Aprīlī Latvijas pedagogi streikoja, jūnijā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasīja izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (“Jaunā vienotība” (JV)) demisiju. Pastāvēja bažas, ka arī jaunais mācību gads varētu sākties ar skolotāju streiku. Taču tagad LIZDA kampiens ir atslābis un arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga ministri slavē. Pedagogiem beidzot ir izdevies panākt atalgojuma palielināšanu.
Anda Čakša bija ministre Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā un turpina vadīt ministriju arī Evikas Siliņas (JV) valdībā, kurai 15. septembrī Saeima izteica uzticību. Necik nav pagājis laika, kad viņas krēsls jau tiek šūpots - vakar opozīcijas partiju “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un “Apvienotais saraksts” (AS) deputāti centās Čakšai sakurt pirti un mēģināt ministri gāzt, ierosinot ārkārtas sēdē balsojumu par neuzticības izteikšanu Čakšai. Pavisam nesen “Apvienotais saraksts” kvēli atbalstīja Čakšu, bet tagad brūk viņai virsū.
Demisijas pieprasījumā nebija minēts iemesls, taču tas ir zināms - šoreiz runa nav par naudu, bet par saturu. Opozīcijas deputāti ir sašutuši par Valsts izglītības satura centra (VISC) publicēto materiālu par seksuālo un reproduktīvo veselību nokļūšanu izglītības sistēmā.
15. septembra Saeimas sēdē LPV līderis Ainars Šlesers paziņoja, ka, tiklīdz tiks apstiprināta jaunā valdība, tiks virzīta prasība par Čakšas demisiju.
"Viņa ir atbildīga par to, kas notiek skolās. Ne velti pazīstamais režisors Alvis Hermanis pateica: viņš zvanīs policijai, ja gadījumā viņa bērniem tuvosies ar visu šo propagandu. Tas viss ir izskanējis. Līdz ar to es ceru, ka Čakšas kundze nebūs ministre, bet, ja būs, tad mēs regulāri prasīsim jūsu demisiju, kamēr jūs neapstādināsiet visu šo smadzeņu skalošanu skolās Latvijas bērniem, kuriem ir tikai septiņi gadi," pauda politiķis.
26. septembra plenārsēdē Šlesers izteica šaubas, ka šādi materiāli varēja tikt publicēti bez Izglītības un zinātnes ministrijas augstākās vadības akcepta.
Izglītības satura centra (VISC) materiāls "Seksuālā izglītība: jautājumi un atbildes" izraisīja sašutuma vētru un diskusijas Latvijas soctīklos.
Tajā tika iztirzātas tādas tēmas, kuras daudzi vecāki nav gatavi un negribētu apspriest ar saviem mazgadīgajiem bērniem.
Minētais materiāls piedāvā bērniem aizdomāties, vai viņi vēlas būt cisseksuāļi, transgenderi, kvīri vai aseksuāli. Šo tēmu esot bijis plānots apspriest skolās, sākot ar 4. klasi.
Bijusī Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko šādu materiālu novērtēja kā bērnu psihi kropļojošu, Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) - kā nepieņemamu un noziedzīgu.
Ministre nemaz pretī neturas un neaizstāv savus apakšniekus. Ministrijā ir sākta pārbaude, kā šāds materiāls varēja rasties.
VISC vadītāja Liene Voroņenko ar Čakšas rīkojumu ir atstādināta no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku.
Notiek pārbaude par VISC publicētā metodiskā materiāla "Seksuālā izglītība, jautājumi un atbildes" izstrādes un publicēšanas norisi, tajā skaitā minētā materiāla virzības publiskošanai procesā pieņemto lēmumu un risinājumu atbilstību labas pārvaldes principam un VISC iekšējai kontroles un risku vadības sistēmai.
Dienesta pārbaudes laiks noteikts līdz 13. oktobrim.
Čakša pauda, ka veselības mācība un seksuālā izglītošana skolās ir "veselas un iekļaujošas sabiedrības pamats" - vecumam atbilstošas zināšanas bērnībā un pusaudžu vecumā ļauj labāk izprast sevi un citus, kā arī veidot nobriedušu un cieņpilnu sabiedrību.
Vienlaikus viņas ieskatā metodiskais materiāls nav bijis pietiekami kvalitatīvs, lai VISC to rekomendētu izmantošanai bērniem 4. klasē. "Arī es nevēlētos, lai manus bērnus izglīto, izmantojot šo materiālu," sacīja ministre. Apbrīnojamā materiāla teksts ar tā aseksuālajiem kvīriem ir izņemts no interneta, taču pa tīmekli turpina klejot video.
Neba pirmā, ne pēdējā reize, kad izglītības saturā notiek centieni ievietot kaut ko toleranti iekļaujošu - pirms desmit gadiem Labklājības ministrija laida klajā izglītojošus materiālus pirmsskolai par dzimumu lomām un dzimumu lomu maiņu "Diena, kad Kārlis bija Karlīna" un "Diena, kad Rūta bija Rihards". Tā gadās.
Ar skolotāju algām pašlaik ir pamiers. Kvīrīgos plūstošā bezdzimuma visaptverošās un iekļaujošās izglītības materiālus ministre gan jau pārdzīvos. Bet ir vēl viena problēma, kurai tiek pievērsts mazāk uzmanības. Tā ir obligātā krievu valodas mācīšana (uzspiešana) vispārizglītojošajās skolās, kas pašreizējā situācijā, kad Krievija ir uzbrukusi Ukrainai, šķiet vairāk nekā mulsinoši. Arī par to Čakšai ir daudz jautājumu - “Neatkarīgā” tos ir uzdevusi. Tāpat var būt jautājumi par skolu tīkla “optimizāciju”, pedagogu trūkumu, bērnu ēdināšanu, mobingu skolās.
Čakša politikā ienāca kā veselības ministra Gunta Belēviča (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)) padomniece un pati kļuva par ministri 2016. gadā kā ZZS virzīta bezpartijiskā Māra Kučinska valdībā. Iestājās arī Latvijas Zaļajā partijā. 2019. gadā centās reformēt veselības apdrošināšanu, taču palika nesaprasta, žonglējot ar apdrošināšanas groziem. Pēc tam emigrēja no ZZS uz “Vienotību” un no veselības uz izglītību un zinātni.
Vakar Čakša deputātu balsojumu izturēja un palika amatā - 41 bija par neuzticības izteikšanu viņai, 47 bija pret.
