Valdošās koalīcijas partiju nevienošanās par vienu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu divas dienas pirms šī prezidenta vēlēšanām un trīs dienas pirms centrālās bankas palikšanas bez pilntiesīga vadītāja dod signālu, ka pašreizējā veidā valdība pastāvēt nevar.
Ticamākais un būtiskākais iemesls Evikas Siliņas valdības un pirmām kārtām pašas E. Siliņas rīcībspējas apšaubīšanai ir viņas bezpalīdzība piedāvāt risinājumu “Rail Baltica” būvniecības problēmām. Lai cik ļoti valdošos politiķus un ierēdņus vilinātu desmitos miljardos eiro izsakāmas naudas summas iztērēšana projektā bez beigām viņu karjeras laikā, viņi tomēr spēj apzināties riskus, ka šī projekta dēļ viņu karjeras var izbeigties daudz ātrāk, nekā viņi to vēlētos.
No vienas puses, kas gan varētu būt vēl ienesīgāk, nekā būvēt pēc nosaukuma ātrvilciena trasi ar vienu sliežu ceļu, uz kura vilcieniem jau pirms ātruma uzņemšanas jāsāk bremzēt, lai ieņemtu vietu uz pārmiju sliedēm un palaistu garām vilcienu, kas brauc pretējā virzienā. Teiksim visu taisnību, ka tad nozagt var pusi no būves budžeta un atklāsies tas tikai tad, kad vienam sliežu ceļam mēģinās pielipināt uzbērumu ar otro ceļu, līdz kuram “Rail Baltica” nonāktu, ja vispār nonāktu, pēc pārdesmit gadiem; un vēl drošāk būtu pat pirmo ceļu pēc 10-20 gadus ilgas būvēšanas nepabeigt.
Tādējādi it kā pietiekami daudz laika, lai sevi un savus ietaupījumus evakuētu uz drošām vietām. Tomēr kaut cik nopietnos politiskajos un pārvaldes amatos, tajā skaitā Saeimas opozīcijā atrodošies cilvēki saprot, ka šis viens projekts izsūks visu naudu, kuras dalīšana šogad vieniem un kaut vai apsolīšana nākamgad citiem nodrošina pašlaik varu un valsts budžetu dalošo grupējumu izredzes saglābāt savu stāvokli vēl nepārskatāmi ilgu laiku. Viņiem ir vajadzīga valdība ar vadītāju, kas spēj vai nu “Rail Baltica” projektu apturēt, vai dabūt Eiropas Komisijas garantijas projekta apmaksai ar Eiropas Savienības naudu pēc noteikumiem, kā Latvija tos bija sapratusi: 85% ES naudas speciāli “Rail Baltic” ārpus pārējā ES finansējuma Latvijai.
Pats labākais veids jebkādu Latvijas mērķu sasniegšanai būtu kaut uz pāris mēnešiem iznomāt par Latvijas premjeru tagadējo Ungārijas premjeru Viktoru Orbanu. Ak, burvīgā senatne, kad karaļu laikos šāda prakse tika piekopta! Diemžēl mēs esam paši sev sabojājuši sev dzīvi ar tiesiskuma un demokrātijas pinekļiem. Nāksies iztikt ar vietējiem resursiem, kuri tiek meklēti, izliekoties par nākamā Latvijas Bankas prezidenta meklētājiem. Ļoti simboliski, ka viena šāda meklēšanas procedūra notika tajā pašā telpā, kuru izmantoja “Rail Baltica” projekta parlamentārās izmeklēšanas komisija.
Latvijas Bankas prezidentu vispirms piesaka un no pieteiktajiem izvēlas Saeimas deputāti. Saeimā pārstāvētās partijas bija uzticējušas oficiāli pieteikto prezidenta kandidātu izjautāšanu tiem deputātiem, kurus deleģējušas darbam Saeimas Budžeta komisijā. Komisijas priekšsēdētājs, E. Siliņas partijas “Jaunā vienotība” (JV) biedrs Jānis Reirs pasākumā nepiedalījās. Viņa vietnieks, “progresīvais” Andris Šuvajevs piedāvāja un vadīja procedūru, kādā katra no septiņām Saeimas frakcijām tika pie vārda izjautāt trīs prezidenta kandidātus.
Pēc jautājumiem, atbildēm un to apspriešanas sākās komisijas sēdes slēgtā daļa, kurā ar deputātiem runāja Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris. Jau pēc minūtēm desmit gan A. Šuvajevs, gan E. Zviedris pavēstīja, ka SAB par diviem no trijiem kandidātiem nekādu informāciju nevar sniegt, jo nav to savācis. E. Zviedrs skaidroja, ka pēc likums tas jāizdara triju mēnešu laikā, bet iestāde to izdarītu viena mēneša laikā. Pašlaik SAB ir pienācīga informācija tikai par Māriņu Kazāku kā pašreizējo LB prezidentu, kurš kandidē uz otru amata termiņu. Jautājuma zīmi virs SAB informācijas uzliek notikumi ar M. Kazāka priekšteci Ilmāru Rimšēviču, kura ceturtais amata termiņš beidzās ar kriminālapsūdzībām, kuru izskatīšana tiesā vēl turpinās.
LB prezidenta amata kandidātu uzskaitījumā kā pirmo nosauksim M. Kazāku, ko virza koalīcijas partneri JL un "Progresīvie". Otrais - finanšu institūcijas "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kuru izvirzījuši trešās koalīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) deputāti. Trešais ir opozīcijas partijas "Stabilitātei!" izvirzītais Pāvels Kuzmins.
M. Kazāka un R. Bērziņa darbošanās jau ir ļoti publiska, bet par P. Kuzminu pirmā dzirdēšana. Viņš šobrīd “Stabilitātei!” Saeimas frakcijas finanšu konsultants. Līdz šim amatam un tagad arī līdz LB prezidenta amata kandidāta statusam nonācis ar Bratislavas Ekonomiskajā universitātē (Slovākijā) 2013. gadā iegūtu maģistra grādu starptautiskajā finanšu vadībā. Uzsācis šāda veida studijas tepat Rīgā, Transporta un sakaru institūtā. Pēc Bratislavas strādājis dažādās starptautisko korporāciju pārstāvniecībās Latvijā un visā Baltijā.
Izklausās loģiski, ka reālā cīņa par LB prezidenta vietu izvērsīsies starp koalīcijas partiju kandidātiem M. Kazāku un R. Bērziņu, bet P. Kuzminam nebūs izredžu pat tad, ja ne viens, ne otrs no šiem kandidātiem nespēs savākt deputātu vairākuma balsis.
Vadoties pēc partiju retorikas un aritmētikas, R. Bērziņu var pieteikt par favorītu ar lielāko potenciālo balsu skaitu. Viņu izvirzījusī ZZS Saeimā pārstāvēta ar 16 deputātiem un atbalstītāju Oļegu Burovu. ZZS devusi R. Bērziņam LB deputāta kandidātam nepieciešamos 10 deputātu parakstus, taču tālāk uz pieteikuma veidlapas parakstījusies arī Aiva Vīksna no Apvienotā saraksta (AS) un Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības (NA).
Ne ar tinti, bet ar balsi kandidātu vērtēšanas sēdē par R. Bērziņu iestājas “Latvija pirmajā vietā" (LPV) Kristapa Krištopana personā. Skaidrojums tam tāds, ka R. Bērziņa dzīvesbiedre Jūlija Bērziņa esot LPV līdera Aināra Šlesera ģimenes biznesa menedžere. Protams, šādai saiknei ir blaknes, ko nekavējās izmantot JV un “Progresīvo” deputāti ar jautājumiem, ko R. Bērziņš darīs kā LB prezidents bez pielaides Latvijas un Eiropas Centrālās bankas noslēpumiem. Par to tagad SAB lauzīs galvu vēl krietnu laiku, vai tas ir labi, ka Jūlija pametusi darbu kādā firmā tūlīt pēc Krievijas 2022. gada 24. februāra uzbrukuma Ukrainai, vai tas ir slikti, ka viņa tādā firmā vispār strādājusi.
Ja saliek kopā ZZS, AS, NA un LPV balsis, tad (16+1)+14+12+8=51 un ne tikai LB prezidents ievēlēts. Tālāk atliktu tikai izvēlēties Latvijas nākamās valdības sastāvu no šīs kompānijas. Ticamāk gan, ka politisko grupējumu meklējumi perspektīvākai konfigurācijai tomēr nav beigušies.
Varētu palikt pie tā, kā situāciju komentē bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, ka LB nākamā prezidenta izvēle izgaismo iekšēju plaisu valdībā, ka tas “būs pārbaudījums visām valdības partijām” u.tml. Tālāk vienādi pamatoti domāt un runāt pilnīgi pretēji, kāpēc E. Siliņa demonstratīvi nedara neko, lai šo plaisu vismaz aizlipinātu. Proti, viņa aizbraukusi uz sanāksmi Tallinā. Varbūt tā ir padošanās, bet varbūt maskēšanās apmēram tāpat kā ar apspriedēm Rīgas Zoodārzā, kas beidzās ar V. Zatlera izvirzīšanu ievēlēšanai par Valsts prezidentu.
