Nemainīgi skaists un aizraujošs ir mūsu valdības darba teātris. Vakar sākās epizode ar nosaukumu “Valsts budžets”. Lai negarlaikotu aktīvākos sekotājus, pieķersimies, mūsuprāt, atraktīvākajiem kadriem (Ministru kabineta sēdi varēja vērot tiešraidē) un zīmīgākajiem vārdiem, jo – beigu beigās – “pirmā patiesi kreisi centriskā valdība”, kā to pērn nodēvēja progresistu deputāts Andris Šuvajevs, proletāriski un taisnīgi pievērsās tautas pamatvajadzībām. Jāteic gan, ar dažiem ieklupieniem.
Attālināti par budžeta jautājumiem runāja Latvijas Bankas galvenais cilvēks Mārtiņš Kazāks, atgādinot, ka, plānojot 2025. gada valsts budžetu, ar tēriņiem jābūt ļoti piesardzīgiem: saskaņā ar LB prognozēm gan 2024. gadā, gan 2025. gadā ir liels risks, ka budžeta deficīts var pārsniegt pieļaujamo trīs procentu līmeni no iekšzemes kopprodukta, tāpēc tēriņi jāierobežo.
Viņš arī aicināja ierobežot publiskā sektora algu pieaugumu, kas šogad jau audzis par 18%, bet tik straujš algu kāpums publiskajā sektorā “velk līdzi” arī privāto sektoru, pasliktinot tā konkurētspēju.
Biedri, kādi vēl ierobežojumi? No nākamā gada 1. janvāra taps paaugstinātas ministru un citu atbildīgu valsts darboņu algas: premjerei Evikai Siliņai (JV) no 2025. gada 1. janvāra mēnešalga būs 8946 eiro - salīdzinot ar tagadējo 8440 eiro mēnesī. Ministriem būs 7924 eiro, tagad gan tikai 7475 eiro. Saeimas deputātiem tā knapāk: no 4220 eiro paaugstināsies līdz 4473 eiro. Bet nu tur darbs komisijās un tā… Gan jau savilks galus kopā. Kā akmens no sirds novēlās: jau sāku domāt, ka būs jāvāc ziedojumi valstiskajiem badacietējiem.
Kazāks minēja daudzus un dažādus skaitļus, kas, patiesību sakot, bija visai draudīgi, bet tieši tas acīmredzami sagarlaikoja ministru pulciņu. Par ministru patieso kaismi risināt budžeta problēmas liecina viens ekrānšāviņš, ko izdevās iegūt no Ministru kabineta sēdes.
Palūkojam uzmanīgi. Ekrānā runā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Un tagad tikai nevajag pārmest ministriem, ka viņus neinteresē Kazāka teiktais. Interesē, un kā vēl!
Re, ministri Sprūds un Briškens (abi PRO) apspriež nevis labākās sēņu vietas un odu bezprecedenta uzbrukumu, bet gan fiskālo telpu ap “Rail Baltica” un dronu sūtījumiem uz Ukrainu. Savukārt citi ministri Kazāka runai seko ar savu viedtālruņu palīdzību, nevis - kā jūs varbūt iedomājāties - risina atjautības uzdevumus kāda portāla izklaides sadaļā vai sūta mīļus vēlējumus vārdadienā, piemēram, Borisam Rezņikam.
Patiesībā šai valdībai ir darāmā līdz brošai, jo finanšu ministrs Ašeradens savā ziņojumā viedi izanalizējis mūsu esošo un neesošo naudu. Izrādās, jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2025. gadā ir negatīva - mīnus 13 miljoni eiro, toties turpmākajos gados ministrs draiski sola pozitīvu fiskālo telpu: 2026. gadā tā būs 32,2 miljoni eiro, 2027. gadā - 43,5 miljoni eiro. Nez, no kurienes šis optimisms?
Iespējams, no tā, ka darāmos darbus esošā valdība uztver kā elementāri padarāmus, un tā tas arī ir. Pilnīgi skaidrs, ka valdība atteiksies no valstij netipisku funkciju un opciju finansēšanas, jo valdībā beidzot ir iestājusies sapratne par to, ka šie nevajadzīgie izdevumi ved mūsu valsti finansiālā strupceļā.
Dažādu NVO finansēšana, sarunu festivāli, velosipēdu popularizēšana, labi finansēti migrantu apkalpošanas un iekļaušanas pasākumi, “zaļā kursa” bezjēdzīgā kampaņa, tomātu salātu pētījumu apmaksāšana kovidlaikā, kur nu vēl runāt par citiem izdevumiem tajā laikā, kad mums “naudas bija tik daudz kā vēl nekad”. Par to visu un par skaitliski uzpūsto ierēdniecību valdība taču arī spriedīs, vai ne?
Cik tur daudz naudas varētu ietaupīt… Sēdēju, pieplakusi ekrānam, lai labāk sadzirdētu iemīļoto ministru debates par šiem jautājumiem, taču pulksten 15 un 36 minūtēs MK sēdes atklātā daļa tika slēgta, un visi - ieskaitot mani - palika gribot. Nebūs tev, pāķi, dzirdēt kungu sarunas. Sēdi savā neziņā un gatavojies ziemai ar paaugstinātu PVN un neaizsniedzamiem apkures tarifiem.
