Uldis Pīlēns uz Latvijas politiskās skatuves ir jau sen. Taču līdz pat pēdējam laikam viņš turējies ēnā, skatuves dibenplānā, pat aizkulisēs, lai gan runas par viņa prezidenta ambīcijām laiku pa laikam uzvirmo gaisā. Pērn viņš beidzot iznāca rampas gaismā un uz 14. Saeimas vēlēšanām izveidoja jaunu politisko spēku “Apvienotais saraksts”. Pavasarī viņš kandidēja arī uz Valsts prezidenta amatu, taču nesekmīgi. Ar domu noskaidrot: “Kas jūs esat, Uldi Pīlēn?” devos uz Ķīpsalu, kur viņš izveidojis savu miniatūru “republiku” – “Olu”.
Kas jūs esat - politiķis, biznesmenis, arhitekts, mākslas kolekcionārs vai varbūt filozofs, kurš nodevies apcerēm par pasaules likteņiem?
Man uz šo jautājumu atbildēt ir relatīvi vienkārši. Es vienmēr esmu pirmām kārtām juties kā arhitekts. Tas nozīmē arī domāšanā un visā citā. Arhitekta galvenā funkcija ir radīt. Šī jaunrades tēma iet cauri visam, un tikai tad es esmu uzņēmējs, kas ir laika definēta tēma. Tad, kad nāk pavisam lieli pārmaiņu laiki, tad nāk arī piesaiste politikai, kas veido jau to lielo ietvaru. Tieši tādā secībā. Arhitekts, uzņēmējs, politiķis. Esmu aktīvs Latvijas pilsonis ar pamatprofesiju - arhitekts, ar lielu interesi par to, kā Latvijai ies nākotnē politiskajās un saimnieciskajās dimensijās.
Ja skatāmies uz šo politisko dimensiju, vai tā tomēr nebija kļūda: veidot politisko spēku - “Apvienoto sarakstu”, bet beigās pašam neiet šajā sarakstā uz Saeimas vēlēšanām?
Tas atkarīgs, no kādas perspektīvas skatās. No manas perspektīvas tā nebija kļūda. Saeimā notiek specifiskais likumdevēja darbs. Tas prasa gan specifiskas prasmes, gan arī rakstura īpašības, kuras ļauj strādāt ar smalkiem juridiskiem dokumentiem. Tur jābūt gan misijas apziņai strādāt šāda tipa darbu, gan arī gribēšanai. Jābūt arī lielākai juridiskai sagatavotībai, jo tas ir likumdevēja darbs. Es vienmēr esmu bijis vai nu radošs cilvēks savā profesijā, vai darbojies izpildstruktūrās. Biju Liepājas galvenais arhitekts, biju vadītājs dažādos uzņēmumos.
Es labi saprotu savu lomu, būdams viens no AS izveidošanas iniciatoriem. Tas ir tas, ko protu kā projektu vadītājs. Salikt lietas kopā, lai nonāktu līdz konkrētam rezultātam. AS vēlēšanu rezultāti, manuprāt, bija ļoti labi, ņemot vērā īso laiku, kas bija mūsu rīcībā, lai trīs kopā sanākušos politiskos spēkus apvienotu.
Runājot par kļūdu, es nedomāju vēlēšanas. Es domāju par situāciju, kāda ir izveidojusies tagad. Politisko novērotāju vidū valda gandrīz vai vienprātība par to, ka šīs vasaras politiskās jezgas lielākais zaudētājs ir tieši AS. Ko jūs varat likt pretī šim vērtējumam?
Es varētu likt pretī divus labus jokus, kas man patīk līdzīgās situācijās. Pirmais, kad vienam no Ķīnas iepriekšējiem līderiem jautāja: kā jūs vērtējat Franču lielās revolūcijas rezultātus, tad viņš atbildēja: vēl pāragri spriest. Pārāk īss laiks pagājis, lai izvērtētu tās rezultātus. Tāpēc es ar to birku piekarināšanu, kurš lielāks zaudētājs vai lielāks uzvarētājs, aicinātu nesteigties, jo bībeliskajos tekstos teikts: tie pirmie būs tie pēdējie, bet tie pēdējie pirmie.
Ir vēl otrs ķīniešu joks vai fabula par to, ka kādam saimniekam reiz naktī pazūd vienīgais zirgs. Kaimiņi saka, ak, kā tev nelaimējās. Pēc pāris dienām pazudušais zirgs atgriežas, atvedot sev līdzi savvaļas zirgu baru. Kaimiņi tagad saka, ak, kā tev laimējās. Pēc tam viņa vienīgais dēls salauž kāju. Visi saka, ak, kā tev nelaimējās. Pēc tam izceļas karš, visus iesauc armijā, izņemot to, kuram salauzta kāja, un atkal kaimiņi saka: ak, kā tev laimējās. Tas saimnieks visu laiku uzsver: paskatīsimies, vēl neko nevar zināt.
Tāpēc nevienu notikumu mēs nedrīkstam vērtēt stopkadra līmenī. Tie visi ir evolucionāri procesi. Vienmēr esmu uzsvēris, ka neesmu revolucionārs, bet gan evolucionārs. Dārznieks vispirms sagatavo augsni, iesēj sēklas, tad ir dabas noteiktais process dīgšanai un augšanai, un tikai tad veidojas dārzs. Mēs esam procesa pašā sākumā. Vērtējot īsā distancē, varbūt var likties tā, kā jūs teicāt, bet man, kas vērtē vidējā un garā distancē, tā nešķiet.
Labi, parunāsim ilgtermiņā. Sekoju politikai, cik sevi atceros, un esmu ievērojis, ka politiskie spēki ar šādiem izplūdušiem, politisko virzienu nekādi neiezīmējošiem nosaukumiem, kā, piemēram, “Apvienotais saraksts”, nav ilgtspējīgi.
Gribētu iebilst. Ja paskatāmies uz Latvijas politisko ainavu, tad redzam, ka Nacionālā apvienība ir vairāku politisko spēku apvienība, tāpat ZZS un citas.
Atvainojos, ka pārtraucu. Es nerunāju par to, ka vairākas partijas ir apvienojušās vienā, bet gan par nosaukumu. Firmas zīmi.
Jā, jā. Mēs nonāksim arī līdz nosaukumam. Tīri filozofiski, tad, kad valstij vai reģionam iestājas grūti laiki, tad vienmēr pats labākais risinājums ir bijis - apvienot spēkus. To mēs šobrīd redzam Izraēlā. Visas politiskās intrigas pazūd tajā brīdī, kad nācijai jāapvienojas. Situācija Latvijā būtiski mainījās pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā. Nedēļu pēc tā es izplatīju videouzrunu saviem darbiniekiem, kuras galvenais motīvs bija: Krievija ir izraisījusi karu, tas ir genocīds pret ukraiņu nāciju. Mana vieta ir šeit Latvijā, vienalga, kādā veidā situācija attīstīsies.
Tas bija motīvs, kurš lika apvienot spēkus. Tobrīd nekas vēl nebija skaidrs un bija cilvēki, kuri pārcēla kontus uz ārzemju bankām, domāja, kā paglābt savas ģimenes ārpus Latvijas un tamlīdzīgi. Es nācu ar skaidru pozīciju: šeit ir mana vieta, neatkarīgi no tā, kas notiks. No šī aspekta es gribētu aizstāvēt šo “Apvienotā saraksta” nosaukuma ideju. Kad nācijai grūti laiki, spēki jāapvieno. Tie, kas bija gatavi apvienoties, ir radījuši produktu, kas tagad uzlikts pārbaudei uz laika ass. Nesaku, ka AS nosaukums ir akmenī cirsts, bet šim laikam, mūsuprāt, tas ir labākais iespējamais nosaukums.
Turpināsim ilgtermiņa kategorijās. Kādu redzat AS nākotni?
Šī nosaukuma filozofiskā jēga ir apvienot spēkus Latvijas interesēs. Tur ir ielikta iekšā šī ģenētiskā koda zīme. Es domāju, ka AS ir ļoti laba nākotne. Mēs sākam gatavoties Eiroparlamenta vēlēšanām. Mums priekšā ir nopietns gatavošanās darbs pašvaldību vēlēšanās ar mērķi nākamajā Saeimā sasniegt ievērojami labākus rezultātus nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Cik cieša, cik regulāra ir jūsu personiskā politiskā līdzdalība, saikne ar tiem AS politiķiem, kuri ir aktīvajā politikā?
AS juridiskā pamatbāze ir trīs partiju - Latvijas Reģionu apvienības, Latvijas Zaļās partijas un Liepājas partijas - izveidots kopīgs politiskais spēks, kuram ir līgums ar manis izveidoto aktīvo, bezpartejisko cilvēku biedrību. AS ir sava valde 10 cilvēku sastāvā. Četri no LRA, četri no LZP un divi no Liepājas partijas. Tagad AS ir 14 Saeimas deputāti. Viens, kā zināms [Igors Rajevs], izstājās un kļuva neatkarīgs. Manuprāt, šis atbirums ir bijis neliels, jo ātri sapulcinātam politiskam spēkam varētu būt pievienojušies vairāk citādi domājošu cilvēku. Mana loma nav juridiski būt tajā virsbūvē, bet regulāri norādīt uz vērtībām, uzturēt centrālo vektoru un neļaut novirzīties taktiskās politiskās intrigās. Lai tas būtu nosacīti saturiski leģitīmi, es aicināju AS frakcijas deputātus veikt anonīmu balsojumu par manu aktivitāti AS. Tika piedāvāti varianti: A) kā līdz šim; B) tikai krīzes situācijas; C) paldies par darbu, pietiek. Vairākums izvēlējās A variantu, mazākums - B, bet C neteica neviens. Līdz ar to es savu mandātu uztveru: būt līdzās AS gan grūtajās, gan labajās dienās. Īpaši grūtajās dienās, lai palīdzētu ilgtermiņā uzturēt šo galveno programmas punktu - strādāt Latvijas izaugsmei, Latvijas pastāvēšanai šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā.
Es jautājumu par jūsu saikni ar AS domāju ne tik daudz filozofiski vai juridiski, bet tīri praktiski. Cik bieži jūs fiziski komunicējat ar AS pārstāvjiem?
Nupat mums bija izbraukuma seminārs, kur tikās visi frakcijas deputāti, AS valde, un arī es biju uzaicināts. Tā ka varu teikt, tiekamies pietiekami regulāri. Šīs tikšanās ir konsultatīvas, nekādos balsojumos es, protams, nepiedalos. Tāpat neiejaucos AS frakcijas operatīvajās lietās. Mans uzdevums ir būt klāt ar padomu un pieredzi jautājumos, kuri ir pietiekami nopietni un vērsti uz ilgtermiņu.
Vai darba kārtībā ir kādas domas par tuvināšanos ar NA, ar kuru Saeimā AS ir izveidojies visai ciešs bloks?
Es tomēr izvairītos no vārda bloks. Mēs, abi šie spēki - AS un NA - esam ar savu vērtību skalu, kur dominē nacionālās valsts ilgtspējīgas pastāvēšanas ideja, latviešu valodas tēma. Tur mums pilnībā sakrīt. Veidojoties iepriekšējai koalīcijai un valdībai, mums sakrita doma, ka “Progresīvajiem” nav jābūt šādā valdībā, jo tas var beigties ar lielu katastrofu. Tās vērtības, kas nāk no, manuprāt, kaut kur pasaulē sagrābstītām idejām, nelielai, nacionālai valstij, kura cīnās par savas valodas eksistenci, par savu spēju pastāvēt dažādu, lielu pārmaiņu laikos, ir bīstamas.
Savukārt tā vērtību sistēma, kura būvēta uz nacionālās valsts idejas pamatiem, mums ir ārkārtīgi svarīga, un tā mūs vieno ar NA. Tāpat man patīk, ka šī darījumu politika, kura labi atpazīstama kopš 10. maija, bija nepieņemama NA un arī mums. Tas nozīmē, ka mēģinājums piedāvāt Latvijai uz vērtībām balstītu politiku un tam pakārtotus instrumentus ir vienojošais faktors. Tiktāl taisnība, bet mūs nosaukt par bloku nevar, jo noteikti būs atšķirības taktikā, lai šo vērtību sistēmu iedzīvinātu.
Tas nozīmē, ka par kaut kādu apvienošanos šobrīd nevar būt ne runas?
Tas nav pat ideju līmenī. Neko tamlīdzīgu neesmu pat dzirdējis un neredzu arī tam nepieciešamību. Lai arī abi esam nacionālkonservatīvi spēki, NA ir sava agrīnā LNNK komponente, Edvīna Šnores un Aleksandra Kiršteina spārns, mēs esam ar lielāku, teiksim, iekļaujošo komponenti. Manuprāt, tādu moderno konservatīvismu, kas man personiski ir simpātisks.
Jūs pieminējāt, ka personiski jums šī neiešana Saeimas deputātu kandidātu sarakstā bijusi pareiza, bet jūs piedalījāties prezidenta vēlēšanās, kur, esot Saeimas deputātam, jums būtu lielākas iespējas sev labvēlīgāk ietekmēt šo vēlēšanu rezultātus.
Negribētu jums piekrist. Ja mēs skatāmies uz prezidenta vēlēšanu rezultātu, tad visu noteica partiju dzelžainā disciplīna. Ja mums skaidri iezīmējās un tagad jau realizējas šī 10. maija vienošanās, tad rezultāts pēc šī datuma jau bija principā skaidrs. Tāpat kļuva skaidrs, ka Evika Siliņa kļūs par Ministru prezidenti. Kāpēc tieši viņa, varam padiskutēt. Tur gan ir vēl viens svarīgs moments.
Atcerēsimies brīdi, kad AS mani izvirzīja kā prezidenta amata kandidātu. Tajā brīdī vienīgais kandidāts, kurš koalīcijā tika virzīts, bija Egils Levits. Mēs jau pirms tam bijām teikuši, ka mums būs savs kandidāts. Tas no paša sākuma nemaz nebiju es. Mums bija skaidrs, ka vēl vienu reizi turpināt ar visai nepopulāru prezidentu nebūtu šim laikam atbilstošs risinājums. Ņemot vērā, ka līdz pat pēdējam brīdim Kariņa kungs uzstāja, ka trīs koalīcijas partneriem būtu jāvienojas par Levitu, AS aicināja mani un es pēc pārdomām piekritu iziet šajā sacensības laukumā.
Ja skatāmies uz gala rezultātu, tad Latvijā ir jauns prezidents, un tas nav Levita kungs. Sacensība bija gana saturīga, manuprāt, pietiekami intelektuāla un korekta. Latvijas sabiedrība no tās ir tikai ieguvusi. Kas attiecas uz Kariņa kungu, tad redzam, ka viņš izmisīgi cīnās par vietu Briselē. Iepriekšējā koalīcija tika dažādi torpedēta, lai kāds no partneriem neizturētu, “uzsprāgtu”, būtu iemesls gāzt esošo valdību un izveidot citu. Tas viņam neizdevās, un viņam nācās demisionēt pašam. Tagad redzam viņa izmisīgu cīņu par komisāra amatu, kur viņš šobrīd jau ir aizgājis pilnīgi atklātā sacensībā ar otru “Vienotības” atslēgas cilvēku - Valdi Dombrovski, kurš ir liela autoritāte Eiropā un pasaulē.
Jūs rosinājāt “padiskutēt” par to, kāpēc tieši Siliņa ir kļuvusi par premjerministri, un pieļauju, ka bijāt domājis tieši šo sacensības kontekstu.
Jā, jo var rasties jautājums: kāpēc par premjeru nekļūst partijas vadītājs, kurš turklāt, esot šajā amatā, nodrošinājis tik labus rezultātus vēlēšanās.
Jūs domājat Arvilu Ašeradenu?
Protams, kas būtu tikai normāla Eiropas politiskās kultūras prakse. Ar augstāku [par Siliņu] ministra pieredzi, vadīšanas pieredzi. Acīmredzot Evikai Siliņai, kas ir bijusi Kariņa kunga parlamentārā sekretāre, ir ļoti konkrēts uzdevums. Nodrošināt Kariņa kungam bezproblēmu startu uz komisāra amatu. Tas arī noteica šo Kariņa kunga piecu prioritāšu tēmu, kur dominēja jautājumi, kas Eiropas Parlamenta liberālajā spārnā viņam varētu nodrošināt vajadzīgās balsis. Tā ir Stambulas konvencija, klimata kurss, stingra budžeta taupītāja tēls izglītības un veselības nozarēs, valsts uzņēmumu kotēšana biržā. Tagad tas jau aizgājis atklātā konkurencē ar Dombrovski, kurš LTV arī pats ir atzinis, ka labprāt turpinātu labi iesākto darbu.
Nedomāju, ka Kariņa kungs būtu labāks par Dombrovski, jo viņa lozungu veida teksti neliecina par dziļu lietu izpratni. Piemēram, viņa izdomātais teiciens - ekonomikas transformācija. Sākotnēji tam vispār nebija seguma. Tagad, uzstājoties Strasbūrā, viņš stāsta, ka esot savu valdību gandrīz vai pats gāzis, lai varētu virzīt Stambulas konvencijas ratifikāciju. Šis mērķis gan nav ne “Jaunās vienotības” programmā, ne iepriekšējās valdības līgumā. Tas nav pat Siliņas valdības deklarācijā, kas liecina, ka viņš nepārstāv Latvijas sabiedrības vairākuma viedokli.
Līdz ar to viņa uzsāktā cīņa ar Dombrovski nav ne tālredzīga, ne uz Latvijas interešu aizstāvību vērsta rīcība. Jaunāko notikumu fonā, kad mēs ieejam pilnīgi citā konfrontācijas līmenī, es domāju “Hamas” brutālo iebrukumu Izraēlā ar milzīgo upuru skaitu, mēs nedrīkstam būt politiskais bērnudārzs, kas nespēj sevi pozicionēt šajā Rietumu vērtību sistēmā.
Eiroparlamenta vēlēšanas būs nākamgad. Vai jūs neplānojat tajās piedalīties?
Nē. Pilnīgi droši. Bet mēs esam virzībā uz to, lai mums būtu ļoti spēcīgs kandidātu saraksts.
Jūs bieži pieminat sarežģīto ģeopolitisko situāciju, drošības aspektus. Tagad ir izveidojusies dīvaina situācija, kad kultūras ministre atklāti aicina pārskatīt šīs pašas valdības pieņemto Nacionālās drošības koncepciju un arī pati valdības vadītāja Siliņa ir ļoti neskaidri izteikusies, ka šo koncepciju varot arī nepildīt. Kā šo nekonsekvenci varat komentēt?
Tas arī ir tas bīstamības moments, par kuru brīdināja AS šajā koalīcijas modelī. Proti, kāpēc “Progresīvajiem” nav vietas šajā nacionālas valsts drošības koncepcijā. Šie jaunie notikumi, šī jaunā ģeopolitiskā situācija rada jaunu pamatu mūsu drošības redzējumam. Mēs esam tikai šīs jaunās situācijas pašā sākumā. Mēs tikai ieejam jaunā ciklā, kas liks šīm vērtību frontēm arvien precīzāk iezīmēties. Man šādi ministres kundzes un Siliņas kundzes izteicieni vairāk asociējas ar šim laikam neatbilstošu, kā jau teicu, politiskā bērnudārza retoriku, nevis ar nopietnu politisku savas pozīcijas demonstrāciju. Mums būtu skaidri un nepārprotami jānodemonstrē gan pašu sabiedrībai, gan mūsu sabiedrotajiem, ka nopietni uztveram visus jautājumus, kas saistās ar nacionālo drošību. Nacionālās drošības koncepcija šajā drošības arhitektūrā ir viens no tās centrālajiem elementiem.
