arrow_downwardBens Latkovskis / Autori

Ainars Virga Latvijas rokmūzikā ir leģendāra figūra. Izcils ģitārists, komponists, viens no “īstajiem” līviem. Sestdien, 6. aprīlī, viņam paliek 60 gadu, un Liepājas Olimpiskajā centrā notiks liels jubilejas koncerts ar daudzu Latvijas mūziķu, Virgas draugu un līdzgaitnieku piedalīšanos.

Saruna ar Valmieras novada domes priekšsēdētāju Jāni Baiku par to, kā turpmāk attīstīsies Valmieras centrs; ko jaunu Valmiera piedāvās transporta jomā; kā noritēja administratīvā reforma Valmierā un apkaimē; kā sokas ar pašvaldības un centrālās varas sadarbību un kas notika ar krievu skolu Valmierā.

Pērn Valmieras domē ieradās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) cilvēki. Par to, ko viņi meklēja, un par daudz ko citu TV intervija “Nra.lv sarunas” ar Valmieras novada domes priekšsēdētāju Jāni Baiku.

TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar SEPLP locekli Sanitu Upleju-Jegermani. Par sarunu šā gada 14. martā pie Valsts prezidenta. Par to, ko Edgars Rinkēvičs pateica tādu, kas lika Uplejai-Jegermanei paņemt atlūgumu atpakaļ. Vai krievu valoda no 2026. gada tiks izslēgta no sabiedriskajiem medijiem? Kāda situācija šobrīd veidojas ar LTV un Latvijas Radio apvienošanos? Vai sabiedriskajam medijam nepieciešams realizēt kādu noteiktu politisko kursu? Kādu redzam nākotnes attīstību apvienotajam sabiedriskajam medijam? Kur mitināsies apvienotais medijs? Vai 2026. gadā Radio 4 pārstās darboties?

Kādu principu dēļ Sanita Upleja-Jegermane paziņoja par atkāpšanos no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata? Ar ko nodarbojas un kam vajadzīga SEPLP? Vai Nacionālās drošības koncepcija ir nopietns plānošanas dokuments, vai tukšs, birokrātisks papīrītis? Kādas ir SEPLP iespējas ietekmēt procesus sabiedriskajos medijos? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem mēģinām rast atbildes TV interviju ciklā “Nra.lv sarunas” ar SEPLP locekli Sanitu Upleju-Jegermani.

Vitālijs Portņikovs ir pazīstams Ukrainas žurnālists, kurš šobrīd dzīvo Kijivā, bet, kā pats apgalvoja jau pēc intervijas, gandrīz visu saprotot arī latviski, jo bērnību pavadījis Latvijā un arī vēlākos gados šeit bieži viesojies.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks ir pieredzējis politiķis. Viņš ir politikā gandrīz 30 gadus, ilgus gadu bijis Liepājas mērs, tāpēc labi pārzina Latvijas politisko virtuvi.

Kādēļ Liepājā rūpnieciskās ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju iet uz augšu un jau apsteidz Ventspili; vai Valsts prezidenta ievēlēšanas un jaunās valdības izveidošanas gaitā tika cilāts jautājums par sankciju atcelšanu Aivaram Lembergam; vai Latvijā patiesi tika veikta administratīvi teritoriālā reforma un kurp mūs novedīs iedzīvotāju skaita samazināšanās, skolu slēgšana un lauku depopulācija – TV intervijas turpinājums “Nra.lv sarunas” ar partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.

Vakar Rīgā notika lauksaimnieku un mežkopju protesta akcijas. Par šo protestu mērķiem un to rīkošanas cēloņiem saruna ar bijušo zemkopības ministru Didzi Šmitu.

Par attiecībām ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), par kolīzijām, kādās tapa pašreizējā valdība, par valdības vadītāju spēju vadīt valsti, par saimniekošanu Rīgā un valstī TV intervija “Nra.lv sarunas” ar partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.

Turpinām sarunu ar Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāja vietnieci Danu Reiznieci-Ozolu par šaha attīstības tendencēm, par Fišera šahu, kā arī par politiskajiem procesiem Latvijā un gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām.

Saruna ar Starptautiskās Šaha federācijas FIDE rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāja vietnieci Danu Reiznieci-Ozolu par viņas vietu FIDE struktūrās, par iespēju kļūt par pirmo sievieti FIDE prezidenti, šaha attīstības nākotni un cīņu ar blēdīšanos šahā.

Viena no Holivudas labāk apmaksātajām aktrisēm Kristena Stjuarte visai klusiņām ieradusies Latvijā. Viņa pamanīta, pateicoties Ikšķiles restorāna “Brandins” publicētajai bildei sociālajos tīklos.

LMT prezidents Juris Binde ir arī viens no Latvijas Industriju attīstības konfederācijas vadītājiem un Mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas aktīvs popularizētājs. Aicināju Bindi uz sarunu par MI nākotnes attīstības perspektīvām, riskiem un iespējām, kā arī par LMT nākotni. Šī ir sarunas otrā daļa.

2024. gada 24. janvārī tika izveidota jauna organizācija: Latvijas Industriju attīstības konfederācija (LIAK). Viens no šīs konfederācijas vadītājiem, kura pārraudzībā ir aizsardzības rūpniecības jautājumi, ir ilggadējais LMT prezidents Juris Binde. Aicināju viņu uz sarunu par valsts industriālo politiku, tās problēmām un attīstības perspektīvām, īpaši aizsardzības un globālās nestabilitātes kontekstā.

Andrejs Panteļejevs ir viens no atjaunotās Latvijas pirmās politiskās paaudzes spilgtākajiem pārstāvjiem. Spožs intelektuālis, ar pragmatisku, racionālu un, galvenais, skaidru skatījumu uz lietām. Par tādiem mēdz teikt – ar gudriem cilvēkiem vienmēr patīkami parunāt. Izmantoju profesionālo iespēju un aicināju viņu uz sarunu.

Pēc intervijas “Neatkarīgajā” ar profesoru Leonu Taivānu vairāki lasītāji norādīja uz dažiem strīdīgiem profesora izteikumiem attiecībā uz ASV vietu mūsdienu politikā, Rietumu “izslavēto varenību, kas izrādījās mīts”, un citiem. Ņemot vērā, ka šie un citi ārpolitiskie jautājumi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā kļuvuši īpaši aktuāli, aicināju uz sarunu Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesoru Leonu Taivānu atceros vēl no “krievu” laikiem, kad biju aizrāvies ar jaunam cilvēkam neraksturīgu hobiju – politiku. Tolaik katru gadu tika izdota gadagrāmata “Planētas pulss”, kurā dažādi Latvijas politiskie komentētāji aprakstīja notiekošo pasaulē. Ieraugot grāmatnīcā šo izdevumu, kritērijs pirkt to vai nepirkt bija viens – satura rādītājā paskatīties, starp rakstu autoriem ir Taivāns vai nav. Ja bija, tad jāpērk. Būs to vērts.

Īpaša, industriālā betona ražošanas uzņēmuma “Primekss” īpašnieks un vadītājs Jānis Ošlejs ir pazīstams ne tikai kā ārkārtīgi sekmīgs uzņēmējs, bet arī kā ekonomisko procesu komentētājs. Kā jau politiski aktīvam cilvēkam, viņam vienmēr uz apkārt notiekošo ir savs redzējums. Kaut arī ne vienmēr tas sakrīt ar pamatplūsmas redzējumu, tas allaž ir izsvērts, korekts un labi argumentēts.

Ar komponistu Zigmaru Liepiņu tiekamies dažas dienas pēc krāšņas un vērienīgas rokoperas “Lāčplēsis” izrādes “Arēnā Rīga”.

Uldis Pīlēns uz Latvijas politiskās skatuves ir jau sen. Taču līdz pat pēdējam laikam viņš turējies ēnā, skatuves dibenplānā, pat aizkulisēs, lai gan runas par viņa prezidenta ambīcijām laiku pa laikam uzvirmo gaisā. Pērn viņš beidzot iznāca rampas gaismā un uz 14. Saeimas vēlēšanām izveidoja jaunu politisko spēku “Apvienotais saraksts”. Pavasarī viņš kandidēja arī uz Valsts prezidenta amatu, taču nesekmīgi. Ar domu noskaidrot: “Kas jūs esat, Uldi Pīlēn?” devos uz Ķīpsalu, kur viņš izveidojis savu miniatūru “republiku” – “Olu”.

Ilggadējais Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars ir politiskajā šķirā labi ieredzēts no visām pusēm. Korekts, izturēts, bez liekas augstprātības, lai gan tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem.