Politika

Aizvadītajā nedēļā visā krāšņumā uzplauka jau ilgi briedušais jautājums: ko ES darīt ar Ungāriju un tās līderi Viktoru Orbānu, kurš neslēpti spēlē Putina aģenta lomu šajā valstu savienībā. Kā izteicies Vācijas sociāldemokrātu līderis Eiropas Parlamentā Jenss Geiers: “Pie ES samita sarunu galda sēž arī Putins [kura intereses pārstāv Orbāns].”

Mēdz teikt – kļūdīties ir cilvēcīgi, jo no kļūdu pieļaušanas neviens cilvēks nav atbrīvots. Tās pieļauj visi. Vairāk vai mazāk. Tāpēc svarīgāka par pašām kļūdām ir reakcija uz tām, jo tieši reakcija uz kļūdīšanos raksturo sistēmu.

Bez fanfarām un goda galdiem 14. decembrī tika atzīmēta Krišjāņa Kariņa otrās valdības sākšanās gadadiena. Nav saprotams, kālab tik klusi? Valstij taču megapanākumi, visas nozares plaukst, drošība zeļ, labklājība briest kā alus cienītāja vēders. Vienvārdsakot – viss prasās uz to, lai cildinātu bijušā premjera un šodienas ārlietu ministra nepārprotamos panākumus, kas veltīti tikai un vienīgi valstij.

Arestētajam Baltkrievijas žurnālistam Jegoram Martinovičam atšķirībā no kolēģiem cietumā paveicies – par smagu darbu cietumā viņš saņēmis sešus eiro mēnesī, citi viņa kolēģi nonākuši daudz smagākos apstākļos, – savos iespaidos par Baltkrievijas cietumu un valdošo režīmu valstī sarunā ar “Neatkarīgo” dalījās nule kā balvu saņēmušais žurnālists.

Krievijas neveiksmīgais karš Ukrainā paver iespējas Krievijas sabrukumam un šāds iemesls 2023. gadā liek pievērst daudzkārt lielāku uzmanību nekā iepriekš 8. decembrim – kaut neapaļai 32. gadadienai, kopš tika parakstīts Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas 1991. gada Belovežas līgums par Padomju Savienības likvidēšanu.

Ratificējot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju, 30. novembrī starp pozīciju un opozīciju raisījās skarbs kašķis – deputāti aizgūtnēm kāpa tribīnē, lai debatētu “par” un “pret”. Šis process ilga piecas stundas. Tagad putekļi ir nosēdušies, Stambulas konvencija vairs nav darba kārtībā, bet ir viena zīmīga nianse – par ratifikāciju nobalsoja 51 deputāts. Tas ir “par purna tiesu”, caur adatas aci – tas ir knapi, knapi.

Andrejs Panteļejevs ir viens no atjaunotās Latvijas pirmās politiskās paaudzes spilgtākajiem pārstāvjiem. Spožs intelektuālis, ar pragmatisku, racionālu un, galvenais, skaidru skatījumu uz lietām. Par tādiem mēdz teikt – ar gudriem cilvēkiem vienmēr patīkami parunāt. Izmantoju profesionālo iespēju un aicināju viņu uz sarunu.

“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.

“Lūdzu, nesauc mūs par nodevējiem! Tā konvencija nav tik slikta, kā tu domā,” valsts svētku pasākumā mani uzrunāja kāds Saeimas ZZS deputāts. Atbildēju, ka tā ir vēl sliktāka, nekā es domāju, bet politkopa ZZS manās un daudzu citu acīs ir nokritusi zem grīdlīstes līmeņa. Apstiprinājums nelika ilgi gaidīt: koalīcija bija vienota kā zāģa zobi un 23. novembrī noraidīja 12 608 Latvijas pilsoņu iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību.

Nākamā gada budžetam galvu reibinošs pieaugums; valsts parādu nasta ir samērīga un nav bīstama; komercbanku nekaunībai nav robežu; tiek meklētas iespējas finanšu institūciju “Altum” pārveidot par valsts banku kreditēšanas veicināšanai – “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).

“Jaunās vienotības” centieni neatstāt Latvijas sabiedrību bez komēdijas elementiem ir apsveicami. Šoreiz par to parūpējās mūsu ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV). “Ja Latvija pieņemtu lēmumu kandidēt uz ģenerālsekretāra amatu, Dr. Krišjānis Kariņš ir gatavs pievienoties sacensībai.” Šādu paziņojumu svētdien citēja aģentūra "Bloomberg". Paziņojums bija saņemts no Kariņa preses pārstāvja.

Nav noslēpums, ka Latvijas bijušais premjerministrs un tagadējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš raugās uz Briseli kā vilks uz mežu. Rīgā viņam šauri. Kā zoodārza krātiņā. Apkārt tādi sīki, skaudīgi cilvēciņi. Liek uz tikšanos ar nopietniem cilvēkiem lidot vienā lidmašīnā ar visu to plebeju masu, kas aplaudē, lidmašīnai nosēžoties. Brrr... Cita lieta Briselē. Tur visi savējie, un, kā Kariņš mēdz teikt, tur jūtos kā baznīcā, kur visi savējie.

Es neparakstīšos par Saeimas atlaišanu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja Saeima pēc mēneša tiktu atlaista un sarīkotas jaunas Saeimas vēlēšanas, mēs ievēlētu visus tieši tos pašus politiķus un partijas.

Tiklīdz likums to pieļāva, tas ir, precīzi gadu pēc 14. Saeimas ievēlēšanas, vairākas politiskās organizācijas pieteica parakstu vākšanu šīs Saeimas atlaišanas iniciēšanai. Šī parakstu vākšanas kampaņa liek ieskatīties Satversmē, kur atklājas vairākas interesantas, ne pārāk demokrātiskas lietas.

Pašreizējo Saeimas un banku pretstāvi, virzot likumprojektu par hipotekāro kredītu procentu likmju samazināšanu, zināmā mērā var saukt par revolucionāru. Kaut vai tāpēc, ka pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē parlamenta “vadošā grupa” un banku lobijs nav vienā barikāžu pusē.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kā ceļa rullis iet pāri Ziemeļvidzemes novadiem, iemīcot asfaltā esošos un bijušos pilsētu mērus. Cik pamatoti vai nepamatoti skarta politiķu reputācija – to pēc daudziem gadiem vērtēs tiesa. Ja KNAB aktivitātes izrādīsies nepamatotas vai ne pārāk pamatotas, pastāv risks, ka tādējādi tiks apslāpētas jau tā ne īpašās reģionu vadoņu vēlmes apgūt Eiropas fondu naudu. Virzoties uz plikadīdu statusu un turpinot slīdēšanu atpalicībā, cīnīsimies par katru Eiropas fondu apguves nolikuma komatu?

Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam ir septiņi padomnieki, kuru uzdevums ir sniegt prezidenta darbam nepieciešamu, objektīvu informāciju par norisēm valstī un arī ieteikt viņam, ko sacīt tautai un kā rīkoties. “Septiņi bezbailīgie” “noklāj” visu valsts dzīves “laukumu” – no ārlietām un drošības līdz zinātnei un ekonomikai.

Uz Saeimu esot aiznests nobružātais ādas portfelītis ar valsts budžetu. Lietoju atstāstījuma izteiksmi, jo nav drošas pārliecības, ka tajā portfelītī esošos papīrus patiešām var saukt par budžetu. Vēl jo vairāk par “drošības un atspēriena” budžetu, kā tas nodēvēts valdību apkalpojošo PR kantoru apspriežu istabās.

Nesot budžeta portfeli (likumprojektu par valsts 2024. gada budžetu) no Finanšu ministrijas uz Saeimu un tālāk Saeimā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens runāja par medicīnai ieplānoto izdevumu pieaugumu 275 miljonu eiro apmērā.

Lai arī trešdienas vakarā Kara muzejā notikušajai “Konservatīvās domas konferencei “Demos”” bija izteikti akadēmiska ievirze – tajā uzstājas tikai atzīti filozofiskās domas pētnieki, to viegli varēja uztvert kā pasākumu, kur tiek likti pamati jaunam politiskam spēkam. Tas zināmā mērā arī izrietēja no filoloģijas zinātņu doktores Agneses Irbes priekšlasījuma nosaukuma – “Konservatīvas partijas programma”.

Par to, kā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir iejutusies pēc ilgiem laikiem atkal atpakaļ valdībā; par to, kādi citi risinājumi būs, lai aizstātu samazināto PVN Latvijas augļiem, dārzeņiem un ogām; par to, kāpēc vispār vajadzīga Ekonomikas ministrija, “Neatkarīgās” intervija ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).

Jaunajā valdībā spilgtākā figūra, vismaz pagaidām, izrādījusies kultūras ministre Agnese Logina. Viņas izteicieni par patriotisma pārdefinēšanu, “Latvijas valodu” burtiski spridzina. Šie viņas izteikumi nav pārsteidzoši. Tie ir likumsakarīgi, jo viņa šajā “bezprincipu” valdībā ir kā baltā vārna – vienīgā ar “principiem”. Kādiem, tas jau ir cits jautājums.