Lielākā daļa no Saeimas deputātiem uztver darbu parlamentā kā savu vienīgo, tomēr ir atsevišķi indivīdi, kas saņem papildu naudu no publiskā un pat privātā sektora. Viņu darbības ne reizi nav tikušas saskaņotas un tām nav izsniegtas atļaujas, izriet no Saeimas Juridiskā biroja atbildes.
Saeimas deputātiem un ministriem ir īpaši strikti nosacījumi attiecībā uz interešu konfliktiem. Neskaitot dažādus uzdevumus vietējās un starptautiskajās struktūrās, kur deputātus var nozīmēt pildīt amatus saskaņā ar likuma prasībām, Saeimas locekļiem ir atļauts savienot parlamentārieša amatu ar personīgā nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, kā arī pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, lauksaimnieka, profesionāla sportista vai radošo darbu - tos īstenojot, drīkst reģistrēt arī saimniecisko darbību. Vēl atļauti amati sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās, kā arī dienests Zemessardzē.
No iepriekšējām desmitgadēm zināmi daudzi pozitīvi gadījumi, kad ārsti, kultūras darbinieki un pat atsevišķi sportisti pēc ievēlēšanas Saeimā turpinājuši savu pamatdarbu. Vispārzināms bijis fakts, ka Saeimas deputāts Gundars Daudze jau otro desmitgadi pa nedēļas nogalēm un brīvdienām turpina praktizēt Ventspils slimnīcā kā anesteziologs reanimatologs, nedarot to naudas dēļ, jo kā ārsts viņš pelna piecreiz mazāk nekā deputāts. Rakstniece un redaktore Dace Rukšāne vienlaikus ar darbu Saeimā visus četrus gadus turpināja radošās aktivitātes, lai gan to intensitāte saprotamā kārtā mazinājās pretstatā politiskajiem pienākumiem, savukārt Liepājas skolotājs Normunds Dzintars, kādu laiku strādājot Saeimā, nepārtrauca pedagoga, lektora un centralizēto eksāmenu labotāja darbu. Svarcelšanas čempions un treneris Viktors Ščerbatihs savulaik prēmijās un sponsoru reklāmas naudās nopelnīja četrreiz vairāk nekā Saeimas algā, tādā veidā kļūstot par reto deputātu, kas nomaksājis nodokļos vairāk nekā saņēmis no tautas.
Tomēr ne visi piemēri ir pozitīvi. Tā 2018. gadā izskanēja ziņas, ka Valsts ieņēmumu dienests sodījis deputātu Artusu Kaimiņu “par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā”. Tā nebija pirmā reize: jau 2015. gadā viņš sūkstījās - "KNAB uzlika 70 eiro sodu. Lūdzu, lai sods ir samērīgs: esmu 3 mēnešus apvienojis amatus, pēc ievēlēšanas Saeimā nesaņemot atalgojumu [par raidījumu veidošanu savā firmā] “Suņu būdā”, novēršot pārkāpumu un neradot valstij zaudējumus”. Šogad KNAB uzlicis 200 eiro sodu par to, ka Saeimas deputāts, bijušais zemkopības ministrs Didzis Šmits savienojis darbu parlamentā ar uzraudzības komitejas locekļa amatu rīcības programmā zivsaimniecības attīstībai, kā arī Zvejniecības komercdarbības licencēšanas komisijas locekļa amatu. Tas nav atļauts, pat ja deputāts pēc specialitātes tiešām ir zivsaimniecības ekonomists. Iepriekš līdzīgi pieķerti arī citi deputāti, turklāt tieši interešu konflikta novēršanas normu neievērošana ir tā, par ko Saeimas locekļi sodīti visbiežāk citu pārkāpumu starpā - piemēram, tāda statistika veidojusies par nepilnu gadu strādājušo un drīz vien atlaisto 10. Saeimu.
Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosaka: ja persona kļūst par amatpersonu, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā paziņot priekšniecībai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem citus amatus, pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu, kuru savienošana ir aizliegta, un izbeidz šos iepriekšējos darbus. Likums tāpat nosaka - ja ir amati, kurus atļauts savienot un kuru pildīšana nav jāizbeidz, arī tādā gadījumā tomēr par katru no tiem ir jāprasa atļauja savienot amatpersonas amatu ar jebkuru no šiem blakusdarbiem.
Tā kā šādas situācijas nemainās gadu no gada, deputāti šajā jautājumā gudrāki kopumā nekļūst un joprojām tiek sodīti par vienu un to pašu, Saeimai tika nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums ar jautājumiem: kuri kopš 2010. gada jaunievēlētie deputāti, stājoties amatā, ir iesnieguši atļaujas pieprasījumus savienot Saeimas deputāta amatu ar dažādiem papildu darbiem? Cik un kuri deputāti šādas atļaujas saņēmuši?
Saeimas Juridiskā biroja mēnesi gatavoto atbildi nevar nosaukt citādi kā par šokējošu. Izrādās, deputāti nemaz nav vērsušies prezidijā vai Mandātu un iesniegumu komisijā, prasot Saeimas atļauju blakusdarbu veikšanai un amatu savienošanai. “Saeima nav izsniegusi valsts amatpersonas amata savienošanas atļauju nevienam Saeimas deputātam,” raksta Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.
Šāda prakse pārkāpj Satversmes 18. pantu, kas nosaka: “Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.” Tas nozīmē, ka Saeimai, apstiprinot deputātu mandātus, vienlaikus ir arī jāpārbauda, vai viņiem ir pilnvaras savienot amatus ar jebkuriem citiem darbiem, kas nav zinātne, medicīna, pedagoģija, sports, Zemessardze vai radošā darbība.
Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” definē, kādus papildu amatus kuras amatpersonas var pildīt, un nosaka īsus termiņus, kādos jāizbeidz neatļautās amatu darīšanas. Un tā paša likuma 8.1 pants nosaka rīcību attiecībā uz legālajiem blakus amatiem: stājoties valsts amatā, jaunajai amatpersonai (vienalga, Saeimas deputātiem vai citām amatpersonām) “ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā rakstveidā iesniegt [..] lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu. Par amatu šajā pantā uzskatāma arī saimnieciskās darbības veikšana, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpilde”.
Tā paša panta nākamie punkti nosaka - atļaujas identiski jāsaņem arī tiem cilvēkiem, kas kļūst par amatpersonām, bet grib turpināt likumā atļauto veidu profesionālo darbību (tas attiecas, piemēram, uz jaunievēlētu Saeimas deputātu, kurš grib turpināt pildīt kādu uzņēmuma līgumu). Ja rodas pretējā situācija (valsts amatpersona grib vienlaikus piestrādāt privātajā sektorā), tad arī jāsaņem atļauja no valsts. Likums paredz pat tādu gadījumu, kad valsts amatpersonai var būt vairāki papildu pienākumi - arī tajos visos ir jāsaņem atļaujas. Vienīgie izņēmumi likuma priekšā ir darbība Zemessardzē, izglītībā, medicīnā, radošajā sfērā utt., kā jau minēts iepriekš. Noteikts, ka likums attiecas ne vien uz visām parastajām hierarhiskajām institūcijām, kur visi strādājošie kaut kam pakļauti, bet arī uz koleģiālām iestādēm - tā strādā Saeima.
Kā jebkurā lielā valsts struktūrā, arī Saeimā gadu gaitā strādājuši cilvēku simti, no kuriem ne visiem bijuši papildu amati ārpus parlamenta, un no tiem, kas tomēr veikuši paralēlus darbus, daudziem nav bijis obligāti saņemt saskaņojumu. Bet, kā parāda regulārie VID un KNAB protokoli, tie deputāti, kam bijis jāveic saskaņojums, to nav ieguvuši. Kā parāda jaunā atbilde no Saeimas Juridiskā biroja, viņi nav pat mēģinājuši saņemt atļaujas savienot tos amatus, kuriem tas nepieciešams.
