Pasaulē

Somi ir vīlušies Amerikas Savienotajās Valstīs. Sabiedriskās domas aptaujā, ko veica "NATOpoll" pētījumu projekts, tikai 16 procenti ticēja, ka ASV palīdzēs, ja Eiropa nonāks nepatikšanās. Ticība jau iepriekš bija zema, bet Donalda Trampa trīs mēneši prezidenta amatā ir "apēduši" pusi no tās, ziņo Somijas sabiedriskā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Šajās dienās paiet pusgadsimts, kopš 1975. gada 17. aprīlī Kambodžā pie varas nāca Pola Pota un Jenga Sari “sarkanie khmeri”. Sākās viena no cilvēces vēsturē asiņainākajiem režīmiem trīs gadus ilgā valdīšana. Nogalināto skaitu precīzi neviens nezina, bet pat vispieticīgākajos aprēķinos pusotrs miljons tiek nosaukts kā minimums. Parasti tiek minēti trīs miljoni bojā gājušo.

Ukrainas armijai izdevies atgūt 16 kvadrātkilometrus Pokrovskas virzienā. Tikmēr jau trešo mēnesi Krievijas armijai atkārtoti neizdodas ielauzties un nostiprināties Sumu un Harkivas apgabalos. Vladimirs Putins sadusmojies atsauca paša pasludināto pamieru. Šie apstākļi liecina par kārtējām izmaiņām karadarbībā.

Lielākajai daļai pasaules plašsaziņas līdzekļu galvenā tēma šobrīd ir ASV, Ukrainas un ES sarunu izgāšanās 23. aprīlī Londonā. ASV delegācija valsts sekretāra Marko Rubio vadībā neaizlidoja uz Londonu, jo Ukraina un ES paziņoja, ka Krimas atzīšana Krievijas sastāvā un atteikšanās pieņemt Ukrainu NATO ir nepieņemamas un pirmais solis normālam sarunu sākumam var būt tikai pilnīga uguns pārtraukšana frontē, vispirms jau no KF armijas puses.

Putina “Lieldienu pamiers” un Trampa “miera plāns” iekustinājuši Krievijas izraisītā kara Ukrainā miera sarunas. “Financial Times” jau ziņo, ka Krievijas Federācija ir gatava atteikties no pilnīgas kontroles pār Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas reģioniem, ja ASV atzīs Krimu KF sastāvā un liegs Ukrainai dalību NATO. Pienāk arī citas ziņas – Ukrainu spiež piekrist atdot Krievijai pašlaik okupētās teritorijas.

2024. gadā Eiropas konteineru ostas ievērojami uzlabojušas savu darbību, atgūstoties no 2023. gadā novērotā krituma. Desmit lielākās Eiropas konteineru ostas apkalpoja gandrīz 65 miljonus TEU (divdesmit pēdu ekvivalenta vienība, precīza mērvienība, ko izmanto, lai noteiktu konteinerkuģu un termināļu kravas ietilpību). Salīdzinot ar 2023. gadu, pieaugums ir 5,8 procenti, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl”.

Šodien Londonā notiek daudzpusējas miera sarunas, kurās piedalās ASV, Eiropas un Ukrainas pārstāvji. ASV delegācijas sastāvā ir valsts sekretārs Marko Rubio un abi prezidenta īpašie sūtņi – Stīvs Vitkofs un Kīts Kellogs. Ukrainas delegācijā: prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks, viņa vietnieks Pavlo Palisa, ārlietu ministrs Andrijs Sibiga un aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.

Tallinā ir pieaudzis to ģimeņu skaits, kuru dzimtā valoda ir krievu, kas izvēlas savus bērnus sūtīt igauņu skolās. Mazāk skolēnu piesakās bijušajās krievu skolās, kas tagad pāriet uz mācībām igauņu valodā. Saskaņā ar Tallinas mēra vietnieka Alekseja Jašina (“Eesti 200”) teikto, šī tendence ir īpaši pamanāma Hābersti un Lasnamē rajonos, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "news.err.ee".

Krievijā turpinās pirms trijiem gadiem sagrābtās Zaporižjas atomelektrostacijas sagūstīto darbinieku tiesas procesi. Zaporižjas AES termiskās automatizācijas un mērījumu darbnīcas darba drošības inženieris Sergejs Potings notiesāts uz vienu no garākajiem termiņiem – 19 gadiem cietumā. Par to, cik atomelektrostacijas darbinieku vēl atrodas nebrīvē un vai ir iespējams viņus atbrīvot, raksta "currenttime.tv", atsaucoties uz "Radio Brīvība" Ukrainas dienesta projektu "Azovas reģiona ziņas".

Marta vidū Horvātija, Albānija un Kosova vienojās par militāru sadarbību. Atbildot uz to, Serbija un Ungārija paziņoja par mērķi izveidot savu militāro aliansi. Vai tas apdraud drošības situāciju Balkānu reģionā, skaidroja Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com".

Daudzas Eiropas valstis ir atjaunojušas obligāto militāro dienestu. Vācijā, saskaņā ar nākamās koalīcijas valdības plānu, militārais dienests paliks brīvprātīgs. Vismaz tuvākajā nākotnē, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com".

Sakaru sistēmas bruņotajos spēkos dēvē par armijas nervu. Mūsdienīgas kaujas operācijas, kurās ir iesaistīti dažādu veidu karaspēki, bez efektīviem sakaru līdzekļiem nav iespējamas. Polijas armijā sakaru jomā šobrīd nav tā labākā situācija, bet drīz tas mainīsies, jo bruņotajos spēkos tiks ieviesta jaunā lāzera informācijas tehnoloģija, kas nodrošina ātru un drošu datu pārsūtīšanu. Lāzera tehnoloģija ir izturīga pret traucējumiem un noklausīšanos, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

ASV prezidenta Donalda Trampa ievedmuitas nodokļu ieviešana un OPEC+ negaidītais lēmums strauji palielināt naftas ieguvi var radīt nopietnas sekas naftas eksportētājvalstīm, tostarp Krievijai, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW) savā interneta portālā "dw.com".

Uzņēmumu akciju cenas pirms Lieldienām pārliecinoši pazeminājās atpakaļ uz 7. aprīļa līmeni, kad ASV valdošās Republikāņu partijas politiķu un finansētāju delegācija piespieda ASV prezidentu Donaldu Trampu atlikt viņa 2. aprīlī izsludināto ievedmuitu likmju spēkā stāšanos.

To cilvēku skaits, kas vēlas atstāt okupētās Ukrainas teritorijas, palielināsies. Saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrētu līdz 2025. gada 10. septembrim visiem ukraiņiem, kuri nav pieņēmuši Krievijas pilsonību, okupētās teritorijas ir jāatstāj vai jāreģistrējas kā migrantiem. Tajā pašā laikā tie, kuri vēlas šīs teritorijas pamest, apgalvo, ka kļūst arvien grūtāk to izdarīt. Kas notiek ar cilvēkiem Krievijas okupētajās teritorijās, pēta "currenttime.tv" un “Radio Liberty” projekts "Azovas reģiona ziņas".

ASV gatavojas iesaistīties cīņā par varu Arktikas reģionā. Tomēr ASV ir akūts tādu kuģu trūkums, kuri var pārvietoties ledus klātos ūdeņos. Tāpēc, lai neatpaliktu no Krievijas un Ķīnas, kas arī izvērtušas savu darbību šajā reģionā, ASV apsver iespēju pasūtīt jaunus ledlaužus Somijas kuģu būvētājiem, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Martā apritēja tieši 11 gadi, kopš Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Daudzas starptautiskās organizācijas un valstis ir atzinušas šīs Krievijas darbības par nelikumīgām, nosodījušas tās un noteikušas sankcijas Maskavai. Cilvēki, kuri tolaik pameta Krimu, “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” interneta portālam "currenttime.tv" stāsta par savu dzīvi svešumā, kā viņiem visvairāk pietrūkst, vairs nevēlas tur atgriezties, tomēr pauž cerību, ka Krima kādreiz atkal piederēs Ukrainai.

ASV prezidenta Donalda Trampa mierizlīguma nosacījumi Ukrainai pamazām atklāj patiesos Baltā nama mērķus. Kā ierasts, ārvalstu mediju vidē izplatās atšķirīgi, pretrunīgi vērtējumi par sarunu gaitu un perspektīvām, tomēr informatīvo fonu nosaka galvenokārt pašu sarunu dalībnieku komentāri.

Visu pasaules valstu, tajā skaitā Latviju iekļaujošās Eiropas Savienības izredzes panākt pieņemamus nosacījumus eksportam uz Amerikas Savienotajām Valstīm kļuvušas atkarīgas no Ķīnas spējas ne tikai pašai boikotēt tirdzniecību ar ASV, bet arī organizēt starptautisko tirdzniecību pasaulē, apejot ASV.

Visu ziemu Ukrainas bruņotie spēki vairākās vietās mēģināja sagrābt iniciatīvu kaujas laukā, bet tajā pašā laikā centās izvairīties no sakāves, atkāpjoties no Krievijas Kurskas reģiona. Ko atnesis kara ceturtais pavasaris un kāpēc zūd cerības uz pamieru Ukrainā, analizē “Radio Brīvība” savā interneta portālā "svoboda.org".

Norvēģijas sabiedriskais medijs "NRK" atklājis jauna veida krāpniecību ar viltotiem apdrošināšanas dokumentiem. Tā ļauj ekspluatēt kuģus, kuri pārvadā Krievijas naftu. Šāda krāpniecība nodrošina pamatīgas naudas plūsmas uz Vladimira Putina "kara kasi", vēsta Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Gan agresors, gan savas valsts aizstāvji izsmēluši spēkus un resursus, taču pamiers nedodas rokā — katru reizi, kad starpnieki tādu sākuši piedāvāt, Krievijai arvien kaut kas “nav bijis pieņemami”. Skaidrojam, kāpēc tā.