Politika

“Šobrīd “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) bloķē darbu labklājības celšanai un ekonomikas izaugsmei,” pirmdien tviterlentē pauda nu jau ekspremjers Krišjānis Kariņš. Vai AS un NA kaut ar pušplēstu zilbi iebilda ekspremjera meliem par darbu bloķēšanu? Neesmu dzirdējusi. Un jūs?

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vēl pagājušajā nedēļā pauda, ka “nemetīs plinti krūmos”, bet tagad savu šauteni ir ielidinājis kazenēs.

Nav šaubu, ka pašreizējās politiskās pārbīdes rosināja Saeimas balsojums 31. maija Valsts prezidenta vēlēšanās. Vai šis balsojums bija īstais valdības turpmākas nespējas sadarboties iemesls vai tikai iegansts, domas dalās, bet tam arī nav īpašas nozīmes. Galvenais, ka no nespējīgā premjera, kurš piekto gadu ir nodrošinājis Latvijas atpakaļslīdēšanu (Egils Levits), beidzot esam tikuši vaļā.

Skatoties nākotnē, faktiski būtu tikai viens jautājums, ko uzdot nākamajam Ministru prezidentam: kā jūs plānojat aizsargāt Latvijas nacionālās intereses? Vienlaikus sarežģīts un vienkāršs jautājums. Taču – tā kā uz to neatbildēja ekspremjers Kariņš, atbildi nāksies meklēt un skaļi teikt nākamajam premjeram.

Kā ziņo avoti Jaunajā vienotībā (JV) un tai pietuvinātās personas, sestdien Valsts prezidenta pilī viesojusies kārtējā delegācija - JV pārstāvji, tostarp Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ar savu partijas biedri Eviku Siliņu. Apspriesta jaunā valdība. Kauliņi jau ir mesti.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Nu tad beidzot.

Krišjānis Kariņš uzsācis bīstamu spēli. Rotaļāšanos ar Satversmi. Alkas par katru cenu saglabāt varu viņu novedušas līdz bezatbildīgām politiskām kombinācijām.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau ar savas prezidentūras pirmajām dienām demonstrē apbrīnojamu aktivitāti un politisko jaudu. Viņš burtiski dzen uz priekšu, liek strādāt visai tai ierūsējušajai valsts pārvaldes sistēmai, kura līdz šim gluži kā pusaizmigusi nodarbojās ar papīru ražošanu un atrunu, kāpēc neko nevar izdarīt, sacerēšanu.

Piektdienas agrā rītā, tieši pulksten bez desmit deviņos, žurnālisti bija aicināti tikties ar “Apvienotā saraksta” (AS) un Nacionālās apvienības (NA) politiķiem. Preses konference notika uz ietves pretī ieejai Ministru kabineta ēkā. Pirmais uzstājās staltais Saeimas spīkers Edvards Smiltēns (AS), kurš ļoti apņēmīgā balsī pauda, ka nupat jau ir 73. diena, kopš valda neziņa par valdošās koalīcijas nākotni – visu laiku notiek spēlītes, bet tikmēr valstī darbi stāv uz vietas, netiek pieņemti būtiski likumi. Viņam blakus stāvēja Jānis Dombrava (NA), kurš teica lakoniskāku, bet ne mazāk apņēmīgu uzrunu, kuras doma bija iet iekšā pie premjera Krišjāņa Kariņa (JV) un beidzot vienoties par to, kā dzīvot tālāk.

Premjers Krišjānis Kariņš valdību vada jau piekto gadu. Tas ļauj mums pamanīt dažus viņa rīcības modeļus, kuri acīmredzot izriet no viņa rakstura īpatnībām. Diemžēl ne tām simpātiskākajām.

Vai tie 12,6% vēlētāju, kuri būtu gatavi balsot par “Jauno vienotību” (JV), ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, ir mazohisti? Ja ņem vērā visu, ko JV nodarījusi valstij un tās iedzīvotājiem, būtu diezgan absurdi atbalstīt šo politpulciņu. “Nē, viņi nav mazohisti,” atbild Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors, komentējot aktuālo pētījumu par politisko spēku izvietojumu reitingu tabulā. Tad kas viņi ir?

Pirmdien premjers Krišjānis Kariņš atgriežas no atvaļinājuma un aicina jau agri no rīta uz sarunām koalīcijas partnerus. Katru partiju atsevišķi. Pirms kārtējās plānveida koalīcijas sadarbības padomes sēdes. Vienlaikus, kā ziņo informēti avoti, viņš esot opozīcijas partijām solījis, ka pirmdien tām būšot patīkami jaunumi.

Nacionālās apvienības (NA) rindās briest neapmierinātība ar partijas vadības neizlēmību un nevēlēšanos spert politiski gudrus soļus, lai iekarotu Rīgas mēra krēslu. Neizmantot pašreizējo Rīgas domes politisko nespēju, lai stiprinātu savas pozīcijas un iegūtu pilsētas vadību, ir neprāts, kam var sekot neatgriezeniska vēlētāju vilšanās – uzskata tie NA politiķi, kuri pauž neizpratni par partijas vadības pasīvo nostāju un padevīgo raudzīšanos “Vienotības” virzienā.

Bijušais jaunākais 13. Saeimas deputāts Reinis Znotiņš, kurš dzimis 1992. gadā, ir izrādījies melis, provokators un naida kurinātājs.

Trešdien ar savstarpējiem pārmetumiem negribēšanā strādāt kopā beidzās Rīgas domes vadošā bloka (“Vienotība”, NA/LRA, “Kods Rīgai”, kopā 20 balsis) sarunas ar lielāko frakciju – “Progresīvie/Par!” (PP) (14). Ceturtdien notika sarunas jau ar “Gods kalpot Rīgai” (GKR) (5) un “Latvijas attīstībai” (LA) (3), ar kurām panākta konceptuāla vienošanās par sadarbību.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs par Ordeņu kapitula kancleru iecēlis bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri, Viestura ordeņa lielkrusta komandieri ģenerāli Raimondu Graubi, ziņo “Latvijas Vēstnesis”.

Ja divu mēnešu laikā neizdosies ievēlēt Rīgas domes (RD) priekšsēdētāju, tad tiks pavērts ceļš uz kārtējām ārkārtas Rīgas domes vēlēšanām. Iepriekšējais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atkāpās 3. jūlijā. Tātad RD deputātiem ir laiks līdz 3. septembrim.

“Tagad konsultējamies ar Saeimas juridiskā biroja vadību, ar citiem juristiem, lai saprastu, ko šī situācija maina kopumā, proti, pēc 10. maija, kad Eiropas Parlaments ir ratificējis Stambulas konvenciju,” uz “Neatkarīgās” jautājumu – vai “Apvienotais saraksts” (AS) ir gatavs Saeimā balsot par Stambulas konvencijas (SK) ratifikāciju, – savu atbildi sāk partiju apvienības AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau ar pirmajām savas darbības dienām cenšas ieņemt pēc iespējas lielāku ietekmes laukumu. Viņš tiekas ar dažādām augstām valsts amatpersonām, un tas ir tikai normāli, taču viena tikšanās bija tik zīmīga, ka ļāva izdarīt jau tālejošākus secinājumus.

Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” nonāvējusi savu nosaukumu ar trim burtiem PLI. Kā publiski skaidrojis apvienības valdes loceklis Miks Celmiņš, nosaukuma maiņa iezīmē apņemšanos katrai partijai stiprināt savu patstāvīgo darbību – visdrīzāk kopīga starta nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās nebūšot.

Kompetentām iestādēm jāspēj izskaidrot faktiskos un juridiskos apstākļus un atspēkot pārmetumus par savu darbību tiesiskumu – ja tās to nespēj izdarīt, sabiedrībai jāvēršas pie finanšu ministra pēc skaidrojuma par notiekošo Valsts ieņēmumu dienestā, bet par notiekošo prokuratūrā – pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja. Tā atbildē “Neatkarīgajai” norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Atbilde uz jautājumu – kāpēc Latvija atpaliek no savām kaimiņvalstīm – ir pašā virspusē. Tā balstās latviešu apbrīnojamā pakļāvībā banku sistēmai. Bankas ir svētas, un uz tām nedrīkst pat greizi paskatīties. Tikai ar noņemtu cepuri un padevīgi saliektu muguriņu. No šīs bijības arī visas turpmākās ekonomiskās problēmas.