Politika

Vides un reģionālās attīstības (VARAM) ministre Inga Bērziņa (Jaunā vienotība) sola Neatkarīgajai pirmdien pieņemt lēmumu par Rēzekni parādos novedušā mēra Aleksandra Bartaševiča (Kopā Latvijai) atlaišanu. Lemjot politiķei nāksies balstīties ne tikai uz Rēzeknes domes iesniegtajiem dokumentiem, bet arī uz politisko kontekstu un iespējamiem riskiem valsts drošībai, secina Neatkarīgā iztaujājot ministri un Rēzeknes pašvaldības darba pārzinātājus.

Ar gandarījumu uzzinājām, ka 11. oktobrī Strasbūrā Francijā ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) uzstājās Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, uzrunājot tās dalībniekus par starptautiskajām aktualitātēm un Latvijas paveikto Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidentūras laikā. Tā kā Latvija – Kariņa vadībā – ir paveikusi neiedomājami daudz, prieka asarām ritot, noskatījos fragmentu no Kariņa uzrunas.

Ilggadējais Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars ir politiskajā šķirā labi ieredzēts no visām pusēm. Korekts, izturēts, bez liekas augstprātības, lai gan tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem.

Ak, cik daudz vārdu mēs visi esam pateikuši par valsti, politiku, par visām nejēdzībām, kas notiek, un visiem uzlabojumiem, kas nepieciešami. Par nepietiekamo finansējumu, izglītībai, zinātnei, medicīnai, policijai, par lielo birokrātiju, uzpūsto, neefektīvo valsts aparātu, par nepieciešamību transformēt ekonomiku, mazināt nabadzību, attīstīt reģionus, samazināt nodokļus darbaspēkam, panākt lētākus energoresursus, labot ceļus, atbalstīt jaunuzņēmumus un ko tikai visu vēl ne.

“Progresīvo” frakcija slēpj savus vadoņus. Viens frakcijas tālrunis klusē, otrā kāda laipna palīdze skaidro, ka nav pilnvarota publiskot frakcijas vadītāja Andra Šuvajeva kontaktus. Bet šobrīd īpaši svarīgs būtu viņa teiktais, komentējot islāmistu teroristu grupējuma “Hamas” uzbrukumus Izraēlai – laikā, kad viņš un vēl trīs “progresisti” darbojas Saeimas deputātu grupā palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam.

Par to, kāpēc ir apstājusies Rīgas ielu asfalta seguma remontēšana, par azartspēļu zāļu drīzo galu, par krievu valodu sabiedriskajos medijos un Stambulas konvenciju “Neatkarīgās” intervija ar partijas "Progresīvie" Rīgas domes frakcijas vadītāju.

Jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāni. Šī tautas gudrība pilnvērtīgi attiecas uz jaunās valdības izpaudumiem valsts celtniecībā, kas iet uz dižu sasniegumu virsotnēm nu jau gigantiskiem, neapturamiem soļiem. Tā kā likumdevējvaras (Saeimas) prioritāti mums ir nomainījusi izpildvara (valdība), atliek pavaicāt: cik ilgi vēl jāgaida, lai resnie partizāni nobalsotu par Latvijas teritoriju pievienošanu Krievijai?

Saeima ceturtdien apstiprināja jauno Nacionālās drošības koncepciju, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi.

No “Apvienotā saraksta” ievēlētā Saeimas deputāta Igora Rajeva pāriešana “neatkarīgā” statusā, saglabājot (pagaidām) parlamentārā sekretāra vietu “Vienotības” pārstāvja Riharda Kozlovska vadītājā iekšlietu ministrijā, nebija īpašs pārsteigums.

Aprīlī Latvijas pedagogi streikoja, jūnijā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasīja izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (“Jaunā vienotība” (JV)) demisiju. Pastāvēja bažas, ka arī jaunais mācību gads varētu sākties ar skolotāju streiku. Taču tagad LIZDA kampiens ir atslābis un arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga ministri slavē. Pedagogiem beidzot ir izdevies panākt atalgojuma palielināšanu.

Sen tas bija, kad pa dzelzceļu un cauruļvadiem no Krievijas lielos daudzumos plūda tranzītkravas, Ventspilī bija pilsētas mērs Aivars Lembergs, kurš bija politiski ietekmīga figūra realitātē. Arī tad, kad trubās iestājās sausuma periods, Lembergs, rosīgs un harismātisks, vēl turpināja darboties ZZS aizkulisēs un gan jau ka ietekmēt šo un to Latvijas politikā kopumā.

Latvju tauta šonedēļ beidzot ir uzzinājusi Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība” (JV)) valdības ministru vārdus un to, ka turpmāk Saeimas spīkere būs Daiga Mieriņa (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)).

Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai nē.

ZZS Saeimas deputāts Gunārs Kūtris Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atļāvās paust vairākus izteikumus, kuri nepārprotami izgāja ārpus Latvijas politiskās pieņemamības rāmjiem. Tie varētu arī neraisīt plašāku sabiedrības viļņošanos, ja ne Kūtra gaidāmā virzīšana uz Saeimas priekšsēdētāja amatu.

12. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Valmierā veica kriminālprocesuālas darbības, tajā skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos.

Ja šādas jautrības tiks apsolītas katru dienu, cilvēku interese par jaunās valdības aktivitātēm tikai pieaugs. Vakar pēcpusdienā premjere Siliņa (JV) pieprasīja, lai Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) atvainojas sabiedrībai par savām izteikām Latvijas radiofonā. Nepienāca pat pievakare, mēs nepaspējām nopirkt popkornu un iekārtoties pie sabiedriskā medija skandām un ekrāniem, kad aģentūra LETA paziņoja, ka Gunārs Kūtris esot jau atvainojies…

Kad “Progresīvo” Saeimas deputāts un viens no spilgtākajiem runasvīriem Andris Šuvajevs uzsver, ka šī esot pirmā patiesi kreisi centriska valdība, tad ne visi grib šim apgalvojumam piekrist, norādot gan uz “Vienotību”, gan ZZS. Pirmā vienmēr dēvējusies par labēji centrisku, bet otrā vēl nesen tika saukta par konservatīvu.

Arī šis pāries, vēsta sena gudrība. Viss ir pārejošs, neko nav iespējams saglabāt nemainīgu. Mēs to visu it kā zinām un saprotam, tomēr dzīvē lietas mēdz mainīties tik strauji un iespaidīgi, ka nenobrīnīties.

Evikas Siliņas jaunās valdības apstiprināšana bija šī rudens spilgtākais politiskais notikums. Gluži likumsakarīgi tas aizēnoja citu ievērības cienīgu atgadījumu. Visnotaļ dīvaino bijušās veselības ministres Līgas Meņģelsones politisko kūleni, kuru trāpīgi raksturoja cits bijušais ministrs – Tālis Linkaits: “Kamēr braucu no vienas Latvijas malas uz otru, Līga Meņģelsone paguva gan iestāties partijā, gan izstāties.”

Šodien Saeimā balso par jauno Evikas Siliņas valdību. Šī valdība ieies Latvijas politiskajā vēsturē ar vairākām īpatnībām.

Lai arī ilggadējais ZZS vadītājs un galvenais runasvīrs Augusts Brigmanis tagad ir no partijas vadības it kā pagājis malā, dodot vietu saviem jaunākajiem kolēģiem, viņš joprojām ir viens no zinošākajiem un ietekmīgākajiem politiķiem ne tikai ZZS rindās.

Ja viss ies bez aizķeršanās, tad jau piektdien Saeimā paredzēts apstiprināt jauno Evikas Siliņas valdību. Ko no tās varam gaidīt?