Par problēmām iekšlietu nozarē, par robežbūvi un dziļajiem purviem, par algām, kas nemotivē, par kiberterorismu un Stambulas konvenciju, kas nav laimes lācis, par Krievijas pilsoņu izraidīšanu un par to, vai mums jābūvē patvertnes: intervija ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (JV).
“Lai veicinātu mūsu valsts robežu un kopējo drošību, valdība lēmusi par valsts ārējās robežas infrastruktūras izbūves tempu paātrināšanu,” nesen izteicās premjerministre Evika Siliņa. Kā domājat paātrināties?
Paātrināšana jau notika, noņemot birokrātiskos šķēršļus. Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir robežbūves ģenerāluzņēmējs, un viņi, manā vērtējumā, ļoti labi vada procesu, ievērojot arī situāciju, kāda šobrīd ir būvniecībā. Problēmas ir cilvēkresursos utt. VNĪ efektīvi veic savu darbu. Tā, piemēram, dažādas saskaņošanas notiek operatīvi. Kad veido patrulēšanas joslu, jāapiet nekustamie īpašumi, kas nereti ir nelieli, sadrumstaloti zemes gabali. VNĪ darbinieki mums palīdz ietaupīt laiku, lai mēs varam straujāk iet uz priekšu.
Ministru kabinets jau ir atbalstījis optiskā kabeļa izbūvi gar robežu. Sākotnēji, prognozējot laiku, kas nepieciešams publiskajā iepirkumā, domājām, ka tikai 2030. gadā būs iespējams sākt šā kabeļa ekspluatāciju. Tagad paredzēts, ka, noņemot birokrātiskos šķēršļus, visa austrumu robeža ar šo kabeli tiks aprīkota līdz 2026. gadam. Tad mums būs modernākā robeža austrumu reģionā. Šis kabelis nodrošinās kvalitatīvu internetu. Sauszemes robežas izbūve ar Baltkrieviju tiks pabeigta līdz gada beigām. Jāņem vērā, ka tur ir purvi, ūdeņi, vietām ir tā, ka pēc provizoriskajiem datiem vajadzētu būt trīs metru dziļumam, bet, skenējot purvus, izrādās, ka vietām ir pat 20 metru dziļums. Sauszemes daļa patlaban tiek būvēta ar ātrumu nedaudz vairāk par diviem kilometriem nedēļā. Paliek Krievijas robeža, ko paredzēts uzbūvēt nākamā gada laikā.
Kas notiek ar būvniekiem? Dzirdēts, ka viens otrs būvniecības artelis netiek galā ar uzdevumiem.
Būvniecības nozarē patlaban ir liela noslodze - beidzas ES fondu līdzekļu plānošanas periods, kas saistīts ar dažādu būvdarbu pabeigšanu, notiek arī, piemēram, “Rail Baltica” būvniecība. Mums pietrūkst cilvēkresursu. Robežbūvē varētu iesaistīties arī NBS inženierkorpuss. VNĪ robežas izbūvi sadalījusi četrās lotēs, kas ļauj situācijā, ja kādam būvniekam rodas problēmas izpildīt darbus, tos uzdot paveikt citam procesā jau iesaistītajam. Valdība finansējumu ir piešķīrusi.
Cik efektīvs ir žogs, kas tagad tiek būvēts? To katru dienu mēģina pārvarēt ap simt nelegālo imigrantu. Daļa arī pārvar.
Žogs ir vajadzīgs un būs, bet tā nav panaceja. Nozīmīgas būs investīcijas modernajās tehnoloģijās, kas palīdzēs robežsargiem vēl operatīvāk identificēt robežpārkāpējus. Šobrīd spiediens uz robežu notiek ar Baltkrievijas varas iestāžu atbalstu. Vienlaikus šobrīd ir ap 11 000 personām, kuras ir atgrieztas atpakaļ Baltkrievijā - tas ir šā gada laikā. Sevišķi septembris bija ar augstu intensitāti: robežpārkāpēju bija aptuveni divreiz vairāk nekā augustā. Personas, kas tiek atturētas no iekļūšanas Latvijas teritorijā, Baltkrievijas pusē pārvieto uz citu vietu, kur tās atkal mēģina iekļūt Latvijā. Tas ir īsts hibrīdkarš. Agrāk bija tiešie reisi uz Minsku, tagad to nav, šīs personas lielākoties nāk no Krievijas un caur Baltkrieviju mēģina iekļūt Eiropā. Lielākais spiediens ir uz Latviju.
Krievija un Baltkrievija mūs tādā veidā pārbauda?
Manuprāt, tā ir reakcija uz mūsu konsekvento nostāju, atbalstot Ukrainu karā. Viņi acīmredzot grib, lai mums dzīve neliktos tik…
…rožaina. Kas ir tie humānie apsvērumi, kuru dēļ daļu “bēgļu” tomēr ielaiž?
Ja personai acīmredzami ir nepieciešamība sniegt medicīnisko palīdzību. Ja ir ģimene ar zīdaiņiem. Gada laikā tās ir ne vairāk kā 200 personas. Katrs tiek vērtēts, lai saprastu, vai viņam tiks dotas tiesības uzturēties Eiropas Savienībā. Ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmums ir negatīvs, personu sūta atpakaļ. Pēc procedūras, šīm personām, protams, ir tiesības vērsties administratīvajā tiesā.
Premjerministre Evika Siliņa, vēl būdama labklājības ministre, izteicās: “Darbaspēkam no trešajām valstīm jādod iespēja saņemt darba atļauju visā LV, ne tikai pie konkrēta darba devēja. To varam uzlabot, lai cilvēki vispār gribētu braukt uz LV. Mums ir vajadzīgi cilvēki, kas veido darba tirgu un uzlabo demogrāfiju.” Tad jau viss kārtībā, laižam tik iekšā migrantus.
Nu, nē, protams. Tas ir pavisam cits mehānisms. Personas, kas piedalās hibrīdkarā, nekādā veidā nevar pie mums attīstīt ekonomiku. Imigrantiem, kuriem tiek dots patvērums, jābūt skaidriem argumentiem un pierādījumiem, ka viņi no savas valsts ir izceļojuši, glābjoties no represijām.
Šobrīd notiek ļoti aktīvas runas, ka uz robežas ar Baltkrieviju notiek kontrabandas bizness starp Latvijas un Baltkrievijas robežsargiem, bet Latvijas robežsargiem esot dusmas uz zemessargiem, kuri jauc šo biznesu un traucē tirgoties. Vai tādi gadījumi ir oficiāli fiksēti? Ja ir, kāda reakcija? Un kā novērst šādas kontrabandas darbības?
Ja robežsargi, būdami valsts dienestā, un valsts amatpersonas iesaistās kontrabandas darījumos, tad tā ir sodāma rīcība. Ja ir zināms par šādiem gadījumiem, tad ar šādu informāciju ir jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs.
Kas notiek ar ugunsdzēsēju depo, ar policijas iecirkņiem? To skaits samazinās?
Situācija ir nopietna. Tā ir liela problēma, kuras risinājumu atlikt nedrīkst. Tā dēvētais nekomplekts ir pieaudzis. Pēdējo piecu gadu griezumā procentuāli tas ir dubultojies. Tautsaimniecībā vidējā alga auga, savukārt iekšlietu sistēmas dienestos - robežsardzē, policijā, glābšanas dienestos - atalgojuma kāpums nespēja turēties līdzi.
Jauno policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju piesaistē mēs nespējam konkurēt ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) piedāvājumu - ne algas, ne sociālo garantiju ziņā. Ja salīdzinām Valsts robežsardzes kadetu stipendiju un NBS nacionālās akadēmijas kadetu stipendiju - starpība ir trīskārša.
Un konkrēti?
Robežsardzes kadetam sākuma stipendija ir 450 eiro, NBS kadetam - 1250 eiro. Un tas ir katru mēnesi. Jaunietim, kurš grib saistīt savu dzīvi ar drošības vidi kopumā, šobrīd motivējošāk būtu doties uz NBS.
Atlīdzības izlīdzināšana ir mana prioritāte, un esmu gandarīts, ka iekšējās drošības jautājumiem ir pievērsies arī Valsts prezidents. Protams, ir svarīgi, ka veselības nozares un izglītības nozares darbiniekiem ir konkrēts algu paaugstināšanas grafiks, taču tādam ir jābūt arī iekšlietu nozarē, un mans mērķis ir tādu panākt.
Darbinieku bilance mums diemžēl ir negatīva: ir daudz vairāk to darbinieku, kuri aiziet, mazāk to, kurus pieņemam. Bet tuvākajos gados valsts drošība būs vissvarīgākā, tāpēc jāstiprina iekšlietu nozare. Nākamajā gadā visos iekšlietu dienestos strādājošajiem ir paredzēts paaugstināt algas par 10 procentiem.
Savukārt NBS karavīriem ir nopietnas sociālās garantijas: uzturdeva 400 eiro apmērā, kompensācija par īres izmaksām - 250 eiro. Šīs summas netiek apliktas ar nodokli.
Cik daudz policistu aiziet no iekšlietu sistēmas? Teiksim, mēneša laikā.
Pateikšu gada griezumā: vidēji ir tā - pieņemam darbā ap 100, aiziet - 250.
Tad jau drīz policistu vispār nebūs?
Tendence, protams, ir negatīva, bet es gan negribētu teikt, ka policistu nebūs. Policistu trūkumu izjūtam, sevišķi attālos reģionos. Tāpēc strādājam, lai panāktu motivējošu atalgojumu, uzlabotu darba apstākļus.
Kādas reformas notiek?
Kad tika slēgti vairāki iecirkņi, cilvēki bija neizpratnē. Taču slēgto iecirkņu vietā tika veidoti mobilie iecirkņi. Iegādājāmies mikroautobusus, kas aprīkoti ar nepieciešamo datortehniku un videotehniku, ar radariem. Policisti turpina strādāt, turklāt kļūst mobili.
Skaidrs arī tas, ka mums jāattīsta sevišķo uzdevumu bataljons. Tie ir puiši, kas spējīgi reaģēt uz nopietniem incidentiem. Mums šādas spējas jāattīsta reģionos, un par šādu darbu ir jābūt atbilstošai atlīdzībai. Mēs, protams, varam sapirkt tehniku un sabūvēt žogus, bet mums vajag cilvēkus!
Par draudiem skolām un bērnudārziem. Divas dienas pēc kārtas kāds nelietis izsūtīja draudu vēstules par spridzināšanu. Bet var sanākt tā, ka četras reizes viņš ”pajokojas”, bet piektajā reizē, nedod dievs, izdara kaut ko pa īstam.
Pērn oktobrī šādā veidā tika terorizēti tirdzniecības centri. Sākotnēji visus tirdzniecības centrus evakuēja, to darbība tika paralizēta. Visu, protams, pārbaudīja, nekas netika atklāts, un draudi turpinājās. Kad ieviesām precīzu kontroli, draudi beidzās. Šogad draudētāji kļuvuši gudrāki: vēršas pret ievainojamāko sabiedrības daļu - pret bērniem. Pieļaujam, ka tas ir viens un tas pats avots. Ļaundaru grupa vai viens - pagaidām nezinām.
Tāda pieredze ir bijusi Polijā un ASV, diemžēl nevienam pagaidām nav veicies šo ļaundaru identificēšanā. Viņi izmanto ļoti augstvērtīgus anonimizācijas rīkus.
Tad jau mums nav cerību viņus atrast?
Nevaru atklāt detaļas, bet dienesti strādā. Viena no tādām kiberterorisma grupām ir slēgta, taču tiek veidotas jaunas. Tā ir ikdienas cīņa, tomēr tā nav bezcerīga. Skaidrs, ka sabiedrība gribētu to nelieti redzēt. Tāpēc strādājam kopā ar sabiedrotajiem.
Mēnesi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā arī bija līdzīgi spridzināšanas draudi - tieši Ukrainā.
Šoreiz es to saistītu ar mūsu nedraugu mērķi radīt destabilizāciju. Turpinās nelegālās migrācijas spiediens, tiek veikta jauna apzināta rīcība, lai padarītu mūsu dzīvi maksimāli komplicētu. Dzīvojam hibrīdkara apstākļos, un kādu laiku tas turpināsies. Dienesti strādā, bet sabiedrība nedrīkst ļauties provokācijām.
Nu, ko… Tad varbūt ratificēt Stambulas konvenciju? Tā esot pret vardarbību. Un draudi arī ir vardarbība.
Domāju, tas neietekmēs Krievijas nostāju… Bet ratifikācija vismaz neveicinās vardarbību.
Iespējams, ka neveicinās. Bet vai tā izbeigs vardarbību?
Tās valstis, kas konvenciju ir ratificējušas, pievienojas starptautiskām saistībām. Konvencija nesatur konkrētus priekšrakstus, kādi pasākumi jāīsteno. Tomēr pamatu pamats, lai izbeigtu vardarbību, ir mūsu pašu ikdienas darbs.
Par to jau ir stāsts. Kaut kāda konvencija neko nemainīs varmāku psiholoģijā. Mums pašiem ir instrumenti, lai mazinātu vardarbību, mums ir likumi, kas jāievēro.
Protams, mums pašiem jāstrādā, mēs nevaram gaidīt laimes lāci, kas atnāks un atrisinās mūsu problēmas. Ja runājam par vardarbību ģimenē - tas ir ļoti nopietns darbs, kas jāveic sociālajiem dienestiem, pašvaldībām. Valsts policija reaģēs jebkurā gadījumā. Nedrīkst būt nereaģēšanas gadījumu.
Bet ko darīt, ja policistu ir tik maz? Kāds zvana policijai, taču tur atbild - ja kāda ekipāža būs, tad aizsūtīsim.
Jebkurā gadījumā ir izsaukumu prioritizēšana. Primāri ir dzīvība un veselība.
Vai policistu trūkums ietekmē reformu gaitu? Ja tās, protams, ir iecerētas.
Reformas turpinās. Ir jāsamazina administratīvais aparāts, birokrātija - gan kopumā valstī, gan arī iekšlietu sistēmā. Valdība apzinās, ka drošība ir prioritāte. Nākamais solis ir konkrēti darbi, lai ne tikai apturētu policistu aizplūšanu, bet pat varētu atlasīt labākos.
Patlaban diemžēl nav iespējams nokomplektēt vietu skaitu policijas koledžā. Kandidāti tiek vērtēti, pirmām kārtām - kāda ir veselība, fiziskais stāvoklis, tiek veikts psiholoģiskais tests. No skolām nāk arvien vājāk sagatavoti jaunieši. Bet mēs nevaram priecāties par jebkuru, kurš izteicis vēlmi strādāt.
Kas notiks ar tiem Krievijas pilsoņiem, kuri divu gadu laikā nenokārtos latviešu valodas eksāmenu?
Vairāk nekā 3000 personas ir saņēmušas paziņojumu par to, ka 90 dienu laikā viņiem ir jāpamet Latvija. Runa ir par tiem, kuri neko nedarīja un ignorēja likuma prasības. Šīm personām pašām ir jāvēršas PMLP, un katrs gadījums ir vērtējams individuāli. Ir iespējama tiesvedība, bet, ja šie cilvēki nepierādīs savas tiesības palikt Latvijā, viņiem būs Latvija jāpamet.
Bet ja viņi nepametīs?
Viņiem BŪS jāpamet valsts.
Vai jums nav sajūta, ka sabiedrība ir satraukta par visu? Tagad tāds trauksmains laiks: gāzes vads Baltijas jūrā pārrauts, Palestīna uzbrūk Izraēlai, turpinās Krievijas karš Ukrainā, mūsu valsts robeža tiek regulāri traumēta…
Mūsu nedraugi dara visu, lai satrauktu sabiedrību pēc iespējas vairāk. Pilna mēroga karš Ukrainā turpinās jau gandrīz otro gadu, ir sajūta, ka daļa sabiedrības pie tā sāk pierast, tomēr būtībā nekas nav mainījies. Krievija vēlas izmantot tieši šo pieraduma sajūtu, šķelt sabiedrību, lai vienotais atbalsts Ukrainai mazinātos. Tāpēc aicinu saglabāt vēsu prātu un palikt uzticīgiem tām vērtībām, par kurām iestājamies. Mums jādara viss, lai Ukraina šajā karā uzvarētu.
Tas pirmkārt. Otrkārt, uzsvēršu, ka terorisma draudi mūsu valstī ir zemākajā līmenī. Valsts drošības dienesta pienākums ir analizēt situāciju, un patlaban nav nekādu pazīmju vai informācijas, ka tas varētu paaugstināties. Sabiedrības informēšana un noturības veidošana pret provokācijām ir daļa no kopējās valsts drošības politikas.
Bet ja kāds, piemēram, ierauga kādu aizdomīgu priekšmetu, tad noteikti vajag ziņot dienestiem. Piesardzīgiem ir jābūt jebkurā gadījumā.
Pēc notikumiem skolās esmu uzdevies dienestiem apzināt, vai izglītības iestādēs ir signalizācija, vai ēkas ir pieslēgtas apsardzes pultij, vai ir videonovērošana utt. Saprotu, ka tas ir atkarīgs no pašvaldībām, no finansiālajam iespējām, bet drošība tomēr ir pirmajā vietā.
Vai mums jābūvē patvertnes?
Jā! Patlaban par to gatavojam informatīvo ziņojumu valdībai. Jaunajos dzīvokļu projektos būtu jāparedz patvertnes. Sagaidu iebildumus no būvniecības nozares, proti, ka tas sadārdzina projektus un tamlīdzīgi. Protams, zem vecajiem namiem patvertnes iebūvēt vairs nevar, bet tās patvertnes, kas Rīgā tika izbūvētas agrāk, bija paredzētas tikai kompartijas elitei. Jāvērtē, kā var pielāgot jau esošās dzīvojamās mājas, tur nevar kaut ko pēkšņi iet un rakt, jābūt kvalificētam atzinumam.
Mans ātrais “jā” nav skaidrojams ar aicinājumu “glābjas, kas var”, bet gan ar to, ka jādomā pragmatiski.
