Par to, kā veidojas nākamā gada budžets, par to, vajag vai nevajag celt nodokļus, kam jābūt prioritātei budžeta izdevumos, un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).
Vairs nav tas laiks, kad naudas bija tik daudz kā spaļu. Tagad naudas ir maz, naudas nav, budžets nepildās. Kā Saeima un valdība domā naudas trūkumu novērst? Kā sekmējas ar nākamā gada budžeta veidošanas plāniem?
Neviens budžets nav bijis viegls. Ministriju pieprasījumi atkal ir daudz lielāki nekā budžeta iespējas, un tos nāksies izvērtēt kritiski.
Augstākās amatpersonas uzsver, ka budžetā būs tikai viena prioritāte - drošība. Ar to tiek saprasts, ka tā ir gan ārējā, gan iekšējā drošība.
Tad nu ministrijas pie vārda “drošība” pievelk tādas programmas, kurām ar drošību nav sakara.
Bet es domāju, ka pamatā budžetā tomēr ir jārūpējas par drošību, jāsagādā līdzekļi gan atalgojumam, gan nodrošinājumam aizsardzības un iekšlietu sistēmā.
Ir valstis, kas tikai gatavojas palielināt aizsardzības finansējumu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijai tas jau ir 2,5%, un tiek plānots palielināt līdz 3%. Bet domāju, ka arī mums jāpieet šai lietai radoši.
Daudzas valstis aizsardzības finansējumu traktē tā, ka tas ir jāparedz gan aizsardzībai, gan iekšlietu struktūrām, neatdalot tās no ārējas drošības.
Viena no lietām, kas ir būtiska, ir robeža. Ir milzīga atšķirība starp, piemēram, Beļģijas un Nīderlandes robežu un Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Robežsargiem ir jābūt militāri integrētiem. Viens no variantiem var būt tāds, ka jāizveido militārā robežsardze, kura strādās uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju un būs integrēta aizsardzības sistēmā.
Budžets, protams, būs, neviena valsts bez budžeta nav palikusi... Nav viegli un vienkārši, bet valdība pie tā nopietni strādā. Domāju, ka līdz likumā noteiktajam termiņam 15. oktobrī valdība iesniegs Saeimai nākamā gada budžetu.
Aprīlī izcēlās neliela panika, jo atklājās, ka budžeta ieņēmumi nepildās tā, kā bijis plānots. No finanšu ministra Arvila Ašeradena izteikumiem varēja secināt, ka būs jāsavelk jostas. Vai tad valdība kā “Banka Baltija” savus budžeta ieņēmumu plānus ir balstījusi uz to, ka liela inflācija būs mūžīgi un Eiropas Centrālās bankas pasākumi inflācijas mazināšanai paliks bez rezultātiem?
Nepildās viens nodoklis, un tas ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un, šķiet, nedaudz nepildās arī akcīzes nodoklis. Tik tiešām viens no PVN nepildīšanās iemesliem ir inflācijas samazināšanās - bija plānots, ka inflācijas skaitlis būs lielāks, un tāpēc nepildās.
Bet tajā pašā laikā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir pārpildīts par 85 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir darba algu pieaugums.
Ir dzirdēts, ka, ja tiks pacelts PVN par 1%, budžetā būs ap 200 miljonu eiro ieguvums. Vai vajag pacelt PVN? Kenijā 27. jūnijā tauta izgāja ielās, protestējot pret valsts varas plāniem palielināt nodokļus. Masu nemieros bojā gāja vismaz 22 cilvēki. Latvijā laikam nodokļus varētu dubultot, un arī to sabiedrība paciestu...
Nevaru to komentēt. Bet tā sagadījās, ka es biju aizgājis uz interviju Latvijas Televīzijā, un ziņu moderatori raidījumā bija iekļāvuši ziņu par protestiem Kenijā.
Es domāju, ka pašreizējā nestabilajā situācijā PVN raustīt nevajag. PVN visvairāk ietekmē mazturīgos cilvēkus - viss viņu atalgojums aiziet ikdienas izdevumiem, savukārt cilvēki ar augstākiem ieņēmumiem var gan uzkrāt naudu, gan tērēt ieņēmumus dažādos veidos, piemēram, dodoties atvaļinājumā uz ārzemēm. Viņu PVN īpatsvars tērēšanā ir mazāks. Arī no šāda skatupunkta tas ir jāvērtē.
Ir jāpārskata programmas, vai nav tādas, kuras nav nepieciešams realizēt tūlīt.
Manuprāt, nav pašlaik svarīgāka uzdevuma par drošību.
Pašlaik arī nenotiek diskusija par PVN paaugstināšanu. Valdība strādā pie darbaspēka nodokļu pārskatīšanas. Nav mērķis tos pacelt, bet vienkāršot lietas. Ir izveidojusies situācija, ka ir progresīvs neapliekamais minimums un progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kas nozīmē, ka plašā algu segmentā ar vienu roku dod, ar otru tiek ņemts. Valdība pašlaik ļoti nopietni strādā, lai radītu sistēmu, kas šīs lietas vienkāršo.
Pirms kādiem gadiem plašsaziņā ieviesās termins “fiskālā telpa”. Kāda būs nākamā gada fiskālā telpa?
Fiskālā telpa ir līdzekļi, kas ir pieejami jaunu programmu uzsākšanai. Patlaban šo līdzekļu apjoms ir minimāls, var teikt, ka līdzekļu nav.
Bet, kad valdība ķērās nopietni pie izdevumu pārskatīšanas, 200 miljonus mierīgi varēja atrast no programmām, kuras vai nu nepildās, vai kuras var atlikt uz vēlāku laiku. Pagājušajā gadā 70 miljonus veselībai atrada pāris mēnešos.
Tāpēc, pirms spriest par PVN paaugstināšanu, jāpaskatās izdevumu efektivitāte.
Vai, ceļot aizsardzības izdevumus uz 2,5% un 3% no IKP, visa nauda obligāti ir jāizšauj poligonā? Kādas ir iespējas kaut ko ražot - pogas, siksnas, pārtikas paciņas vai bruņumašīnas, kas nupat jau mazliet ir sāktas ražot?
Protams, par to tiek domāts, un tiek arī šis tas darīts. Eiropā tiek meklēti investori. Šādām investīcijām jānodrošina “zaļā gaisma” un jāpiesaista investīcijas, līdzīgi kā tika piesaistītas “kovidnaudas”.
Kāda nauda nākamajā gadā Latvijai jāapgūst no ES struktūrfondiem?
Valdība plāno ļoti būtiski palielināt līdzfinansējumu. Iepriekš tas bija no 800 miljoniem līdz miljardam eiro, bet tagad būs pāri miljardam - vismaz 1,2 miljardi. Aktīvā fāzē joprojām tiek darbināts arī Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms. Tas dos ekonomikas pieaugumu. Parasti tas ir devis 1-1,5% papildu pieaugumu caur investīcijām, tas palīdzēs saražot naudas masu.
Ir veiksmīgi uzsākta investīciju programma lielajiem uzņēmumiem, kas rada darba vietas, eksportējošiem uzņēmumiem. Tā ir “makšķere”, kas palīdzēs “zivis” dabūt. Ja Eiropas naudu tērēsim lietās, kas jaunu naudu neienes, tad tā būs nelietderīgi iztērēta nauda. Bet pašreizējais virziens ir ļoti pareizs, un domāju, ka tas dos pienesumu Latvijas iekšzemes kopproduktam.
Mūsu kaimiņiem igauņiem jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas IKP pieaugums ir negatīvs. Mēs esam no tā izbēguši, mums ir mazs, tomēr pieaugums. Tā ir jānoturas, un tas plāns, kas paredz lielāku līdzfinansējumu nākamajam gadam, palīdzēs saglabāt pozitīvu IKP pieaugumu.
Vai Igaunijas negatīvajam IKP pieaugumam ir kāda saistība ar to, ka Igaunijā tiek palielināts PVN?
Tiešas saistības nav. PVN paaugstināšanas rezultāti būs redzami 2025. gadā. Bet nu jā - Igaunijā vairākus ceturkšņus IKP pieaugums ir bijis negatīvs - proti, tas ir IKP kritums.
Eiropas Centrālās bankas antiinflācijas pasākumu laikā komercbankas guva milzīgus ienākumus. Vairākās valstīs, tajā skaitā Lietuvā, tika ieviests solidaritātes jeb virspeļņas nodoklis. Varbūt arī Latvijā tādu nodokli vajadzēja vai joprojām vajag?
Mēs gājām citu ceļu, jo visvairāk sadārdzinājuma laikā cieta tie cilvēki, kas ir hipotekāro kredītu ņēmēji. Mūsu mērķis bija palīdzēt viņiem. Tas skāra vidusšķiru, ja to tā var saukt. Šiem cilvēkiem visi ieņēmumi ir caurspīdīgi, viņi maksā vairāk nekā divus miljardus nodokļos. Mēs izvēlējāmies ieviest kredītiestādēm nodevu un atbalstīt tieši hipotekāro kredītu ņēmējus. Tagad ir 70 līdz 90 miljoni eiro naudas, kas paliek šiem cilvēkiem, un domāju, ka iet patēriņā.
Par virspeļņas nodokli mans viedoklis ir tāds, ka nevajag kādu sodīt, bet vajag palīdzēt tiem, kam nepieciešams. Es neesmu virspeļņas vai kāda tamlīdzīga nodokļa atbalstītājs.
Kad tika veikts finanšu sistēmas “kapitālais remonts”, lielas summas tika aizturētas, arestētas. Kur ir šī nauda, vai to nevar novirzīt Latvijas ekonomikai?
Nav milzīgu līdzekļu. Un arī kad sākās karš, arestēto līdzekļu apjoms ir bijis gaužām mazs. Jo finanšu sistēmas kapitālais remonts iztīrīja banku sistēmu no netīrās naudas. Līdz ar to tā nauda aizceļoja uz citām valstīm.
Aizturēts nav tas pats, kas konfiscēts. Dažkārt līdzekļi tiek aizturēti, bet tiek konstatēts, ka noticis reāls biznesa darījums. Tad šādu naudu nekonfiscē.
Vairāku ārvalstu presē vērojams uztraukums par indeksu kritumu pasaules biržās. Uztraukums ir lielāks nekā parasti. Ar ko tas draud?
Pirmā krīze Latvijai, kurā parādījās vārds “birža”, bija 1998. gadā. Pēc tam vēl bija krīzes.
Taču birža ļoti ātri atjaunojas. Es domāju, ka tur nav pamata lielām bažām, un pašlaik situācija nav tāda, lai būtu pamats biržas sabrukumam un biržas indeksu krituma būtiskai ietekmei uz Latvijas ekonomiku.
