Ejot gar garāžu, pusnaktī varot dzirdēt, kā rūsa ēd automašīnas apakšu; tāpat šobrīd, ejot gar partiju birojiem, var dzirdēt tādu kā čabēšanu. Politiskās aprindas sāk gudrot, kā pareizāk organizēt pašvaldību vēlēšanas. Tās gan ir vēl tālu – notiks ne vēlāk kā nākamā gada 7. jūnijā –, taču stress jau sāk kļūt dzirdams. Sākusies manevrēšana, ostīšanās, kam ar ko taisīt koalīcijas, notiek intensīva svaigu asiņu meklēšana partiju sarakstu ailēm. Patiesi viedi par šīm lietām domāt laikus.
“Jaunā vienotība" (JV) plāno startēt nākamajās Rīgas vēlēšanās kopā ar "Kods Rīgai" un kustību "Par", intervijā aģentūrai LETA atzinis Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV). Process notiekot, bet neesot zināms, ar ko tas beigsies.
“Kods Rīgai” Rīgas domes frakciju veido deputāti Dāvis Stalts, Jānis Ozols, Linda Ozola un Māris Mičerevskis. Pirmajiem trijiem iepriekšējā pieturvieta bija partija “Konservatīvie” (agrāk Jaunā konservatīvā partija). M. Mičerevskis iepriekš bija partijā "Latvijas attīstībai", bija arī apvienības "Attīstībai/Par!" valdes loceklis, pēc tam kandidēja Saeimas vēlēšanās no “Progresīvajiem”, netika ievēlēts un izstājās no Rīgas domes “Progresīvo” frakcijas.
Kamēr V. Ķirsis runā un domā, ir arī citi “gaišie spēki”, kuri drīz varbūt jau sāks rīkoties, un tas, iespējams, nebūs tieši tāds pats plāns kā Rīgas mēram.
Piemēram, Edgars Jaunups, kurš pats sen nekur oficiāli nav bijis ievēlēts, turpina būt aktīvs polittehnologs. Viņš ir paziņojis, ka ar ļoti lielu ticamības pakāpi startēs pašvaldību vēlēšanās. Ir dzirdēts, ka arī viņš vilinot pie sevis uz “Latvijas attīstībai” bijušos “bordānistus”. Ir taču iekārojami kumosi, no kuriem nopurinot politiskā līķa pelnus sanāk tīri ģeldīgs kandidāts sarakstam. Bijusī izglītības ministre Anita Muižniece, bijušie Saeimas deputāti Gatis Eglītis un Reinis Znotiņš.
Lielais jautājums - vai izmantot par varoni kļuvušo un politikā piemirsto Juri Jurašu? Par varoni viņš kļuvis tāpēc, ka Krievija pieprasījusi viņa izdošanu sodīšanai par darbību Ukrainā. Citus, kuri aktīvi rosās un palīdz Ukrainas armijai, Krievija nepieprasa izdot. Jurašu gan pieprasa. Ja reiz Jurašu Krievija grib sodīt, tātad varonis. Ja jau varonis, tad kādēļ gan šo varoņa oreolu neizmantot vēlēšanās. Pie apvāršņa virmo arī Tālis Linkaits.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās ZZS nodemonstrēja, ka Rīgas sarakstā spēj mobilizēt enerģiskas sejas. Šonedēļ sabiedrībai tika pavēstīts, ka "Gods kalpot Rīgai" un ZZS ar Oļegu Burovu priekšgalā cer Rīgas domē iegūt 10% balsu. “Gods kalpots Rīgai” ir pietiekami plašs vēlētājiem pazīstamu kandidātu loks, bet ZZS nāksies piesaistīt rīdzinieku gaumēm atbilstošu piedāvājumu. Kā svētdien ziņoja TV3 un LTV, partijai pieteicies bijušais veselības ministrs un aptieku biznesa pārstāvis Guntis Belēvičs.
Šādas tādas izmaiņas valdošajā politiskajā apvienībā “Jaunā vienotība” varētu ienest arī kandidāta vētīšanas procedūra Latvijas Bankas prezidenta amatam. Decembrī pilnvaras beidzas Mārtiņam Kazākam, kurš drīkst kandidēt arī uz nākamo termiņu. Izredzes palikt amatā M. Kazākam it kā esot labas. Pats Kazāks jau paziņojis, ka būtu gatavs iesākto prezidentēšanu Latvijas Bankā turpināt: "Es labprāt to darītu, ieguvums no mana darba Latvijas iedzīvotājiem ir bijis jūtams, mums ir skaidrs redzējums, kā dot ļoti labu pienesumu." Viņš norādījis, ka viņa darbības laikā izdevies atjaunot Latvijas Bankas reputāciju, samazināt inflāciju, tādējādi ļaujot augt ekonomikai, saglabāt bankomātu tīklu.
Tik tālu jau viss labi - taču ir viens bet. Kur gan palikusi reiz bijusī, bet nu jau kuro gadu zudusī komercbanku vēlme kreditēt Latvijas tautsaimniecību? Kurš palikusi reiz bijusī, bet nu jau daudzus gadus zudusī sīvā konkurence starp komercbankām? Bankomātu tīklu jau varēja arī nesaglabāt, ja reiz saglābāt bija tik ļoti grūti. Pēc skaidrās naudas var arī aizbraukt uz Igauniju vai Lietuvu, kur tā nav problēma.
Politisko procesu vērotāji mēļo, ka Latvijas Bankas prezidenta amats visai cienīgs šķietot finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (“Jaunā vienotība”). Teorētiski nav neiespējama tāda rokāde, ka par Latvijas Bankas prezidentu kļūst A. Ašeradens, bet par finanšu ministru atkal Jānis Reirs. Bingo šādai rokādei. Ašeradens prom no savas partijas premjeres Evikas Siliņas nežēlastības, savukārt Reiram ieņemt finanšu ministra amatu īsti laikā. Viņa “draudzene” Ieva Jaunzeme vairs nav VID ģenerāldirektore un šobrīd patālu no finanšu ministra acīm čakli strādā Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā. Kāpēc gan ne? Vai tad iespējas nav jāizmanto lietderīgi?
