeimas esot nepieciešami izteikti līderi.

Mārim Kučinskim un Liepājas partijai pametot Zaļo un zemnieku savienības rindas, tās līderi nolēmuši saraksta lokomotīves lomu – premjerministra amata kandidāta titulu – jau atkal uzticēt Ventspils domes deputātam Aivaram Lembergam. Tiesa, viņš gan negrasās startēt vēlēšanās un ir pavisam skaidrs, ka arī pēc vēlēšanām – ja tāda izdevība ZZS radīsies – netiks virzīts šim amatam. Uz to netieši norāda arī pati “lokomotīve”.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ciešot fiasko ar saviem premjerministra un Valsts prezidenta amatu kandidātiem un centieniem samazināt plaisu starp latviešiem un krievvalodīgajiem, “Saskaņa” šajās vēlēšanās atgriezusies pie stabilām vērtībām – pašu rindās izauguša premjerministra amata kandidāta un krievu valodas aizstāvju lomas. Pēdējā gan ļoti diplomātiski pielāgota, lai iederētos laikmetīgajā, Krievijas agresijas Ukrainā radītajā naratīvā.

Centrālā vēlēšanu komisija sākusi pieņemt Saeimas vēlēšanās startēt gribošo partiju kandidātu sarakstus un programmas. Pirmās, izmantojot mediju izmanību, uz komisijas biroju devās “Attīstībai/Par!” un “Stabilitāte”. Pirmās, kurai iekļūt Saeimā ir pavisam reālas iespējas, programmā pārsteigumu nav – tā rotē ap valsts drošības asi. Savukārt otrajai, kas partiju reitingos iezīmējas kā izteikta pastarīte, programmu gatavojis kāds, kurš, šķiet, pēdējos mēnešus notikumiem pasaulē uzmanību nav pievērsis vispār.