Kvoruma trūkuma dēļ Saeima trešdien, 30. oktobrī, nenobalsoja par steidzamības noteikšanu 2025. gada budžeta projektam: par to nobalsoja tikai 49 deputāti, bet bija nepieciešamas vismaz 50 balsis. Izrādās, uz Saeimas sēdi nebija ieradušās divas “Jaunās vienotības” (JV) deputātes: Ingrīda Circene un Anna Rancāne. Esot slimas. Nenobalsoja arī Augusts Brigmanis (ZZS). Šī politiskā katastrofa tika labota ar 30 minūšu pārtraukumu, un slimās deputātes atveda, lai viņas nospiestu vajadzīgo podziņu.
“Šai valdībai ir ļoti knapi ar balsīm, tāpēc slimot nedrīkst,” šo gadījumu komentē politologs Filips Rajevskis, “ir jābūt ļoti stingrai balsošanas disciplīnai.” Taču izraut no slimības gultas abas vājinieces - tas taču ir necilvēcīgi. “Bet pretējā gadījumā kritīs valdība,” tā Rajevskis, “tāpēc jāatnāk, jānobalso, tad var slimot tālāk.”
Taču viss nav tik vienkārši: ja skatāmies no juridiskā aspekta - ja ārsts ir atzinis darba nespēju, vai persona, uz kuru attiecas šī darba nespēja, drīkst iet uz darbu un strādāt? Varbūt šādā gadījumā Veselības inspekcijai jāizmeklē konkrētā ārsta darbība, izsniedzot, iespējams, nepamatotu darba nespējas lapu?
Šis jautājums aktuāls kļuvis arī publicistam Lato Lapsam, kurš jau ir uzrakstījis iesniegumus Valsts policijai ar rosinājumu sākt kriminālprocesu par, iespējams, fiktīvu darba nespējas lapu izdošanu, jo šīs personas ir ieradušās Saeimā, lai veiktu savus darba pienākumus. Ja darbnespējas lapu izdošana ir bijusi fiktīva, tad tas ir kaitējums ne tikai valsts budžetam, bet arī reputācijas kaitējums valsts pārvaldei, - tā Lapsa.
“Ja būtu kovida laiks… Te parādās “Jaunās vienotības” duālisms: kad bija kovids, tad premjers Kariņš, acis pārgriezis, klāstīja, kas visiem jādara, bet tagad - viss kārtībā, nāciet droši uz darbu! Bet tas kovids jau nekur nav pazudis, un abas deputātes varbūt ar to ir sasirgušas. Ko tad? Šī partija pilnīgi nejēdzīgi uzvedās kovida laikā, kad nedrīkstēja pirkt zeķubikses un ko tur vēl, bet tagad slimus cilvēkus velk uz Saeimu. Kovids nav beidzies, ir mainījusies attieksme pret to, un tagad uz balsojumu jāatved visi, kuri ir dzīvi,” ar ironijas devu teic Rajevskis.
Viņš uzskata, ka tas ir frakciju vadītāju darbs - sadzīt vajadzīgo balsu skaitu. “Šī ir nopietna kļūda, ka nav bijis atbilstošais balsu skaits. Balsis taču var saskaitīt pirms balsojuma. Tad jārisina problēma: var, piemēram, atlikt balsojumu. Šis ekscess ir bijis ļoti nelabs. Jāteic, ka budžeta skatīšanas laikā ir kritusi viena valdība - tā bija Induļa Emša valdība, ko nogāza Tautas partija,” atceras Rajevskis.
Taču jāatceras arī tas, kādi argumenti bija JV rīcībā, gāžot pašai savu valdību, kam bija 54 balsis. Tā bija valdības paplašināšana un dinamikas nodrošināšana. Tagad redzam šo “dinamiku” un “paplašināšanu”, turpinot vest Latviju līdz pēdējām vietām ikvienā rādītājā.
Tagad redzam arī to, ka “dinamiskā” koalīcija ir smagi atkarīga no ikviena deputāta, kas var kļūt darbnespējīgs katrā brīdī. Bet ir jāpriecājas par katru mirkli, kas paiet draudzīgajā trīs partiju pulciņā, jo tad katram šīs koalīcijas locīklim ir iespēja baudīt labumus, kas doti varas partijām. Tāpēc arī - kaut vai asinis pa degunu, - balsojumi ir jānodrošina, jo pretējā gadījumā siles priekšrocības izbeigsies.
Taču stratēģiska plāna šai “dinamiskajai” valdībai joprojām nav. Nav ideju par demogrāfiskā bezdibeņa pārvarēšanu, nav domu, kā pārtraukt ekonomisko stagnāciju un valsts vispārēju atpalicību, nav racionālu priekšlikumu “Rail Baltica” katastrofas apturēšanai utt. Tas viss, protams, attieksies tikai uz nākamo - 15. Saeimu, tā vairs nebūs šīs Saeimas un valdības darīšana.
Bet tāds misēklis kā divu balsu iztrūkums budžeta steidzamības balsojumā ir mazs zvaniņš - kā brīdinājums visiem, ka šis “iekšējās un ārējās drošības” budžets ir tikai kā padilis vāks daudzu valstsvīru un valstssievu centīgi izcaurumotajam katlam, ko sauc par Latvijas valsti. Un tas jau ir ne tikai bēdīgi, bet arī bīstami.
