Sestdien Latvijas publiskajā telpā parādījās piecu cilvēku paziņojums par jauna politiskā spēka veidošanu. Partiju “Bez partijām”. Var dažādi vērtēt šos piecus cilvēkus (Alvi Hermani, Armandu Broku, Didzi Šmitu, Guntaru Vītolu, Pēteri Sproģi), bet ir visai skaidrs, ka šajā piecniekā centrālā figūra ir Latvijas populārais režisors Alvis Hermanis.
Radās iespaids, ka lielam režisoram tur tie “vecās Dailes skatuves dēļi” (lai arī pēc remonta nomainīti) tomēr ir par šauru. Prasās pēc plašākas (politiskās) skatuves. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāatzīst, ka mans sākotnējais iespaids pēc sarunas ar Hermani īsti neapstiprinājās. Šis viņa solis nav nekāda plašāka mēroga izrāde vai teātris. Viss ir domāts pavisam nopietni.
Vispirms gribu apsveikt ar jauna politiskā spēka dzimšanu, kuram esi idejiskais “tēvs”. Kas bija pēdējais piliens, kas lika izšķirties iet politikā (ja patiešām ir tāda doma)?
Mēs teātrī nospēlējām pēdējo reizi “Ziedonis un Visums”. Skatījos mūsu veco izrādi, un bija pēkšņi liels kauns par mums, šodienas - 2025. gadā dzīvojošajiem latviešiem. Īpaši par latviešu vīriešiem, nez kāpēc. Ziedoņa un viņa laikabiedru attieksme pret Latviju un mūsējā šodien ir tik atšķirīgas, ka tiešām vienīgais vārds, ko atrodu ir - nospiedošs kauns. Tā ka šis solis no manas puses tīri privāti ir mēģinājums tikt vaļā no tā. Lai, spogulī skatoties, es sev varētu teikt, ka vismaz mēģināju. Pat ja nesanāks. Turklāt - visu mūžu sekoju intuīcijai, kura šoreiz man saka: Latvijas sabiedrības apātija un dusmas pret valdošajām partijām sasniegušas tādus apmērus, ka entropijas likumi tūlīt draud noārdīt Latviju nu jau neatgriezeniski. Ir sasniegta kritiskā masa.
Kādas ir tavas personiskās ambīcijas politikā? Vai esi gatavs uzņemties jaunās partijas “Bez partijām” ne tikai iniciatora lomu, bet arī līdera (vadītāja) lomu, jo politiskā prakse liecina: ja kāda politiskā spēka “tēvs” pats paliek tikai idejas autors, bet neuzņemas arī galvenā “ratu vilcēja” lomu, tad tur nekas dižs nesanāk (Ulda Pīlēna gadījums)? Kādu šo savu lomu redzi?
Šis nav tipisks gadījums - šai partijai nav uzdevuma kļūt par banālu varas partiju, lai četrus gadus valdītu. Mums ir tikai viens uzdevums - dabūt vairākumu, nomainīt vēlēšanu likumu un ar to brīdi savu funkciju izbeigt. Sekos Saeimas atlaišana, un tiks rīkotas jaunas vēlēšanas bez partiju listēm. Līdz ar to mūsu personālijām nav tik būtiskas nozīmes. Tāpēc arī nav vajadzības pēc viena barveža, kā tas pienākas parastajām banālajām varas partijām. Jo te svarīgs ir tikai mūsu vēstījums. Un tas ir - izspārdīt iršu pūzni!
Latvijas likumi nosaka, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai partijas, kuras dibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām (2026. gada 3. oktobrī). Termiņš jau ir nokavēts. Kā domājat šo problēmu risināt?
Ir plāns, bet to vēl pāragri atklāt.
Kā domājat nodrošināties no Kaimiņa/Gobzema partijas likteņa? Proti, politiskās izšķīšanas vai “pieradināšana” no veco, slīpētāko partiju puses pēc tam, kad virkne, dažādu cilvēku zem Hermaņa vārda izkārtnes būs iekļuvuši Saeimā, bet 51 vieta kopā nebūs?
Par to mēs lemsim, kad cilvēki sāks pulcēties un stāsies iekšā. Mēs to izdomāsim visi kopā. Jo pagaidām esam tikai pieci.
Vai partijai “Bez partijām” priekšvēlēšanu programmā būs tikai viens punkts par vēlēšanu sistēmas maiņu, vai tajā būs arī kādas citas programmatiskas nostādnes?
Mēs aicināsim par mums balsot visu ideoloģiju pārstāvjus, kurus vieno kopīgs mērķis - nomainīt krāpniecisko Latvijas vēlēšanu sistēmu, ko valdošās partijas šeit uzdod par demokrātiju. Šī būs varas pārejas partija. Par Stambulas konvencijām un tamlīdzīgi te neviens nestrīdēsies, to lai dara nākamie deputāti. Mūsu funkcija būs tikai nomainīt sistēmu, lai tauta turpmāk var izvēlēties kompetentākus lēmumu pieņēmējus. Jo šobrīd partijas pie mums selekcionē visdumjākos un nespējīgākos. Ne velti viņiem ir praktiski neiespējami atrast godīgu darbu pēc tam, kad viņi pamet vai tiek izmesti no politikas
Ja nekā cita nebūs, tad kāda būs partijas darbība, ja neizdosies šo savu uzstādījumu par vēlēšanu sistēmas maiņu realizēt?
Es pat nepieļauju tādu scenāriju. Nespēju noticēt, ka Latvijā lielākā daļa cilvēku, kuri ir pie pilna veselā saprāta un garīgas veselības, neredz, ka vietējais partiju kartelis mūs visus bezgalīgi vazā aiz deguna.
Vai esi gatavs kļūt par Latvijas Trampu?
Pēc tam, kad 2026. gada rudenī mēs izpildīsim savu mērķi un solījumu, mēs pašlikvidējamies un es atgriežos pie teātra izrāžu iestudēšanas. 2027. gada sākumā notiks jaunās vēlēšanas bez partijām un bez visiem tiem viņu fokusiem. Ja atļauts salīdzināt - es sevi šoreiz neredzu kā Ausmu Kantāni, kura sēdēja Saeimā blakus savam lācītim, bet drīzāk - kā Ziedoni, kurš ievēlējās Augstākajā padomē tikai tāpēc, lai nobalsotu par brīvību, un pēc tam uzreiz atgriezās pie dzejoļu sacerēšanas.
