Orbāns Maskavā apkampj Putinu – bet ko pirms tam viņš gribēja no Zelenska?

© SCANPIX/Reuters

Tagad jau Maskavas labumus baudošais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns negaidīti izvēlējās Kijivu par pirmo ārvalstu vizītes galamērķi pēc tam, kad Ungārija kļuva par Eiropas Savienības prezidējošo valsti. Šī bija viņa pirmā ierašanās Ukrainā kopš Krievijas agresijas sākuma.

Kas tad patiesībā ungāru premjeru mudināja triekties uz Ukrainu, kāda jēga no šīs vizītes viņam, kāda ukraiņiem?

Formālais iemesls Ungārijas premjerministra Viktora Orbana vizītei Kijivā bija Ukrainas turpmāko soļu noteikšana integrācijai ES. Ungārijas prezidentūras laikā Ukrainas iestāšanās process galvenokārt ietvers Ukrainas likumdošanas pārskatīšanu attiecībā uz atbilstību ES prasībām. Viktors Orbāns un Volodimirs Zelenskis 2. jūlijā tikās un pārrunāja vairākus svarīgus jautājumus, kas skar abu valstu attiecības un drošību reģionā. Galvenās sarunu tēmas bija miera nodrošināšana, reģionālā drošība un ekonomiskā sadarbība.

Tikšanās laikā abi līderi apsprieda iespējas stiprināt divpusējās attiecības, īpaši uzsverot sadarbību enerģētikas, tirdzniecības un loģistikas jomā. Zelenskis uzsvēra Ukrainas interesi veidot labas kaimiņattiecības ar Ungāriju un izteica pārliecību, ka Ukrainas ātra pievienošanās Eiropas Savienībai nāks par labu abām valstīm.

Orbāns un Zelenskis vienojās par nepieciešamību turpināt dialogu un sadarboties miera nodrošināšanas iniciatīvās. Tikšanās laikā Orbāns apliecināja Ungārijas gatavību atbalstīt visas iniciatīvas, kas vedīs pie miera reģionā, ziņo dailynewshungary.com.

Tik tālu viss ir skaisti - oficiālas un formālas frāzes. Zināms, ka Ungārija nav Ukrainai draudzene un tā visu laiku ar visiem spēkiem cenšas traucēt Ukrainai karā pret Krieviju, noliedzot nepieciešamību tai saņemt finansiālu un militāru palīdzību, lejot ūdeni uz Kremļa dzirnavām. Eiropas Savienība tikmēr lieto viltības, lai apietu Ungārijas liktos šķēršļus, un izdomā veidus, kā palīdzēt Ukrainai finansiāli un militāri. Tomēr Ungārijas bremze ir traucējoša un procesus paildzinoša.

Kā varēja tā gadīties, ka Ungārija un tās līderis Orbāns iestājas pret Ukrainas centieniem padzīt krievu okupantus? Ungārija taču pati ir daudz cietusi no apspiedējiem - 1956. gadā padomju karaspēks asiņaini izrēķinājās ar ungāriem. Orbāns nav muļķis un pārzina savas zemes ļaužu domāšanas veidu - viņš ir populists, kurš vienmēr rīkosies tā, kā no viņa gaida elektorāts. Viena no ungāru tautas sāpēm ir tas, ka pēc 1. pasaules kara ļoti lielas ungāru apdzīvotās teritorijas nonāca citās valstīs - tostarp arī mūsdienu Ukrainas valdījumā. Šo kārti Orbāns izspēlēja arī tagad, tiekoties ar Zelenski - uzsvēra nepieciešamību risināt jautājumus, kas skar etnisko ungāru kopienu Ukrainas Aizkarpatu reģionā. Ungārija ir izvirzījusi šo jautājumu kā priekšnosacījumu atbalstam Ukrainas ES kandidātvalsts statusam.

Orbāns skaļi to nesaka, bet laika gaitā ungāru apziņā ir iedējusies doma par teritoriālām pretenzijām pret Ukrainu. Tas savukārt dzen stūrī Zelenski, jo viņam nav tautas mandāta tagad kaut ko runāt par zemju atdošanu Ungārijai - viņa galvenā rūpe ir karš pret Krieviju. Etniskie ungāri ir Ukrainas pilsoņi, uz kuriem attiecas vispārējā Ukrainas karaklausība. Kā Zelenskim apsolīt, ka ungārus armijā neiesauks? Un ne jau visi ungāri cenšas izvairīties no iesaukšanas - ir arī tādi, kas pat rautin raujas cīnīties pret Krieviju. Nav zināms, ko Zelenskis teica Orbānam un ko kurš kuram atbildēja, bet situācija ir bijusi mulsa un paliek mulsa. Izdevumā “Kyiv Post” minēts, ka Orbāns vēlas panākt drošības garantijas un stiprināt reģionālo drošību, kā arī risināt ekonomiskās sadarbības jautājumus enerģētikas un loģistikas jomās. Taču sarunā Orbāns izteicis savas bažas par turpmāko ES un ASV finansiālo un militāro palīdzību Ukrainai. Viņš ir izteicies par nepieciešamību pēc skaidriem un pārredzamiem atbalsta mehānismiem, norāda “Ukrinform”. Orbāns esot devis mājienu uz mītu, ka naudiskā un militārā palīdzība Ukrainai varbūt tiek nozagta un nemaz nenonāk līdz frontei. Patiesībā ASV un ES institūcijas visnotaļ uzrauga, kur paliek nauda, un veic auditus, taču tāda pasaka pastāv un Ungārijā tai tic.

Orbāns ir pretmets starptautiskajam dižblēdim Džordžam Sorosam, kurš ir dzimis Ungārijā un tieši šo valsti ir izvēlējies kā īpaši svarīgu teritoriju saviem ideoloģiskajiem eksperimentiem. Laika gaitā lielai daļai ungāru ir izveidojusies alerģija pret Sorosa naudu, politiķiem un medijiem. Viņi labprātāk krīt Orbāna apkampienos, kuram sauklis, ka Ungārijai ir savas intereses. Ungāriem ir labi, ka viņu valsts tiek apgādāta ar lētu krievu gāzi.

Lai vai kā, Eiropas Savienības politiskajās aprindās Orbāna ālēšanās jau sāk kļūt neciešama. Skaļi tas vēl netiek oficiāli teikts, taču jautājums ir par to, vai Ungārija vispār ir Eiropa un vai tai vajadzētu atrasties Eiropas Savienībā.

Orbāns tad no savas puses to labi saprot un cenšas izbalansēt - tāpēc arī noticis brauciens uz Kijivu un tikšanās ar Zelenski. Saviem vēlētājiem viņš stāsta, cik ļoti rūpējas par ungāriem, bet Eiropas Savienībai šāda tikšanās ar Ukrainas prezidentu ir rādīšana, ka Ungārija ir pragmatiska, solīda un uz kompromisiem ejoša valsts, ka nevajag uztraukties par Ungārijas prezidentēšanu. Eiropas acis uz kādu brīdi tagad būs aizmālētas.

Komentāri

“Nav plāna likvidēt Latviešu valodas aģentūru (LVA). Daudzas lietas, ko šobrīd darām, ir saistītas ar latviešu valodas nostiprināšanu,” intervijā “Neatkarīgajai” teica izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Intervija tika publicēta 10. jūlijā. “Tātad Latviešu valodas aģentūra paliks kā atsevišķa institūcija?” pārjautāju. “Jā,” pārliecinoši atbildēja ministre. Taču nākamā diena atnesa pārsteigumus.

Svarīgākais