Ar vienu no redzamākajiem deviņdesmito gadu Latvijas atjaunojamās valsts politiskajiem arhitektiem, “Vienotības” priekšteces – “Latvijas ceļa” – ilggadējo Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Andreju Panteļejevu sarunājamies par to, kas šobrīd notiek Latvijā un pasaulē. Sākot ar “Rail Baltica” kolīzijām, nupat notikušajām Eiroparlamenta vēlēšanām un beidzot ar prognozēm par iespējamo lielo karu.
Par reitingiem un vēlēšanu rezultātiem, par to, kā skaidrojami Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti, “Neatkarīgās” saruna ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktoru Arni Kaktiņu.
Atsevišķi opozīcijas politiķi, mehāniski saskaitījuši aizvadītajās Eiroparlamenta vēlēšanās koalīcijas partiju iegūtās vēlētāju balsis, jau sākuši skandēt saukļus par esošās valdības neleģitimitāti. Tā, lūk, nepārstāvot iedzīvotāju gribu, tāpēc esot vai nu jārīko jaunas vēlēšanas, vai jāveido jauna valdība.
“Jaunās vienotības” uzvarētājiem Eiroparlamenta vēlēšanās Sandrai Kalnietei un Valdim Dombrovskim ir pilnīga skaidrība par darāmo Eiropā – S. Kalniete tieksies darboties Ārlietu komitejā un Starptautiskās tirdzniecības komitejā, V. Dombrovskis gatavs darbam Eiropas Komisijā, protams, ja vien partijas biedre premjere Evika Siliņa nelems virzīt citu kandidatūru Eiropas komisāra amatam.
Eiropas Parlamentā (EP) no Nacionālās apvienības (NA) iekļuva Roberts Zīle un Rihards Kols. Pārsteigumu nav, NA ir otrajā vietā pēc “Jaunās vienotības” (JV) balsu skaita ziņā, kaut arī sākotnēji tika prognozēts, ka uzvarēs NA. JV uzvaras labā nostrādāja “Dombrovska faktors” un “Kariņa faktors”. Pirmais – kā pozitīvais pienesums, otrais – kā negatīvais, jo daudzi gribēja Kariņu vienkārši izsvītrot, bet to nevar izdarīt bez JV biļetena paņemšanas. Šodien – ekspresintervija ar EP deputātu Robertu Zīli.
Eiroparlamenta vēlēšanu rezultāti paziņoti, un galvenais to pārsteigums ir tas, ka ne Latvijā, ne ES kopumā nekādu īpašu pārsteigumu nebija. Gandrīz viss notika tieši tā, kā prognozēts.
Ar pirmajām atziņām pēc provizorisko Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātu saņemšanas ar “Neatkarīgo” dalās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, profesore, politoloģe Ilga Kreituse un politologs Filips Rajevskis.
Lai gan Eiroparlamenta vēlēšanu galīgos rezultātus oficiāli paziņos tikai svētdien pusnaktī, jau šo rindiņu rakstīšanas brīdī ir skaidrs – nekādu pārsteigumu nebūs. Viss, kā bija prognozēts: aktivitāte 33%; Nacionālajai apvienībai (NA) un “Vienotībai” pa diviem mandātiem, pārējiem (AS; P; S; LA; P; LPV) pa vienam.
Pēc tam, kad finanšu ministrs Arvils Ašeradens ceturtdien no rīta intervijā Latvijas Radio pavēstīja par iespēju paaugstināt PVN likmi un vēl piebilda, ka “mēs to varam atļauties”, ne tikai koalīcijā, bet arī pašā “Vienotībā” sākās dīvains riņķa dancis, kura galvenais uzdevums: turēties pēc iespējas tālāk no šīs Ašeradena toksiskās idejas.
Lai arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc pirmdien notikušās tikšanās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu aicināja “laicīgi sākt atklāti komunicēt” par gaidāmajām nodokļu izmaiņām, līdz Eiroparlamenta vēlēšanām nekas “atklāti komunicēts” nav sākts. Pagaidām ir tikai mājieni, izplūdušas frāzes un vispārīga spriedelēšana.
Tāda interesanta lieta. Eiropas komisārs saņem atalgojumu un kompensācijas. Tiek arī runāts, ka Eiropas Komisijā vajag samazināt birokrātiju, birokrātisko aparātu. Šobrīd Eiropas komisāram alga ir 23 000 eiro mēnesī plus vēl dažādas kompensācijas. Vai 23 000 eiro ir nauda, ar ko izdodas savilkt kopā galus, dzīvojot dārgajā Briselē?
Var piekrist plaši izplatītajam viedoklim, ka no tā, vai Eiropas Parlamentā tiks vai netiks kāds kundziņš vai kundzīte no Latvijas, nekas daudz mūsu dzīvē nemainīsies. Un tomēr jāatzīst, ka šo vēlēšanu nozīmi nevajadzētu arī nenovērtēt. Īpaši netiešo nozīmi.
Eiropas Savienībai vismaz tuvāko piecu gadu laikā būs jāizlemj, kā tikt galā ar Ungāriju. Kara laikā Eiropas Savienības valsts Ungārija dara visu iespējamo un neiespējamo, lai bloķētu palīdzību Ukrainai. Mēs izvirzām mērķi – Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Tā būs sarežģīta sarunu procedūra. Ja visu laiku Ungārija teiks nē Ukrainai – kā šo problēmu risināt? Vai tā vispār ir risināma problēma?
Visi kādreizējie skandāli, sākot ar gluži sīknaudisko “trīs miljonu lietu”, “digitālo lietu” un beidzot ar nevajadzīgi iepirktajām kovida vakcīnām daudzu miljonu eiro vērtībā, tā vien izskatās pēc tējas naudas restorānā, salīdzinot ar gaidāmo “Rail Baltica” projekta krahu.
Šobrīd Eiropas Komisijā ir 27 komisāri. Kādreiz bija 18. Piemēram, tagad ir tāda Eiropas dzīvesveida popularizācijas komisija, kuru vada komisārs Margaritis Šinass no Grieķijas, un ir “Vērtību un transparences” komisariāts, kuru vada komisāre Vera Jurova no Čehijas. Grūti iedomāties, ko šajās komisijās dara. Vai Latvijai būtu jāvirzās uz šādu komisiju portfeļu iegūšanu?
Eiroparlamenta vēlēšanas iegājušas finiša spurtā. Jau var sākt balsot. Šīs nedēļas nogalē viss būs beidzies un būs skaidrs. Vieni svinēs uzvaru, citi norīs zaudējuma rūgtumu. Paliks šo vēlēšanu rezultāti, pēc kuriem varēs spriest par mūsu sabiedrības politisko noskaņojumu un tās sadalījumu.
Šajā diskusijā mēs jau pieminējām mūsu bijušo komisāru Andri Piebalgu, arī Valdi Dombrovski. No jums sadzirdēju mājienus, ka premjere Evika Siliņas kundze Valdi Dombrovski varētu atkārtoti izvirzīt komisāra amatam. Mums ir iespēja pavērtēt, ko izcilu Valdis Dombrovskis ir paveicis un ar ko viņa darbs iespiedies mūsu atmiņā. Viņš ir atbildīgs par ekonomiku, un sauklis ir, lai ekonomika strādātu arī Latvijas cilvēkiem. Kā viņam tas ir izdevies?
Kārlim Leiškalnam ir milzu pieredze politikā, viņš ir bijis vairāku partiju biedrs vai to sastādītajos kandidātu sarakstos, bijis arī vairāku sasaukumu Saeimas deputāts. Bijis arī Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors. Par politikas un ekonomikas aktualitātēm TV “Nra.lv sarunas” intervija ar Kārli Leiškalnu.
Ņujorkas tiesas zvērināto lēmums atzīt bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos izraisīja neviltotu uzvaras eiforiju nekritisko antitrampistu nometnē. Kā teicis Imants Ziedonis: “Un tādas lielas laimes nemaz nav. [..] Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.” Trampa atzīšana par vainīgu ļāva miljoniem cilvēku visā pasaulē izbaudīt šo mazo, ikdienības laimīti.
Uz eirokomisāru kandidātu debatēm TV “Nra.lv sarunas” aicinājām visu Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjus. Aicinājumam atsaucās visas Saeimā pārstāvētās partijas, izņemot “Stabilitātei”.
Aigara Freimaņa TV intervija “nra.lv sarunas”, otrā daļa: par robežu pārbīdi, kuru Krievija atcēla, par to, kāpēc Rietumu palīdzība Ukrainai kavējas par gadu, par Apvienoto nespējnieku organizāciju un Gazas sektoru, par iespējamo EP vēlēšanu iznākumu un par auksto dušu, ko tās nesīs.
Karš Ukrainā, kura aktīvā fāze turpinās jau trešo gadu, ir visai dīvains karš. Krievija gandrīz katru dienu nežēlīgi apšauda Ukrainas pilsētas, infrastruktūru, civilos objektus, bet Ukraina nedrīkst dot pretī un apšaudīt objektus Krievijas teritorijā ar Rietumu piegādātajiem ieročiem. Nav runa tikai par civilajiem objektiem. Aizliegums attiecas arī uz militārajiem mērķiem.
