ASV prezidents Donalds Tramps uzsācis savu sešu dienu turneju Āzijā, kuras noslēgumā 30. oktobrī paredzēta viņa tikšanās ar Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru Sji Dzjiņpinu.
“The Wall Street Journal” šai turnejai veltītajam rakstam licis virsrakstu un apakšvirsrakstu: “Kamēr Tramps un Sji plāno apspriest tirdzniecību, Āzija bažījas par šo sarunu ietekmi uz tās drošību. Dažas Āzijas valstis baidās, ka “lielā vienošanās” ar Sji par ekonomikas jautājumiem varētu pastumt malā drošības aspektus.”
Šajos vārdos koncentrētā veidā atspoguļojas ne tikai Āzijas, bet arī Eiropas un plašākā izpratnē visas pasaules bažas. Tramps starptautisko politiku uztver kā biznesa darījumu, kur katra puse vēlas iegūt kādu materiālu labumu, izdevīgumu. Atliek vienīgi nolīdzsvarot šo “izdevīgumu” (lai visi būtu puslīdz apmierināti) un lieta darīta. Parakstām vienošanos un ejam uz nākamo “dīlu”. Ceļam jaunu “Trump Tower” noskatītajā zemes pleķītī.
Diemžēl šāda izpratne par politiku ir visai bīstama, jo ne visi politiķi visu mēra tikai materiālā izdevīguma kategorijās. It īpaši tādu lielvaru vadītāji kā Sji un Krievijas līderis Vladimirs Putins. Ja runājam tieši par Putinu, tad viņa darbības šķietami iracionālais raksturs ir tieši tas, kas daudzus ekspertus līdz šim novedis pie kļūdainām prognozēm. Rakstu “šķietami iracionālais”, jo Putins darbojas pēc savas loģikas, kura tikai no malas šķiet iracionāla, bet, izejot no viņa īpatnējā skatu punkta, ir racionāla, loģiska un konsekventa.
Tramps, izejot no savas tīrā biznesa loģikas, bija iedomājies, ka viegli, 24 stundu laikā panāks vienošanos Krievijas - Ukrainas kara jautājumā. Viņam šķita, ka “dumjais” Baidens un “aizspriedumainā” Eiropa kaut kādu naivu “demokrātisko” principu dēļ nevēlas runāt ar Putinu un nepiedāvā viņam neko izdevīgu pretī. Tramps bija pārliecināts, ka, piedāvājot Putinam tik izdevīgu darījumu (iekaroto teritoriju atstāšana Krievijas kontrolē; sankciju pakāpeniska noņemšana; Krimas atzīšana; attiecību normalizācija, it kā agresijas nemaz nebūtu bijis; plaša biznesa sadarbība utt.), viegli panāks mieru.
Tieši to arī Tramps darīja, kad kļuva par Baltā nama saimnieku, taču, viņam par nepatīkamu pārsteigumu, Putins šos izdevīgos piedāvājumus ignorēja. Trampa galvenā kļūda ir tā, ka viņš arī citus politiķus uztver kā sev līdzīgus [biznesmeņus]. Tā gan ir vispārēja cilvēku īpašība - citiem pierakstīt tieši tos motīvus un vēlmes, kādi ir pašam.
Tāpēc Trampam tik tuvs ir cits nekustamo īpašumu darbonis Stīvs Vitkofs, kurš šogad sešas reizes tikās ar Putinu, cenšoties pēdējo iekārdināt ar dažādiem miljardus vērtiem projektiem. Ne Vitkofs, ne Tramps nekādi nespēja saprast, kāpēc Putins turpina sev tik “neizdevīgo” karu. Tramps pat atļāvās Putinam tiešā tekstā pajautāt: “Tu tur jau karo četrus gadus, nespējot sasniegt tos mērķus, kas bija jāsasniedz dažās nedēļās. Vai tik gadījumā neesi papīra tīģeris?”
Vai Āzijas valstu bažām par savu drošību ir kāds nopietns pamats? Runa pirmām kārtām ir par Taivānu, bet arī citas reģiona valstis - Dienvidkoreja, Japāna, kā arī gandrīz visas Ķīnas kaimiņvalstis ir norūpējušās. “Āzijas sabiedrotie piedzīvo stratēģisku šoku,” “The Wall Street Journal” saka bijušais ASV diplomāts, Demokrātijas aizsardzības fonda Ķīnas programmas vadītājs Kreigs Singltons. “Viņu galvenās bažas ir par to, vai Trampa darījuma instinkti nevarētu novest pie “lielās vienošanās” ar Sji. Proti, tāda “darījuma”, kas nobīdītu Taivānas drošību malā vai mazinātu sabiedroto ietekmi.”
Valsts sekretārs (ārlietu ministrs), viņš arī nacionālās drošības padomnieks Marko Rubio sestdien mierināja šos satrauktos prātus, sakot, ka Trampa administrācija nepiekāpsies Taivānas drošības jautājumā, lai pretī dabūtu izdevīgu tirdzniecības nolīgumu ar Ķīnu.
“Es nedomāju, ka jūs pieredzēsiet tādu tirdzniecības darījumu, kurā mēs iegūsim labvēlīgu tirdzniecības režīmu apmaiņā pret Taivānas pamešanu,” sacīja Rubio. “Nevienam tas nav pat prātā.”
Novērotāji ir gandrīz vienisprātis, ka Trampa apkārtnē gandrīz vienīgais īstais politiķis ir tieši Rubio. Pēdējam ir izdevies iegūt lielu Trampa uzticību un kļūt par tādu kā “consigliere”, saglabājot zināmu (kāda vien Trampa apkārtnē ir iespējama) politiskā redzējuma autonomiju.
Rubio pēdējā mēneša laikā ir ievērojami pastiprinājis savu ietekmi uz ASV ārpolitiku, īpaši Eiropas virzienā, un Trampam tuvo draugu Vitkofu dzird retāk. Arī Āzijas turnejas laikā Trampam līdzās kā uzticams “consigliere” būs Rubio un sēdēs viņam blakus sarunās ar Ķīnas un citiem valstu vadītājiem.
Trampa turneja Āzijā sākās svētdien Malaizijā, Dienvidaustrumāzijas līderu sanāksmē, kur ASV prezidents plāno būt galvenā figūra Taizemes un Kambodžas miera līguma parakstīšanā saistībā ar abu valstu robežstrīdu. Tas būs viens no astoņiem Trampa pašpasludinātajiem izbeigtajiem kariem.
Pēc tam Tramps dosies uz Japānu, kur tiksies ar jauno premjerministri Sanae Takaiši, kura iestājas par ciešām attiecībām ar ASV un spēcīgāku Japānas armiju. Takaiši ir apsolījusi palielināt militāros izdevumus līdz 2% no IKP divus gadus pirms plānotā termiņa.
Trešā un pēdējā Trampa pietura būs Dienvidkoreja, kur viņš tiksies ar turienes prezidentu Lī Džemjunu un piedalīsies Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās sadarbības samitā. Lai gan Tramps ir teicis, ka ir gatavs tikties arī ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, kāda augsta ranga ASV amatpersona piektdien žurnālistiem pavēstīja, ka šoreiz šāda tikšanās nav iekļauta Trampa darba grafikā.
Tomēr visas šīs turnejas centrālais notikums būs Trampa ceturtdien paredzētā tikšanās ar Sji.
“Šis ir tas, kas cilvēkus visvairāk interesē,” pirms izlidošanas no Vašingtonas sacīja Tramps. “Es domāju, ka pēc tam, kad mēs pabeigsim mūsu tikšanos Dienvidkorejā, mums ar Ķīnu būs patiešām godīgs un patiešām lielisks kopīgs tirdzniecības darījums.”
Tramps sarunās ar Ķīnu cer panākt atvieglojumus Ķīnas noteiktajiem retzemju metālu eksporta ierobežojumiem un novērst visaptverošu tirdzniecības karu ar Pekinu, kuru gan pats bija uzsācis. Tāpat viņa mērķis būs pārliecināt Ķīnu atsākt iepirkt amerikāņu sojas pupas, kuru importu Pekina ir pārtraukusi, radot pamatīgas problēmas ASV lauksaimniekiem, kuri ir nozīmīga republikāņu partijas vēlētāju daļa.
“Gaidāmā Trampa un Sji tikšanās ir reģionā izraisījusi ne tikai ievērojamu satraukumu, bet arī zināmas gaidas,” norāda Baidena administrācijas valsts sekretāra vietnieks Āzijas lietu jautājumos Kurts Kempbels.
“ASV Āzijas sabiedrotajiem patīk, ja ASV un Ķīnas attiecības nav ne pārāk karstas, ne pārāk vēsas”, atzīst Kempbels. “Viņi ir noraizējušies par abiem galējiem scenārijiem. Gan par tādu, kurā Trampa un Sji attiecības varētu saasināties līdz konfrontācijai, gan arī par tādu, kurš varētu novest līdz Vašingtonas un Pekinas ciešai partnerībai, kad lēmumi tiktu pieņemti pāri viņu galvām,” norādīja Kempbels.
Pirmajā Trampa prezidentūras laikā ārpolitikā toni noteica tādi nacionālās drošības eksperti, kuri bija strikti noskaņoti pret Ķīnu un uzsvēra nepieciešamību gatavoties jaunam lielvaru konkurences ciklam. 2018. gada Nacionālās aizsardzības stratēģijā, kas tika izstrādāta toreizējā aizsardzības ministra Džeimsa Metisa vadībā, Ķīna tika raksturota kā “revizionistiska” lielvara, kura vēlas mainīt esošos spēku samērus un dominēt Klusā okeāna baseinā. Šajā stratēģijā bija noteikts, ka ASV stiprinās sadarbību ar sabiedrotajiem, attīstīs to ekonomiku un palielinās militāro klātbūtni reģionā.
Šobrīd kara ministra Pīta Hegseta vadībā tiek izstrādāta jauna Nacionālās aizsardzības stratēģija, kurā paredzēta ASV armijas klātbūtnes paplašināšana Rietumu puslodē, lai izdarītu lielāku spiedienu uz Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro un narkotiku plūsmu apturēšanas aizsegā panāktu viņa gāšanu.
“Stratēģijas maiņa nozīmēs, ka Klusā okeāna telpā vairs nebūs tik daudz mūsu spēku,” Amerikas Uzņēmējdarbības institūta rīkotajā simpozijā atzina aizsardzības budžeta eksperts Tods Harisons. “Šie spēki atgriezīsies Rietumu puslodē. Mēs vairāk koncentrēsimies uz narkotiku karteļiem nekā uz ĶTR,” viņš piebilda, zīmīgi norādot uz šīs valsts oficiālo nosaukumu - Ķīnas Tautas Republika.
Tomēr ASV militārā klātbūtne Klusā okeāna telpā joprojām ir ievērojama. Dienvidkorejā ir izvietoti vairāk nekā 28 000 ASV karavīru. ASV Gaisa spēku operatīvās grupas turpina patrulēt Japānas un Klusā okeāna gaisa telpā. Tramps nesen apstiprinājis, ka Baidena laikā noslēgtā ASV, Austrālijas un Apvienotās Karalistes vienošanās par kodolzemūdeņu pārdošanu Austrālijai ir izturējusi Pentagona pārbaudi un paliek spēkā.
Piektdien augsta ranga ASV amatpersona žurnālistiem sacīja, ka Trampa administrācija neplāno atkāpties no ilggadējās “stratēģiskās neskaidrības” politikas attiecībā uz to, vai Vašingtona militāri iejauktos, ja Ķīna uzbruktu Taivānai.
“The Wall Street Journal” nesen ziņoja, ka Sji vēlas kā Vašingtonas un Pekinas tirdzniecības lielā “dīla” priekšnosacījumu, lai Trampa administrācija oficiāli atzītu, ka tā neatbalsta Taivānas neatkarību.
Šie paziņojumi liecina, ka “lielā vienošanās” starp Trampu un Sji var beigu beigās izrādīties tāds pats “sapņu darījums” kā Trampa un Putina nenotikušais “dīls”.
Tomēr Trampa uzkrītošā koncentrēšanās uz tirdzniecības attiecību atjaunošanu ar Pekinu rada satraukumu Taivānā, kur ilgi gaidītā militārās palīdzības pakete ir atlikta, jo Baltais nams šādā veidā gatavo labvēlīgu augsni Trampa un Sji “darījumam”. Vašingtona tāpat atcēla Taivānas prezidenta augustā plānoto viesošanos Ņujorkā. Lai gan Taivāna ir vienojusies par tarifa likmes samazināšanu no 32% līdz 20%, šī likme joprojām ir augstāka nekā Japānā un Dienvidkorejā, kur tā ir attiecīgi 15% un 19%.
Taivāna cenšas parādīt ASV, ka tā ir gatava vairāk tērēt aizsardzībai. Augustā Taivāna apņēmās nākamgad palielināt militāros izdevumus līdz 3,32% no IKP un līdz 2030. gadam palielināt šo rādītāju līdz 5%.
Šomēnes Taivānas prezidents Lai Činte (viņš arī pazīstams kā Viljams Lai) sniedza interviju ASV konservatīvajam radio sarunu šovu vadītājam Bukam Sekstonam, kurā viņš veltīja uzslavas Trampam un, cenšoties iegūt Trampa atbalstu, pārņēma citu pasaules līderu praksi piesaukt Nobela prēmiju saistībā ar Trampu.
“Ja viņam izdosies pārliecināt Sji Dzjiņpinu galīgi atteikties no spēka lietošanas pret Taivānu, prezidents Tramps noteikti saņems Nobela miera prēmiju,” paziņoja Lai.
Būtu jau patiešām lieliski, ja Trampam izdotos realizēt to, ko viņš jau ir realizējis savās iedomās. Proti, izbeigt visus deviņus karus, vienalga, ko ar to viņš domājis, un saņemt kāroto Nobela prēmiju. Diemžēl pagaidām ne Sji, ne Putins neizrāda pazīmes, ka būtu gatavi piekāpties. Viņu loģika ir skaidra un dzelžaina: tev vajag (to prēmiju), tad arī centies. Tas ir, piekāpies un spied uz tiem, kas no tevis atkarīgi. No mums piekāpšanos neprasi un negaidi.
