12. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Valmierā veica kriminālprocesuālas darbības, tajā skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos.
KNAB esot aizdomas, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu.
Sešām kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību. Tika aizturēts arī pats pilsētas mērs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”). Ticis ārā no iepriekšējās izmeklēšanas izolatora, J. Baiks paziņoja, ka pamet partijas “Jaunā vienotība” valdes locekļa amatu, taču turpinās vadīt Valmieras domi. Viņš arī pārtraucis atvaļinājumu, jo “pilsētā sakrājies daudz darba”.
Valmiera ir dziļā neziņā, lai neteiktu, ka šokā - kas tas bija par numuru, kas tas ir? Vai tiešām Valmieras pašvaldībā ir ieperinājies noziedznieku grupējums, kas zog pilsētas un Eiropas naudu?
Lietas sākotne esot meklējama jau 9. jūnijā, kad Eiropas Prokuratūra (EPPO) sāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai.
Uzzinot šos faktus, rodas daudz papildjautājumu.
Vai J. Baiks, nešķīsti mantkārīgu nolūku vadīts, darbojās, lai iebāztu savā kabatā četrus miljonus vai vismaz daļu šīs summas? Šķiet tomēr, ka nē - šādus motīvus KNAB viņam neinkriminē, bet apsūdz par to, ka viņš un vēl citas Valmieras domes amatpersonas centušās panākt, lai naudu iegūst pašvaldība. Tātad - lai pilsētā ir attīstība, lai ir vairāk darba vietu un tā. Taču tas tiek traktēts kā pārkāpums un noziegums.
Negribas ticēt, ka Eiropas prokurors, kurš sēž Luksemburgā savā kantorī Džona F. Kenedija avēnijā un vēro pa logu kalnu ainavu, piepeši iesaucas: “Johaidī! Tur taču Valmieras pašvaldība grasās izkrāpt ERAF naudu! Nu tad tik ierosinām krimināllietu!”
Šķiet tomēr, ka šai lietai “kājas aug” tepat no latvjiem. Uz ERAF fondiem pretendē arī citas pašvaldības - varbūt kādai skauda.
Latvijā eksistē tāda finanšu ministra pakļautībā esoša iestāde kā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kuras vienīgais darbs ir atrast kādus pārkāpumus, lai varētu uzlikt pašvaldībām un uzņēmumiem “finanšu korekcijas” jeb naudas sodus. Ja CFLA nekādus sodus neuzliek, tad jūtas sevi neatražojusi. Neatražot sevi ir slikta sajūta. CFLA šobrīd ir apturējusi maksājumu veikšanu Valmieras novada pašvaldības ES fondu projektā, par kuru notiek KNAB izmeklēšana.
Valmieras amatpersonas neko nestāsta, jo ir parakstījušās par to, ka nerunās par lietas apstākļiem, taču nojaušams, ka projekts saistīts ar infrastruktūras izveidi ēkai Valmierā.
Viena no šīs infrastruktūras potenciālajām izmantotājām ir Somijas firma “Patria”, kas pazīstama kā modernu pilnpiedziņas bruņutransportieru ražotāja. Tai jau ir sadarbības iestrādes ar Valmieras uzņēmējiem, tā varētu ražot armijas tehniku Valmierā, taču kriminālprocess tagad velk strīpu pāri. Kāda vairs tur ražošana, ja ir ieberzts kriminālprocesā, kas met ēnu arī uz Somijas uzņēmuma reputāciju.
Armijas tehnikas ražošana ir Latvijas un NATO drošības tēma. Iespējams, šī tehnika tiktu sūtīta arī uz Ukrainu, kura lej asinis Latvijas un Eiropas vietā. Bet pie šādiem kriminālstāstiem, kā tagad, saprotams, ka nekādas bruņumašīnas vismaz tuvākajā laikā netiks ražotas. Ja EPPO un KNAB bija mērķis palīdzēt cilvēkēdājam Putinam, tad tas būs veiksmīgi sasniegts.
Nevar teikt, ka Valmiera ir hiperdinamiska pilsēta. Šis tas tur notiek, taču varētu vēlēties vairāk - rosīgāku uzņēmējdarbību. Valmieras pašvaldība ir strādājusi, meklējusi investorus, ko piesaistīt. Lai investorus piesaistītu, vajag viņiem piedāvāt kādus nebūt labumus - sakārtot ražošanas vidi, kas iepriekš bijusi degradēta, izveidot infrastruktūru, lai uzņēmējam vieglāk ko nebūt uzsākt. Valmieras pašvaldība ir strādājusi un ir arī atradusi publiskās partnerības sadarbniekus. Taču izrādās, ka tā nedrīkst darīt - tas ir pārkāpums, teju vai korupcija. Vajag nevis uzņēmējus meklēt un piesaistīt, bet rīkot konkursus, kuros nevienam netiek dotas nekādas priekšrocības. Citādi pašvaldība var dabūt sev uz kupra kriminālprocesus un finanšu korekcijas.
Tas mudina jebkuru pašvaldību neko nedarīt - nekustēties kā lēdijai intīmā akta laikā Viktorijas laikmetā Lielbritānijā. Tikai gudri muldot un neko nedarot, pašvaldību mēri var atrasties komforta zonā. Tas ir tāds stindzinošais efekts, ka bail. J. Baiks ir centies kaut ko paveikt, un tāpēc viņu represē. Un arī jebkuram citam mēram, kurš kaut ko mēģinās darīt, draud tas pats - tā būs ar katru!
