Svētdien notikušo zemju vēlēšanu rezultāti Saksijā un Tīringenē nebija pārsteidzoši. Tie pilnībā atbilda jau iepriekš prognozētajiem. Līdz šim nebijušus panākumus ieguva abu spārnu “populisti” (partijas ar netradicionālo politisko orientāciju) – “Alternative für Deutschland” (AfD), Sāras Vāgenknehtas savienība (SVS) un “Die Linke” (Kreisie).
Vairāk urbanizētajā un industriālākajā Saksijā (lielākās pilsētas Leipciga un Drēzdene) pirmo vietu tomēr izdevās noturēt Kristīgo demokrātu savienībai (KDS), bet mazāk industriālajā Tīringenē (Erfurte) “populistiem” izdevās uzvarēt pārliecinoši.
Saksijā KDS ieguva 31,9% balsu, AfD - 30,6%, SVS - 11,8%, sociāldemokrāti (SD) - 7,3%, Zaļie - 5,1%.
Tīringenē AfD ieguva - 32,8%, KDS - 23,6%, SVS - 15,%, Kreisie - 13,1%, SD - 6,1%. Pārējās partijas nepārvarēja 5% barjeru, lai gan atsevišķi deputāti var tikt ievēlēti no viena mandāta apgabaliem. “Tradicionālās” jeb “normālās” partijas (no kurām parasti veido valdības) kopā ieguvušas mazāk par 30% balsu.
Parasti reģionālajās zemju vēlēšanās galvenās tēmas ir skolu sistēma, vide, komunālā infrastruktūra un tamlīdzīgas problēmas. Kā Rīgā teiktu: ielu bedrēm nav tautības. Taču šajās vēlēšanās neparasti lielu nozīmi spēlēja tieši “lielie” jautājumi. Izšķiroši izrādījās divi. Imigrācija un attieksme pret Krieviju un palīdzību Ukrainai.
Mums šīs vēlēšanās ir svarīgas, jo rāda tās tendences, kurā virzienā iet viena no ES dominējošajām valstīm - Vācija. Tendence, jāatzīst, ir draudīga. Divas lielākās uzvarētājas - AfD un SVS - ir izteiktas prokremliskas, proputiniskas un pretukrainiskas partijas. Ar ko tās atšķiras? Galvenokārt atšķirības ir tikai lozungu līmenī.
AfD ir izteikti šovinistiska, ksenofobiska partija, savukārt SVS ir antiamerikāniska, antiimperiāliska, pret “bagātniekiem” un citiem “naudas maisiem” vērsta partija. Abu partiju lozungi ir ļoti līdzīgi. Atšķiras tikai motivācija.
AFD Tīringenes zemes līderim, 52 gadus vecajam Bjornam Hekem 2023. gadā tika piespriests 13 000 eiro naudas sods par nacistu saukļa “Visu Vācijai” (Alles für Deutschland) izmantošanu kādā uzrunā. Sārai Vāgenknehtai uz tiesu nav jāiet, jo viņa apmēram to pašu, ko AfD līderi, pasaka bez “Alles für Deutschland”, toties ar “pie visa vainīgi ASV, NATO un globālais imperiālisms”. Izejot no šīs antiamerikāniskās, pretrietumnieciskās premisas, atvasinās arī visa pārējā uzskatu sistēma.
SVS daudz runā par mieru. Tā asi iestājas pret karu. Taču velti tur meklēt atsauces uz Krievijas agresiju Ukrainā. Izrādās, ka pie kara izraisīšanas un nestabilitātes pasaulē vainīgas ir ASV un NATO. SVS programmā melns uz balta NATO nosaukta par “militāro aliansi, kuras vadošā lielvara pēdējos gados, pārkāpjot starptautiskās tiesības, ir iebrukusi piecās valstīs un šajos karos nogalinājusi vairāk nekā miljonu cilvēku”. Savukārt Krieviju, atbilstoši SVS programmai, vajadzētu integrēt Eiropas drošības arhitektūrā.
Sāras Vāgenknehtas un viņas atbalstītāju retorika burtiski viens pret viens sakrīt ar Skabejevas un Solovjova propagandas raidījumu viesu retoriku Kremļa TV. ASV un NATO ir galvenie kara kurinātāji, kuri apdraudot pasaules drošību. Aiz kadra skaļi nepateikta, bet skaidri nojaušama paliek ideja: ja Rietumi nebūtu Ukrainai palīdzējuši, bet tā vietā ļāvuši Putinam “apēst” Ukrainu [un faktiski arī visu pārējo, kas viņam “pienākas”], tad Eiropā un pasaulē valdītu stabilitāte un miers. Šo vienkāršo un daudziem pasaulē (arī pie mums) tik tuvo formulu Sāra Vāgenknehta bez mazākās kautrēšanās izsaka skaļi un iegūst divciparu rezultātus vēlēšanās.
AfD pozīcija, kā jau minēju, ir līdzīga. Atšķiras tikai idejiskā motivācija. AfD pasaules ķibelēs nevaino ASV imperiālistus. Viņi iztiek bez šī nevajadzīgā “vainīgo meklēšanas” starpposma. Viņi uzreiz ķeras vērsim pie ragiem.
Kāpēc mums vispār kādiem jāpalīdz? Vācija (vācieši) pāri visam. Vācija pirmajā vietā. Visam jāiet savu gaitu. Stiprākajam jāapēd vājākais. Ja Krievija grib apēst Ukrainu un visas pārējās valsts, kuras ietilpst tās interešu sfērā, tad tā tam arī jābūt. Mums Putins tāpat neuzdrošināsies uzbrukt, jo mēs, “stiprie”, vienmēr atradīsim kopēju valodu, kā to pīrāgu sadalīt.
Vēlēšanu uzvarētāju politiskās platformas ir ārkārtīgi vienkāršas. Tajās ietvertās formulas emocionāli viegli uztveramas. Tās ir saprotamas ikvienam. Arī tiem, kas par “politiku neinteresējas”. Tā vien izskatās, ka tuvojas politiskā primitīvisma laiks. Ja vien nav jau iestājies. Politiskā “Tik-Tok” un “Instagram” laiks. Jo primitīvāk, jo labāk. Jo vairāk skatījumu un tīkšķu.
Uzreiz jāsaka, ka, lai arī AfD un SVS pozīcija daudzos jautājumos (piemēram, attieksmē pret Krieviju, Putinu, atbalstu Ukrainai) sakrīt, SVS ieņem striktu pozīciju “ar AfD ni un ni”. Lai cik populistiska nebūtu pati
SVS pozīcija, tā sevi uzskata par “normālu” partiju, bet AfD par “nenormālu”, ar kuru pie viena galda nedrīkst sēdēt nekādā gadījumā.
Vācijas vēsturiskās pieredzes dēļ tieši šajā valstī ilgus gadus valdīja ārkārtīgi stingras prasības pēc politiskās pareizības. Jau pieminētais sauklis “Visu Vācijai” jebkurā citā valstī skanētu daudz pieņemamāk (pie mums pat ir partija ar šādu nosaukumu: “Visu Latvijai!”), bet Vācijā katrs nieks, kurš, kaut tikai zem mikroskopa pētot, varētu izskatīties nacionālistisks, skaitās, mazākais, aizdomīgs. Šī politiskā “pareizība” jau sāka iegūt kroplīgas formas. Īpaši pēdējos gados uz imigrācijas krīzes fona. Līdz ar to vēlēšanu rezultāti Saksijā un it īpaši Tīringenē ir tikai likumsakarīgi.
Situācijā, kad aiz loga jau pavisam citi laiki, “normālo” partiju politiķi turpināja tik ilgi tēlot “pareizos”, ka beigās paši jau sāka izskatīties “nenormāli”. Vācijā tik ilgi cīnījās pret pagātnes rēgiem, ka aizcīnījās līdz frāzes “Alles für Deutschland” izteicēja Hekes pārliecinošai uzvarai Tīringenes zemes vēlēšanās.
Taču tas vēl nav viss. Vācijā politiskā terminoloģija ir tā apkārusies dažādām birkām, ka tas jau apdraud normālu politisko procesu. Tā kā AfD skaitās absolūti “nepieskarama”, tad abās Vācijas federālajās zemēs, kurās svētdien notika vēlēšanas, lielākajai “normālajai” partijai - KDS - visticamāk, nāksies veidot koalīciju ar sociālistisko, antiamerikānisko SVS, nevis no politiska spektra viedokļa tuvāko AfD.
Patiesības labad jāsaka, ka grūti pateikt, kura no visām “jocīgajām” Vācijas partijām - AfD, SVS, Kreisajiem un Zaļajiem - ir pati dīvainākā. Zaļie jau paguva “paārdīties”, sagraujot (ar “normālās” un kādreiz pat par izcilo uzskatītās Angelas Merkeles vieglu svētību) savas valsts enerģētiku, likvidējot no jaunā zaļuma viedokļa perspektīvāko nozari - atomenerģētiku. Tagad viņiem nākas par šo “ārdīšanos” politiski maksāt.
Liela daļa vēlētāju viņus uztver jau kā “nenormālus”. Vienkārši kā kaitniekus, un vēlēšanu rezultāti viņiem nav labvēlīgi.
Lai neitralizētu AfD un SVS spiedienu, mainās politiskā retorika arī “normālajā” galā. Piemēram, Saksijas zemes premjerministrs Mihaēls Krečmers, lai arī pārstāv KDS, pēc savas politiskās retorikas Vācijas rietumu zemēs drīzāk atbilstu turienes AfD līderiem, nevis KDS. Acīmredzot tas ir vienīgais ceļš, kā saglabāt KDS līderību, kas Krečmeram Saksijā arī izdevās. Visticamāk, viņš arī saglabās premjera krēslu.
Runājot par vēlēšanu rezultātiem Saksijā un Tīringenē, nedrīkst aizmirst, ka tās abas tomēr ir bijušās Austrumvācijas zemes. Pēc tur notiekošajiem politiskajiem procesiem vēl nevar izdarīt secinājumus par visu Vāciju. Tas būtu apmēram tāpat kā pēc pašvaldību rezultātiem Daugavpilī un Rēzeknē izdarīt secinājumus par politiskajiem procesiem visā Latvijā kopumā.
No otras puses, šos rezultātus nevar arī izlikties nepamanām. Tie liek “normālajām” partijām biežāk salīdzināt savu partiju “principus” ar realitāti aiz loga. Laiki šobrīd mainās strauji un aktuālās prioritātes līdz ar tiem.
Vācijas Bundestāga vēlēšanas būs pēc gada - 2025. gada 28. septembrī. Līdz tam laikam partijas vēl var piekoriģēt savu kursu, bet jau tagad varam sevi mierināt - viss liecina, ka pie varas atgriezīsies “normālā” KDS jau jaunā kvalitātē, bez Merkeles atpakaļvelkošās ēnas.
