Politika

Valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) lēmums atteikties no sadarbības ar Baltkrievijas dzelzceļu izskatās kā speciāli pieņemts tāpēc, lai izbojātu Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča medusmēnesi ar tautu (uzņēmējiem).

“Valdības krīze ir atlikta līdz augusta vidum,” valdības vasarīgi bezrūpīgā atvaļinājuma piešķiršanu pašiem sev raksturo politologs Filips Rajevskis. Nākamā LR valdības sēde paredzēta 8. augustā, un līdz tam brīdim valsts politiski ekonomiskā stagnācija turpināsies latenti. Ministri – rindas kārtībā, proti, ne visi vienlaikus – sauļosies, makšķerēs un sālīs gurķus savā likumīgajā atvaļinājumā. Bet valdība kopumā nestrādās, tā nepieņems nekādus lēmumus.

Pēkšņais Līgo dienas pēcpusdienā pieņemtais valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vadības lēmums apturēt kravu pārvadājumus uz Baltkrieviju nodarījis ne tikai materiālos zaudējumus uzņēmējiem, bet radījis pamatīgu kaitējumu LDz un valsts reputācijai, sarunā ar “Neatkarīgo” pauda uzņēmējs, SIA "Business Support Services" īpašnieks Andris Spūlis.

Lai arī oficiāli tiek ziņots, ka Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta disciplinārlieta noslēgusies bez rezultāta un amatpersonas atjaunotas amatā, tā gluži nav. Šā procesa galvenais rezultāts ir Mārtiņa Staķa atkāpšanās no Rīgas mēra amata, jauns spēku samērs RD un “Progresīvo” politiskās bērnišķības reljefa izgaismošanās.

“Evika Siliņa. Labklājības ministre. Politiķe, juridisko zinātņu maģistre. Jaunā Vienotība.” Tā rakstīts šajā sociālā tīkla “Twitter” profilā, no kā saprotam, ka Evika Siliņa tur startē nevis kā privātpersona, bet gan kā politiski marķēta amatpersona ar nopietnu izglītības līmeni. Tālākās viņas darbības gan liek apšaubīt visus šos “nosaukumus”…

Baltkrievija ir lielākais dzelzceļa loģistikas centrs ceļā uz Ķīnu, kravu tranzīts caur Baltkrieviju mums ir eksistenciāli svarīgs – šādus viedokļus pauda “Neatkarīgās” aptaujātie Latvijas politiķi saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vadības lēmumu pēkšņi pārtraukt kravu tranzītu Baltkrievijas virzienā.

Jaunievēlētais Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien pēc tikšanās ar premjerministru Krišjāni Kariņu uz žurnālistu jautājumu, ko viņš darīs, ja līdz augusta beigām nebūs skaidrības par koalīcijas nākotni, atbildēja visai mīklaini: “Es to atstāšu kā zināmu potenciālu pārsteigumu, kad pienāks laiks un būs jārīkojas.”

Tā dēvētais Prigožina dumpis nav palicis bez sekām. Nestabilitāte Krievijas elitē un it īpaši militārajā vidē pastiprinās.

Mugurdunču danči Saeimas gaiteņos ap valdības koalīcijas tēmu šajā vasarā ir ieciklējušies un iet pa apli – vienbrīd it kā uz paplašināšanos vai citas koalīcijas veidošanu un pēc tam atkal atpakaļ pie vecās sistēmas, kur valda “Jaunā vienotība”, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts”. Pašlaik jau ir tā, ka vispār nekas nenotiek – deputāti bauda atvaļinājumus un visas sarunas par nākamību ir atliktas uz kaut kad pēcāk. Politiskā situācija valstī atgādina stāvošu ūdeni, kur dīķis aizaug ar zālēm un jebkura likumdošanas ideja iekrīt gļotainā, glumā, gļēvā un ļenganā akacī – nekas nenotiek, un ir tāda stagnācija, ka bail. Jau mēnešiem ilgi.

Tā dēvētais Prigožina dumpis nav palicis bez sekām. Nestabilitāte Krievijas elitē un it īpaši militārajā vidē pastiprinās.

“Stambulu mēs piemērojam tiktāl, ciktāl mūsu Satversme to nosaka,” sabiedriskajā medijā – Latvijas Radio – klāsta labklājības ministre Evika Siliņa (JV). Apbrīnojama ir konsekvence, ar kādu sabiedriskais medijs reklamē liekulīgo Stambulas konvenciju (SK), bet ne mazāk nožēlojama ir centība, ar kādu valdošās aprindas stumj šo “dokumentu” apstiprināšanai, klaji ignorējot faktu, ka Satversmei un tās vērtībām vairs nebūtu itin nekāda svara pēc SK ratificēšanas. Atcerēsimies, ka Stambulas konvencijas būtība taču ir komunistu izgudrojums.

“Restarts”, “pārmaiņu koalīcija” – ar šādiem “trigeriem” jeb publiskās apziņas “enkuriem” pēc 2020. gada pašvaldību vēlēšanām darbu sāka jaunā Rīgas domes valdošā koalīcija ar mēru Mārtiņu Staķi priekšgalā. Visām “latviskajām” partijām bija svarīgi gāzt Nilu Ušakovu no “Saskaņas”, kas tām beidzot izdevās.

Jau vairāk nekā mēnesi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) resoriskajā pārbaudē turpina vērtēt bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa darbības atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām, izdodot rīkojumu par komandējuma noteikšanu pašam sev un ar to saistīto izdevumu apmaksu.

Iekšlietu ministrijas (IeM) lielākais noslēpums ir 99 afgāņi un 42 miljoni eiro, cik daudz Eiropas Savienība un Latvijas valsts kopā apsolījušas ministrijai par kopā 6000 bēgļu iedabūšanu Latvijā uz palikšanu.

Ja mēs paskatāmies pasaules vadošos informatīvo ziņu kanālus BBC, CNN, “The New York Times” un citus, tad atklāsim, ka dažādi pasaules bandīti, diktatori, galvu griezēji tur tiek cienīgi dēvēti par prezidentiem, valstu vadītājiem. Mūsdienu Hitlers – Putins un viņa jaunākais brālis Lukašenko esot nevis asiņaini ļaundari, bet gan cienījami prezidenti.

Vakar par Rīgas mēra pienākumu izpildītāju ārkārtīgi dīvainā veidā kļuva Rīgas domes (RD) “Vienotības” frakcijas līderis Vilnis Ķirsis.

Vakar ZZS valde pieņēma lēmumu rosināt Saeimā zemkopības ministra Didža Šmita demisijas pieprasījumu. Šis lēmums iezīmē jaunu plānu, kā pārveidot valdošo koalīciju, negāžot esošo Krišjāņa Kariņa valdību.

“Kopš ārkārtas vēlēšanām 2020. gadā esmu strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses. Viens no galvenajiem principiem man ir bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem. (..) Mani bijušie kolēģi izvēlējās nodevību – nevis pret mani, bet pret principiem, kas mums kādreiz bija kopīgi,” pagarā tīmekļa vēstulē pauž nu jau it kā bijušais Rīgas mērs, bezpartijiskais Mārtiņš Staķis.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pagājušo ceturtdien preses konferencē solīja pirmdien (tas ir, šodien) nākt klajā ar publisku paziņojumu. Sīkākos skaidrojumos viņš neielaidās, taču tiek pieļauta iespēja, ka viņš paziņos par atkāpšanos un esošās koalīcijas galu.

Pirmdienas pievakarē Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka drīz gaidāma vēsturiska Putina uzruna tautai, kura uz ilgiem gadiem noteikšot Krievijas tālākās attīstības vektoru. Tā kā šādu “vēsturisku” un “liktenīgu” runu pieteikumi no Peskova mutes izskan regulāri, bet nekas patiesi nozīmīgs neseko, neko īpašu arī šoreiz nevajadzēja gaidīt.

Politiskais process pēc jaunā Valsts prezidenta ievēlēšanas ieguvis papildu dinamiku. Politisko spēku pozīcijas un to taktika iezīmējas arvien skaidrāk.

Valsts prezidents Latvijas Radio izsludina jaunu politoloģisku terminu “oligarhiskā ietekme”, taču atsakās “Neatkarīgajai” to pamatot un kā citādi komentēt. Viņš kā Valsts prezidents esot paudis savu personīgo viedokli – tātad runājis kā privātpersona, iekāpjot Valsts prezidenta kurpēs.