Kad šogad pa maija svētkiem biju izbraucis uz Zalcburgu un Bavāriju, tad viens no turienes patīkamiem “pārsteigumiem” bija: kafejnīcās vai restorānos skatoties ēdienkartē, neradās kādreiz ierastās sajūtas: uh, cik dārgi. Šoreiz drīzāk: vai, cik lēti, lai gan objektīvi cenas bija Latvijas līmenī. Tā kā kādreiz Rietumeiropā tās bija ievērojami dārgākas, tad tagad šī paritāte jau šķita kā “lēti”.
Ja no Valsts kontroles (VK) ziņojuma Saeimai, ko vakar no Saeimas tribīnes nolasīja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins, man būtu jāizvelk galvenā doma, tad tā būtu: “Mūsu, valsts pārvaldē strādājošo, pienākums ir runāt skaidru valodu un rādīt patieso situāciju arī tad, ja tā nav spoža vai atklāj iepriekš pieņemtu lēmumu trūkumus. Labāk rūgta patiesība nekā cukurota mānīšanās.”
Ja abstrahējamies no politikas saimnieciskās komponentes, tad politiskā cīņa Latvijā vairāk notiek ne tik daudz idejiskajā plāksnē, cik tīri sportiskajā: kurš kuru taktiski apspēlēs, izmantojot pretinieka kļūdas. Īpaši asi šī cīņa uzbango pirms Saeimas vēlēšanām, kuras šogad ievadīja Latvijas politikā bezprecedenta gadījums: vadošā partija gāza pati savu valdību.
Ar programmētāju un sabiedriski politisko aktīvistu Jāzepu Baško runājām pirms trijiem gadiem, neilgi pēc tam, kad tika palaists pirmais tā dēvētais mākslīgā intelekta (MI) rīks – “ChatGPT”
Latvijas neatkarības atjaunošanas 36. gadadienā saruna ar toreiz jaunievēlētās Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu Edmundu Krastiņu, kurš 1990. gada 4. maijā bija viens no 138 deputātiem, kas nobalsoja par Neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Vēlāk viņš kļuva valsts īpašumu valsts ministrs Valda Birkava valdībā un finanšu ministrs Andra Šķēles trešajā valdībā.
Saruna ar Stradiņa universitātes sociālo zinātņu fakultātes docenti Leldi Metlu Rozentāli par politisko ainavu, kāda tā veidojas, gaidot 3. oktobra Saeimas vēlēšanas, un kāds varētu būt spēku sadalījums pēc šīm vēlēšanām.
Automašīnu novietošanas grūtības lielu pilsētu centros nav nekas jauns. Ar to ir saskārušās gandrīz visas lielākās pasaules pilsētas ar senu vēsturiskā centra apbūvi. Vēsturiskie pilsētu centri vienkārši izmēru ziņā nav piemēroti, lai visi gribētāji tur ielu malās brīvi varētu novietot savas automašīnas.
Pirms četriem gadiem, pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, uzņēmēja, arhitekta Ulda Pīlēna vadībā tika izveidots jauns politiskais spēks, kas piedalījās vēlēšanās ar “Apvienotā saraksta” (AS) nosaukumu. AS vēlēšanās uzrādīja jaunam spēkam salīdzinoši labus rezultātus un pat iekļāvās valdošajā koalīcijā. Tiesa, AS premjera kandidāts Pīlēns par ministru prezidentu nekļuva. Viņš tika izvirzīts arī par valsts prezidentu, bet arī tur bija spiests atkāpties izmanīgāku politisko lielmeistaru priekšā. Sarunu ar Uldi Pīlēnu iesākām tieši par viņa pašreizējo vietu politikā un politikas vietu viņa paša dzīvē.
Saruna ar Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku NATO Māri Riekstiņu par drošības situāciju Latvijā un pasaule. Riekstiņš atšķirībā no dažādiem žurnālistiem vai politiskajiem apskatniekiem ir oficiāla persona, kuru amats ieliek zināmos rāmjos. No vienas puses, viņš nevar pavisam brīvi paust savu “īpašo” redzējumu, bet, no otras puses, šai pozīcijai ir jau daudz nopietnāks, valstisks svars. To izsaka nevis cilvēks, kurš pārstāv tikai pats sevi, bet gan amatpersona, kuram ir ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka statuss.
Saruna ar Latvijas Universitātes profesori, politoloģi Žanetu Ozoliņu par Latvijas drošības dinamiku, par jauno pasaules kārtību un Latvijas vietu tajā.
Jaunais Ukrainas – Krievijas kara noregulējuma “28 punktu miera plāns” ir parādījies dienas kārtībā visai negaidīti un jau saņēmis pretrunīgus vērtējumus. Kā raksta “Financial Times”, ASV prezidents Donalds Tramps gribētu, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paraksta šo “miera” plānu līdz Pateicības dienai, kuru ASV svinēs 27. novembrī. Pēc tam to varētu parakstīt arī Putins, un karš līdz Ziemassvētkiem būtu beidzies. Brīnišķīga pasaciņa. Ne mazāk aizkustinoša kā slavenā Ziemassvētku filma ar Trampa piedalīšanos “Viens pats mājās”.
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības Memoranda padome (MP) šobrīd jūtas iedzīta strupceļā un vēl domā, kā rīkoties saistībā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata kandidātu izvirzīšanu, publiski atzinis padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis.
Teātra un tagad jau arī politiskā teātra režisors Alvis Hermanis: Piedalīšos nākama gada 3. oktobra Saeimas vēlēšanās. Neuzskatu par neiespējamu variantu, kurā mūsu saraksts iegūtu 51% vēlētāju atbalsta. Cilvēki ir noilgojušies pēc pārmaiņām.
ASV prezidents Donalds Tramps uzsācis savu sešu dienu turneju Āzijā, kuras noslēgumā 30. oktobrī paredzēta viņa tikšanās ar Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru Sji Dzjiņpinu.
Saruna ar politologu, drošības politikas pētnieku, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Tomu Rostoku par Latvijas drošību vispārējās politiskās nestabilitātes apstākļos.
Sestdien Latvijas publiskajā telpā parādījās piecu cilvēku paziņojums par jauna politiskā spēka veidošanu. Partiju “Bez partijām”. Var dažādi vērtēt šos piecus cilvēkus (Alvi Hermani, Armandu Broku, Didzi Šmitu, Guntaru Vītolu, Pēteri Sproģi), bet ir visai skaidrs, ka šajā piecniekā centrālā figūra ir Latvijas populārais režisors Alvis Hermanis.
Šodien pasaules politikas apskatnieki un vēsturnieki velk dažādas paralēles ar notikumiem pagājušā gadsimta 30. gados. Arī toreiz modē nāca autoritārais valsts pārvaldes modelis. Bija mēģinājumi “pielabināt” diktatorus un ar viņiem “vienoties”. Tagad mūsdienu politiķi tiek pielīdzināti to laiku līderiem – Čemberlenam, Čērčilam, Hitleram, Staļinam, Rūzveltam un citiem. Toreiz autoritārisma uzplūdi pasauli noveda pie 2. pasaules kara. Šobrīd notiek līdzīgi procesi. Vai tagad mums izdosies izvairīties no šīm nepatīkamajām vēstures paralēlēm? Šo jautājumu uzdevu LU profesoram, vēsturniekam Leonam Taivanam.
Saruna ar vienu no Latvijas pieredzējušākajiem politiķiem, partijas “Saskaņa” idejisko tēvu, organizatorisko balstu un vienkārši vērīgu politisko apskatnieku Jāni Urbanoviču.
"nra.lv" saruna ar žurnālistu, kādreizējo labvakarieti, bijušo partijas “Latvijas ceļš” politiķi, politisko procesu vērotāju Edvīnu Inkenu par jauno pasaules kārtību Trampa ērā; par iespējamo Ukrainas kara miera sarunu iznākumu; par nosacījumiem, ar kuriem kara darbība beidzot varētu tikt izbeigta, kā arī par to, cik lielā mērā neprofesionāļu nonākšana pie varas ietekmē kopējos procesus.
Pirms Rīgas domes vēlēšanām devos uz Zaigas Gailes arhitektu biroju, lai uzzinātu, ko pazīstamā arhitekte domā par Rīgas pilsētvidi, tās attīstību un ko viņa gribētu sagaidīt no nākamajiem Rīgas vadītājiem.