Čehijas militārā ražošana piedzīvo zelta laikus un strauji kļūst arvien nozīmīgāka. Kā Čehijas ekonomikas dzinējspēks tā var papildināt vai pat aizstāt automobiļu rūpniecību, raksta Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas "Deutsche Welle" (DW) interneta portāls "dw.com".
Pēdējo trīsdesmit gadu laikā Čehija ir kļuvusi par valsti ar augstāko automašīnu ražošanas līmeni uz vienu iedzīvotāju pasaulē. 2024. gads bija rekordu gads, kad desmit miljonu cilvēku valstī tika saražoti vairāk nekā 1,4 miljoni automašīnu, kas ir gandrīz par četriem procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Bet 2025. gada pirmajā ceturksnī ražošana samazinājās par 7,1 procentu - galvenokārt zemāka pieprasījuma dēļ Rietumeiropā. Tas savukārt ir saistīts ar problēmām Eiropas automobiļu rūpniecībā, lēnu pāreju uz elektriskajiem transportlīdzekļiem un ASV muitas tarifiem.
Pēdējo trīs gadu laikā Čehijas ieroču rūpnīcas ir ievērojami paplašinājušas savu ražošanu un strauji palielinājušas peļņu. Kā secinājis Aless Rods no Čehijas Ekonomikas un tirgus analīzes centra, Čehijas militārās rūpniecības īpatsvars ekonomikā, kas pašlaik ir aptuveni viens procents no iekšzemes kopprodukta (IKP), tuvākajos gados varētu palielināties daudzkārt. "Mēs redzam potenciālu," A. Rods sacīja intervijā Čehijas radio. ''Mēs redzam pieprasījumu militārajā nozarē desmit gadus vai pat 15 gadus uz priekšu. Mēs redzam tukšas noliktavas. Mūsu ražotie produkti tiek izpārdoti zibenīgi, nepagūstot pat atdzist," viņš stāstīja.
Līdzīgs viedoklis ir Danušei Nerudovai, bijušajai Brno Mendeļa universitātes rektorei un Eiropas Parlamenta budžeta komitejas loceklei. "Aizsardzības rūpniecībai ir potenciāls kļūt par jaunu Čehijas un Eiropas ekonomikas dzinējspēku. Tā var izmantot atbrīvoto ražošanas jaudu un automobiļu nozares darbaspēku, stimulēt ekonomisko izaugsmi un vienlaikus stiprināt mūsu drošību," intervijā DW sacīja D. Nerudova.
Vēl viens labi pazīstams čehu ekonomists Petrs Zahradniks ir skeptiskāks. "Čehijas ieroču rūpnīcas piedzīvo zelta laikus, tā ir taisnība. To kapacitāte paplašinās," DW sacīja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas padomnieks Briselē. "Bet es nedomāju, ka tie aizstās automobiļu nozari kā Čehijas ekonomikas dzinējspēku," viņš piebilda. P. Zahradniks, pēc viņa vārdiem, ir pretinieks "ieroču ražošanai, kas aizstāj civilo ražošanu".
Pašreizējā Čehijas Republikas teritorija bija viens no Eiropas ieroču ražošanas centriem pat pirms Pirmā pasaules kara. Starp diviem pasaules kariem un pēc tiem Čehoslovākija, kas radās no Austroungārijas impērijas drupām, bija viens no pasaules vadošajiem ieroču ražotājiem un eksportētājiem. Ilgu laiku ieroču eksports veidoja aptuveni desmito daļu no visa Čehoslovākijas eksporta.
Laikā no 1958. līdz 1989. gadam Čehoslovākija ražoja desmit tūkstošus iznīcinātāju un mācību lidmašīnu. Pēc ekspertu domām, Čehoslovākijas ieroči tajā laikā bija labākie starp "sociālistiskās sadraudzības" valstīm un tika eksportēti uz desmitiem pasaules valstu.
Lai aprīkotu Čehijas armiju, kurā bija vairāki simti tūkstošu cilvēku, bija nepieciešami arī labi pašu ražoti ieroči. Valsts aizsardzībai tērēja līdz 20 procentiem no sava budžeta.
Varšavas pakta sabrukums, abu sistēmu konfrontācijas beigas, kā arī vispārējā atbruņošanās 1990. gadu sākumā, ko papildināja ievērojams militārā budžeta samazinājums, smagi skāra Čehijas ieroču rūpnīcas. Čehoslovākijas pēdējais nozīmīgais ieroču līgums bija par 250 T-72 tanku eksportu uz Sīriju, ko 1991. gadā apstiprināja pirmā nekomunistiskā valdība.
Čehoslovākijas sadalīšana divās atsevišķās valstīs 1993. gadā noveda arī pie militārās rūpniecības sadalīšanas: tanku un smagās tehnikas ražošana galvenokārt nonāca Slovākijā, bet gaisa kuģu rūpniecība, munīcijas, radaru sistēmu un galvenokārt kājnieku ieroču ražošana palika Čehijas Republikā.
Privatizācija, kas ne vienmēr bija veiksmīga, Čehijas aizsardzības izdevumu samazināšana līdz vienam procentam no IKP, profesionalizācija un armijas samazināšana līdz 20 000 karavīru - tas viss ievērojami vājināja Čehijas militāro nozari.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Čehijas ieroču rūpnīcas ir krasi palielinājušas ražošanu, bieži vien par simtiem procentu gadā. Jo īpaši kopš tā laika ir palielinājusies padomju tanku modernizācija, munīcijas, ložmetēju, pašgājēju haubiču, radaru, dronu un cita militārā aprīkojuma ražošana. Aviācijas gaisa kuģu rūpnīca, Čehijas militārās rūpniecības lepnums, ir izstrādājusi jaunu iznīcinātāju un mācību lidmašīnu "Skyfox". To cita starpā plānots izmantot, lai apmācītu Ukrainas pilotus, kuri lidos ar amerikāņu F-16.
Četrdesmit procenti no Čehijas ieroču rūpnīcu produkcijas nāk no Ukrainas, kur tiek veidoti arī kopuzņēmumi. Kopumā tiek eksportēti līdz 90 procentiem Čehijas militārās rūpniecības produktu. Tajā pašā laikā palielinās arī Čehijas armijas pirkumi. 2024. gadā Čehijas aizsardzības izdevumi pirmo reizi sasniedza divus procentus no IKP. Čehijas premjerministrs Petrs Fiala sacīja, ka pēc dažiem gadiem tiem vajadzētu pieaugt līdz trim procentiem.
Aug arī ieroču uzņēmumu privāto īpašnieku peļņa: Čehijas lielākās ieroču kompānijas "Czechoslovak Group" (CSG) īpašnieks Mihals Strnads kopš 2024. gada ir vairāk nekā divkāršojis savus aktīvus: no 129,5 miljardiem kronu (aptuveni 5 miljardi eiro) līdz 230,5 miljardiem kronu (aptuveni 9 miljardi eiro). Līdzīgi pieaug arī citu lielāko Čehijas ieroču ražotāju peļņa.
Paredzams, ka Čehijas ieroču tirgus uzplaukums turpināsies tuvākajos gados. Munīcijas ražotājs "STV Group" 2025. gadā trīskāršos līdz 100 000 vienībām lielkalibra artilērijas munīcijas ražošanu, ko tas piegādā galvenokārt Ukrainai. "PBS Group" arī vēlas divkāršot raķešu un dronu dzinēju ražošanu.
Ražošanas pieaugums noved pie jaunu darba vietu radīšanas. "STV Group" vien plāno pieņemt darbā vēl 1000 darbinieku. Saskaņā ar gada pārskatu, "Czechoslovak Group" darbinieku skaits jau ir 14 000 cilvēku.
Salīdzinājumam - "Škoda" galvenajā autorūpnīcā Mlada Boleslavā strādā aptuveni 20 000 cilvēku. Tomēr ražošanas samazināšanās automobiļu rūpniecībā, jo īpaši pieprasījuma samazināšanās pēc elektriskajiem transportlīdzekļiem, nākotnē novedīs pie darbinieku skaita samazināšanās. 2025. gada februāra beigās "Škoda Auto" izpilddirektors Klauss Zellmers nozares servisam "Automobilwoche" sacīja, ka viņa uzņēmums, kurā pašlaik strādā 41 000 darbinieku, plāno samazināt to skaitu par 15 procentiem.
Daudzi no šiem darbiniekiem, visticamāk, atradīs darbu militārajā nozarē. Saskaņā ar Čehijas darbā iekārtošanas aģentūru apgalvoto, mainot profesiju, viņiem nebūs nepieciešama pārkvalificēšanās.
